| Apspriešana: | ProDemo |
|---|---|
| Iesniedzējs: | Progresīvie biedri |
| Statuss: | Published |
| Iesniegts: | 12.05.2026, 16:09 |
PG9: Izglītoti un daudzpusīgi jaunieši, kuriem ir iespējas
Motion text
Latvijā katrs jaunais cilvēks ir zelta vērtē, un valstij jābūt viņa pusē. Mēs
nevaram atļauties sistēmu, kur iespējas ir atkarīgas no adreses, skolas rocības
vai tā, cik labi jaunietis prot vienatnē “izsisties”. Latvijas jaunieši ir
spējīgi un ambiciozi: viņi mācās valodas, domā plaši, strādā starptautiski, rada
idejas un grib dzīvot valstī, kas viņiem sniedz iespējas.
Šobrīd pārāk bieži jaunietis piedzīvo pretējo: ceļš izglītībā ir ārkārtīgi
nevienlīdzīgs jau no agra vecuma, skolā ne vienmēr ir droša un cieņpilna vide,
trūkst atbalsta personu, un skolotāja profesija nav tik konkurētspējīga, lai
piesaistītu labākos. Pēc skolas daudziem nav skaidra pirmā soļa - kur iegūt
pirmo pieredzi, pirmo praksi, mentoru, mājokli, kā sākt patstāvīgu dzīvi un kā
atrast savu vietu Latvijā pirmoreiz vai atgriežoties.
Progresīvie piedāvā valsti, kas jauniešiem dod iespējas. Mūsu piedāvājuma pamatā
ir kvalitatīva izglītība jau no pirmsskolas, droša un atbalstoša skolas vide,
mācību saturs, kas sagatavo dzīvei, un saprotama atbalsta sistēma jaunietim ceļā
uz darbu, mājokli un pilsonisko līdzdalību. Mēs ieguldām skolotājos, atbalsta
komandās, jauniešu organizācijās, profesionālajā un augstākajā izglītībā, lai
Latvijā gribas palikt, atgriezties un veidot nākotni.
Jaunietim šodien palīdzība bieži ir sadrumstalota, bet programmas dzīvo “pa
nozarēm” un “pa projektiem”. Izveidosim vienas pieturas atbalsta vietni, kas
palīdz saprast iespējas un nonākt līdz pakalpojumam. Stiprināsim jauniešu NVO
kapacitāti, lai darbs ar jauniešiem nav tikai īslaicīgu projektu režīmā, un kā
papildu komponenti sakārtosim koordinētu darbu ar riska jauniešiem, lai
atbildība nepazūd starp institūcijām. Šis ir par pārskatāmību, pieejamību un
konsekvenci, nevis par jaunu birokrātijas slāni.
Pirmsskola ir brīdis, kad nevienlīdzību var novērst, nevis nostiprināt. Tāpēc
modernizēsim valsts mērķdotāciju pirmsskolām, skaidri paredzot finansējumu
atbalsta personālam un mazāku grupu īstenošanai, kā arī ieviešot valsts
līdzfinansējumu pedagogu palīgiem. Paralēli nodrošināsim profesionālu atbalstu
pedagogiem – supervīzijas, mērķētus mikrokursus un mentoringu –, un sakārtosim
agrīno prasmju skrīningu, lai bērns palīdzību saņem savlaicīgi, nevis “tad, kad
problēma jau ieilgusi”.
Skolēnu pašpārvalde bieži ir pirmais brīdis, kad jaunietis iemācās līderību,
sadarbību un atbildību, bet šobrīd tās kvalitāte pārāk bieži ir “kā paveicas”.
Nostiprināsim katrā skolā funkcionējošu pašpārvaldi ar garantētu budžeta
pozīciju un pieaugušo atbalstu līdzdalībai – nevis kā pieskatīšanu, bet kā
līdzdalības prasmju veicināšanu. Tas mazina atšķirības starp skolām un dod
jaunietim reālu pieredzi, ka ideju var pārvērst darbībā.
Mājasdarbi nedrīkst būt slēptā “otrā skola” ģimenēs. Ieviesīsim regulāru
mājasdarbu slodzes monitoringu valstiskā līmenī, vienotas vadlīnijas jēgpilniem
mājasdarbiem un skaidrus slodzes griestus pa vecumposmiem. Skolās attīstīsim
atbalstu, tostarp pagarinātās dienas iespējas, lai bērniem uzdevumi pēc iespējas
tiktu paveikti skolā ar konsultācijām. Noteiksim principu: brīvdienās un svētkos
mājasdarbus neuzdod.
Bez konkurētspējīga atalgojuma un reālas profesionālās izaugsmes sistēmas skolā
nav iespējams piesaistīt un noturēt labākos. Tāpēc noteiksim politisku mērķi un
pakāpeniski celsim pedagogu zemāko likmi līdz 2100 eiro, lai profesijas dinamika
vairs neatpaliktu no darba tirgus. Vienlaikus atjaunosim pedagogu kvalitātes
pakāpju sistēmu kā praktisku motivācijas un atbalsta instrumentu skolā, mazinot
birokrātiju un padarot pirmo soli jēgpilnu arī finansiāli un metodiski.
Iespējas ārpus skolas nedrīkst būt atkarīgas no pašvaldības rocības vai nejaušas
projekta veiksmes. Ieviesīsim neformālās izglītības kompetenču atzīšanas
sistēmu, lai prasmēm būtu reāla vērtība turpmākajās mācībās un darba tirgū.
Profesionalizēsim jaunatnes darbinieku lomu, sakārtojot standartu, apmācības un
atalgojuma ietvaru. Valsts līmenī veidosim vienotas vasaras programmas un
attīstīsim brīvā laika infrastruktūru kā prevencijas instrumentu, lai atbalsts
jaunietim būtu pieejams laicīgi, nevis tikai krīzē.
Latvijai ir vajadzīgs instruments, kas ļauj izcilākajiem jauniešiem iegūt
pasaules līmeņa izglītību tajās specializācijās, kur Latvijā nav analogu, un
atvest šīs kompetences atpakaļ ekonomikā, zinātnē un drošībā. Atjaunosim un
modernizēsim ārvalstu studiju finansēšanu kā mērķētu programmu: studiju maksa un
uzturēšanās ar valsts garantētu aizdevumu, bet izcilības gadījumā – ar
stipendijas komponenti. Īpaši svarīgi, lai programma mazinātu nevienlīdzību un
nebūtu pieejama tikai tiem, kam ir privāti resursi.
Pilsoniskā līdzdalība nav “brīvā laika ekstra” – tā ir demokrātijas noturības
pamats. Pacelsim brīvprātīgā darba prestižu, nosakot to kā vienu no vērtējamiem
kritērijiem pretendentiem uz valsts un pašvaldību darba vietām. Ieviesīsim
minimālu brīvprātīgā darba stundu apjomu pamata un vidējās izglītības
absolvēšanai, lai ikviens jaunietis reāli piedzīvo līdzdalību, nevis tikai par
to lasa. Vidusskolā stiprināsim sabiedrības zinātņu satura pieejamību, lai
jaunietim ir valoda, ar kuru saprast politiku, institūcijas un savas iespējas
ietekmēt.
Mobilitātes iespēju celšana ir svarīgs stūrakmens, lai veicinātu un nodrošinātu
pieejamas izaugsmes iespējas jauniešiem. Vienota sabiedriskā transporta
pakalpojumu mēnešbiļete valsts mērogā ar 50% atlaidi jauniešiem līdz 25 gadiem,
bezmaksas maznodrošinātiem jauniešiem un jauniešiem ar invaliditāti. Stiprinot
ilgtspējīgu mobilitāti visā Latvijā, un mazinot sociālo plaisu starp pilsētu un
reģionu jauniešiem. Ieguldot investīcijās pieejamā un zaļā mobilitātē
jauniešiem.
Spēcīga zinātne ir pamats kvalitatīvai augstākajai izglītībai, inovācijām un
ekonomiskajam izrāvienam. Palielināsim finansējumu zinātnei un augstākajai
izglītībai, sasniedzot OECD un ES vidējo līmeni. Reformēsim zinātnes vērtēšanu,
lai tā atalgotu kvalitāti, starptautisku izcilību, sadarbību un ietekmi uz
sabiedrību, nevis tikai publikāciju skaitu.
Jaunajiem pētniekiem vajadzīgs paredzams ceļš no doktorantūras līdz patstāvīgai
pētniecībai. Ieviesīsim nacionālo pēcdoktorantūras programmu, stiprināsim
atlīdzības principus un nodrošināsim prasmju attīstību pētniecībā, pedagoģijā,
projektu vadībā un starptautiskā sadarbībā. Akadēmiskajai karjerai jābalstās
skaidros nosacījumos, nevis īslaicīgos projektos vai veiksmē.
Pirmā augstākā izglītība nedrīkst būt privilēģija tiem, kuru ģimene var nosegt
dzīvesvietu, transportu un ikdienas izmaksas. Ieviesīsim izvēles iztikas
stipendiju pilna laika studējošajiem, ko absolvents pēc studijām pakāpeniski
atmaksā caur sociālajām iemaksām. Prioritārajās nozarēs, piemēram, pedagoģijā un
veselības aprūpē, atmaksu varēs pilnībā vai daļēji dzēst.
13. Fleksibla izglītība nākotnes izaicinājumiem
Reformēsim augstākās izglītības standartus, lai studijas kļūtu elastīgākas un
mazāk atkarīgas no novecojušiem profesionālajiem standartiem. Studentiem jābūt
iespējai veidot savu studiju ceļu, kombinējot kursus, moduļus un prasmes
atbilstoši darba tirgus vajadzībām un jaunām specializācijas nišām. Šādi iegūtām
kompetencēm jābūt skaidri atzītām diplomā, darba tirgū un tālākās studijās.
In process normālā valodā.
Īsumā: mums ir jāizdara drosmīga izvēle un Latvijā jāpiedāvā
vidusskola/profesionālā vidusskola/arodskola/tehnikums katram jaunietim (praksē
obligātā jebkura veida vidējā izglītība). Līdz šim valsts politika ir cietusi
neveiksmi - ir sasniegts jauns antirekords 30 tūkstoši jauniešu, kas ir ārpus
studijām un darba. Šī ir progresīvā atbilde - motivēt jauniešus atrast savu
profesionālo ceļu pieaugot un sistēma atbalstīt tos, kurus nevienlīdzība skārusi
vistiešāk.
Izveidosim ģimeņu atbalsta centrus katrā reģionā, kuros vecāki var savlaicīgi
saņemt psihologa, sociālā pedagoga, speciālā pedagoga un citu speciālistu
palīdzību - gan ikdienas jautājumos, gan krīzes situācijās. Savukārt mobilām
speciālistu komandām krīzes gadījumā ir jāsniedz atbalsts klātienē, nevis uz
papīra.
Vienlaicīgi arī stiprināsim vecāku līdzatbildību: savlaicīga saziņa ar skolu,
informēšana par bērna veselības vai atbalsta vajadzībām, iesaiste problēmu
risināšanā un atbildība par sistemātiskiem neattaisnotiem kavējumiem. Mērķis ir
bērna labākās intereses - mazāk vainošanas, savlaicīga palīdzība bērnam, ģimenei
un skolai.
Izveidosim programmu un padarīsim pirmos mājokļus pieejamus: valsts un
pašvaldības palīdz ar zemes, infrastruktūras un vajadzību plānošanu, privātie
uzņēmēji būvē, savukārt ALTUM nodrošina izdevīgus finansēšanas nosacījumus ne
tikai jaunietim - arī uzņēmējam. Jauniešiem tas nozīmē pieejamu īres vai
izpirkuma iespēju arī tad, ja ienākumi nav pietiekami dārgākajiem mājokļiem.

Komentāri