PG10: Reģioni, kas attīstās

Reģioni, kas attīstās

Preambula

Reģionu attīstība ir nacionālās drošības, demogrāfiskās stabilitātes un sociālās
taisnīguma pamats. Latvijā iedzīvotāju skaits turpina samazināties, reģioni cieš
no depopulācijas, talantu aizplūšanas un nevienlīdzīgas piekļuves resursiem. Mēs
investēsim reģionos ar taisnīgu nodokļu sadali, pieejamiem mājokļiem,
kvalitatīvu izglītību un veselības aprūpi, kultūras un digitālo infrastruktūru,
kā arī talantu piesaistes programmām, izmantojot ES fondu potenciālu un valsts
politikas mērķtiecību, lai stiprinātu vietējās kopienas un radītu iespējas
ikvienam Latvijas iedzīvotājam neatkarīgi no dzīvesvietas.

Mēs neredzam reģionus kā atsevišķas problēmu zonas, bet kā valsts potenciālos
izaugsmes motorus – ar saviem dabas resursiem, cilvēktalantiem, kultūras
mantojumu un uzņēmējdarbības iespējām. Lai to īstenotu, nepieciešama drosmīga,
cilvēkcentrēta un ilgtermiņa politika: mērķētas investīcijas infrastruktūrā un
stratēģiskos projektos, pakalpojumu izlīdzināšana visā valstī, dzīves kvalitātes
celšana caur vidi, kultūru un zaļo pāreju, fiskālā pašpietiekamība pašvaldībām
un jauniešu reāla iesaiste lēmumu pieņemšanā jau no 16 gadu vecuma. Tikai
stipri, pašpietiekami un lepni reģioni nodrošina stipru, saliedētu un
ilgtspējīgu Latviju – valsti, kur ikviens novads ir nevis izdzīvošanas
teritorija, bet attīstības, lepnuma un nākotnes vieta visiem tās iedzīvotājiem.

Galvenās prioritātes:

Galveno prioritāšu īss apakšpunktu apraksts (nav prioritāra secība):

1. Jauniešu balsstiesības pašvaldību vēlēšanās no 16 gadu vecuma

Latvijā jaunieši 16–17 gadu vecumā jau mācās, strādā, maksā nodokļus un dzīvo
konkrētās pašvaldībās, taču lēmumi par viņu ikdienu (skolas, jauniešu centri,
transports, kultūra) tiek pieņemti bez viņu balss, radot atsvešinātību un zemu
politisko iesaisti. Piedāvājums groza Pašvaldības domes vēlēšanu likumu, nosakot
balsstiesības no 16 gadiem pašvaldību līmenī un paralēlu pilsoniskās izglītības
stiprināšanu skolās. Mērķis ir veidot demokrātijas ieradumu no agras bērnības,
palielināt jauniešu aktivitāti par 10–15 %, mazināt emigrācijas motivāciju un
nodrošināt, ka nākamās paaudzes intereses tiek reāli pārstāvētas vietējos
lēmumos, kā to jau veiksmīgi dara Igaunija, Skotija, Velsa un Austrija.

2. Celma nodoklis meža izstrādei

Privātā mežizstrāde rada smagu slodzi uz pašvaldību ceļiem, ainavu un
rekreāciju, bet pašvaldības no tās gandrīz neko nesaņem, jo 10 % IIN nonāk tikai
valstī. Jaunais 2 % nodoklis no bruto ieņēmumiem par meža izstrādi tiek
piemērots papildus esošajiem nodokļiem un pilnībā automātiski pārskaitīts tās
pašvaldības budžetā, kurā mežs fiziski atrodas, ar stingru nosacījumu – nauda
drīkst tikt izmantota tikai vietējo ceļu uzturēšanai un remontam. Tas kompensē
degradāciju, mazina reģionālo nevienlīdzību, īpaši nabadzīgākos mežainos
novados, dod 5–15 milj. € gadā papildu ieņēmumus un rada taisnīgumu: nauda
paliek tur, kur mežs tiek cirsts un sekas izjūt vietējie iedzīvotāji.

3. Taisnīgs, stabils un cilvēkcentrēts pašvaldību finanšu izlīdzināšanas
   modelis

Esošais PFI modelis rada nestabilitāti, pārāk lielu slogu Pierīgai un Rīgai,
ignorē reālās izmaksas un riskē samazināt attīstības spēju. Jaunais modelis gada
saglabā izlīdzināšanu, bet ievieš pakāpenisku IIN sadali (līdz 20 % pēc
darbavietas), jaunu koeficientu formulu, atstāj dotācijas ārpus PFI un nosaka
juridisku garantiju, ka nevienai pašvaldībai nav neto ieņēmumu krituma (valsts
piefinansē, ja nepietiek). Tas nodrošina prognozējamību, visām pašvaldībām
inflācijas koriģētu pieaugumu, stimulē nodarbinātību un dod Reģioniem kā arī
Rīgas un Pierīgas areālam resursus attīstībai, mazinot svārstības un reģionālo
spriedzi.

4. Paaugstināts nekustamā īpašuma nodoklis degradētiem īpašumiem

Esošā 3 % likme graustiem bieži nav pietiekams stimuls – simtiem degradējošu ēku
stāv gadu desmitiem, rada drošības riskus, pazemina īpašumu vērtību un degradē
vidi. Pašvaldībām tiek dota tiesība piemērot līdz 10 % likmi gadā tikai ēkām,
kas pēc oficiāla brīdinājuma 12 mēnešos nav sakoptas vai nojauktas, ar vienotu
valstisku graustu klasifikācijas metodiku. Tas motivē īpašniekus rīkoties ātri,
samazina pašvaldību izmaksas nojaukšanai, uzlabo pilsētvidi un lauku ainavu, dod
6–9 milj. € papildu ieņēmumus un efektīvi cīnās ar “graustu miljonāriem”,
saglabājot samērīgumu (neattiecas uz apdzīvotām mājām).

5. Uzņēmumu ienākuma nodokļa daļas novirzīšana pašvaldībām (Somijas modelis)

Viss UIN nonāk valstī, bet reģioni nesaņem tiešu labumu no vietējiem uzņēmumiem,
kas pastiprina Rīgas koncentrāciju un depopulāciju. 30 % no UIN automātiski
pārskaitāms pašvaldībai pēc uzņēmuma juridiskās adreses vai galvenās darbības
vietas (pēc VID datiem), nauda kā vispārējie ieņēmumi izmantojama izglītībai,
infrastruktūrai un uzņēmējdarbībai. Tas stimulē reģionālu uzņēmējdarbību, rada
40–60 milj. € papildu ieņēmumus, palielina jaunu uzņēmumu reģistrāciju par ≥25 %
ārpus Rīgas un veido taisnīgu modeli, kur nauda “atgriežas tur, kur bizness
aug”, kā Somijā.

6. Centralizēta izglītības finansēšana bez starpnovadu norēķiniem

Starpnovadu norēķini rada strīdus, administratīvu slogu un ierobežo skolēnu
brīvu izvēli, kavējot reģionālo skolu specializāciju. Pilnībā centralizēta
valsts finansēšana: nauda par katru skolēnu tieši iestādei neatkarīgi no
dzīvesvietas, caur IZM/VISC reāllaikā, atceļot visus savstarpējos norēķinus. Tas
novērš nevienlīdzību, samazina birokrātiju par 20–30 %, veicina izglītības
kvalitāti un mobilitāti starp novadiem, ļauj skolām konkurēt ar saturu un
stiprina reģionālos izglītības centrus.

7. Vienoti digitālie standarti reģionos – augstas veiktspējas internets un
   kiberdrošība

Reģionālajās publiskajās iestādēs (skolās, pašvaldībās, bibliotēkās, veselības
punktos) interneta ātrums, IT drošība un sistēmas atšķiras dramatiski, radot
digitālo plaisu un kavējot e-pakalpojumus. Valsts nosaka obligātus minimālos
standartus ātrumam, drošībai un vienotiem risinājumiem, centralizē kritisko
infrastruktūru un piešķir mērķētu finansējumu modernizācijai. Tas nodrošina
vienlīdzīgu piekļuvi digitālajiem pakalpojumiem, stiprina kiberdrošību, atvieglo
attālināto darbu un izglītību, padarot reģionus pievilcīgākus iedzīvotājiem un
uzņēmējiem.

8. Reģionālā talantu piesaistes un mobilitātes programma

Reģioni cieš no hroniska ārstu, pedagogu un sociālo darbinieku trūkuma, kas
apdraud pakalpojumu pieejamību. Vienota valsts programma piedāvā kompleksu
atbalstu: mobilitātes pabalsti līdz 10 000 €, mājokļa subsīdijas, 3 gadu nodokļu
atvieglojumi, mentorings un tālākizglītība, sadarbībā ar pašvaldībām vajadzību
kartēšanai. Tas samazina vakanču īpatsvaru par ≥30 %, palielina noturēšanos līdz
75 % un uzlabo publisko pakalpojumu kvalitāti reģionos par ≥25 %, iedvesmojoties
no Somijas un Kanādas veiksmīgajiem modeļiem.

9. Ietekmes uz sabiedrību novērtējums vēja parkiem

Vēja parku attīstība sastopas ar masveida pretestību, jo IVN aptver tikai
ekoloģiju, bet ignorē dzīves kvalitāti, ainavu un kopienas intereses. Lieliem
projektiem ieviešams obligāts Ietekmes uz sabiedrību novērtējums, kas būtu daļa
not IVN procesa iekļaujot agrīnu iedzīvotāju iesaisti, sociālo aspektu
izvērtējumu un atbildes mehānismu. Tas samazinātu konfliktus un tiesvedības,
palielinātu sabiedrības atbalstu, saīsinātu projektu ciklu un nodrošinātu
taisnīgu zaļo pāreju ar vietējo kopienu ieguvumiem.

10. Mājokļu pieejamības programma reģionos

Reģionos hipotekārā kreditēšana ir tikai 1–3 % no IKP, novecojis fonds netiek
atjaunots, attīstītāji neceļ jaunus namus. Limits palielināts no 74 000 € līdz
150 000 € mājokļa iegādei, būvniecībai vai renovācijai ārpus Rīgas/Pierīgas, ar
uzsvaru uz aizņēmēja maksātspēju, ne tikai īpašuma vērtību. Tas stimulē ģimeņu
pārcelšanos, palielina jaunu mājokļu būvniecību par ≥45 %, atdzīvina dzīvojamo
fondu un rada reālu iespēju dzīvot reģionos bez milzīga pašu kapitāla.

11. Reģionālās attīstības atbalsta paka 2028–2034 – ES fondu speciālā aploksne
    

Esošie ES fondi ir sadrumstaloti mazos projektos, kas nespēj radīt izrāvienu.
Latvijai jāizcīna jauna speciāla aploksne 600–800 milj. € apmērā (2028–2034)
tikai lieliem stratēģiskiem projektiem pašvaldībās (>5 milj. €): infrastruktūra,
biznesa parki, izglītības/veselības klasteri, ar tiešu piešķiršanu pašvaldībām
un privātā kapitāla piesaisti. Tas rada 8–10 tūkstošus darbavietu, palielina
reģionu IKP par 12–15 % un veido spēcīgus attīstības centrus, kas piesaista
investorus un iedzīvotājus, mazinot atpalicību no galvaspilsētas.

12. Transporta kompensācijas pierobežas ģimenēm

Piedāvājums paredz izveidot mērķētu transporta kompensācijas programmu
pierobežas teritorijās ar Krieviju un Baltkrieviju (Ziemeļvidzeme un Latgale).
Ģimenēm ar bērniem, kuru abi vai viens vecāks ir nodarbināts un ikdienas
pārvietošanās rada papildu slogu (garas distances, ierobežots sabiedriskais
transports, augstas izmaksas), tiek piešķirts 100 € mēnesī uz vienu ģimeni.
Kompensācija sedz degvielu, sabiedrisko transportu vai koplietošanas
pakalpojumus. Finansējums nāk no nākamā ES daudzgadu budžeta (2028–2034)
speciālās aploksnes pierobežas reģionu attīstībai un drošībai (Eastern Border
Regions support).