Izveidot grozījumu priekšlikumam PG9: Izglītoti un daudzpusīgi jaunieši, kuriem ir iespējas

8. Izglītoti un daudzpusīgi jaunieši, kuriem ir iespējas

Preambula:

Latvijā katrs jaunais cilvēks ir zelta vērtē, un valstij jābūt viņa pusē. Mēs nevaram atļauties sistēmu, kur iespējas ir atkarīgas no adreses, skolas rocības vai tā, cik labi jaunietis prot vienatnē “izsisties”. Latvijas jaunieši ir spējīgi un ambiciozi: viņi mācās valodas, domā plaši, strādā starptautiski, rada idejas un grib dzīvot valstī, kas viņiem sniedz iespējas.

Šobrīd pārāk bieži jaunietis piedzīvo pretējo: ceļš izglītībā ir ārkārtīgi nevienlīdzīgs jau no agra vecuma, skolā ne vienmēr ir droša un cieņpilna vide, trūkst atbalsta personu, un skolotāja profesija nav tik konkurētspējīga, lai piesaistītu labākos. Pēc skolas daudziem nav skaidra pirmā soļa - kur iegūt pirmo pieredzi, pirmo praksi, mentoru, mājokli, kā sākt patstāvīgu dzīvi un kā atrast savu vietu Latvijā pirmoreiz vai atgriežoties.

Progresīvie piedāvā valsti, kas jauniešiem dod iespējas. Mūsu piedāvājuma pamatā ir kvalitatīva izglītība jau no pirmsskolas, droša un atbalstoša skolas vide, mācību saturs, kas sagatavo dzīvei, un saprotama atbalsta sistēma jaunietim ceļā uz darbu, mājokli un pilsonisko līdzdalību. Mēs ieguldām skolotājos, atbalsta komandās, jauniešu organizācijās, profesionālajā un augstākajā izglītībā, lai Latvijā gribas palikt, atgriezties un veidot nākotni.

Izglītība viena no svarīgākajām nozarēm - no mazumiņa jebko ko ieliks ir atkarīga visa mūsu valsts izaugsme, neatkarība un brīvība

Kvalitātiva, pieejama pirmsskola - ar to ir jāsāk.

Skola ir droša vide, kur jaunietis grib atrasties

Ne visi esam ģimnāzisti. 9. kl. neabsolventi, 30 tūkstoši NEET jauniešu - nav normāli, jo katrs jaunietis zelta vērtē

Ko šobrīd jaunietis meklē?

70% par izglītību:
Mentālā veselība

Elastīgums - personalizētā izglītībā

Pašpārvaldes spēku

… +

Pilsoniskā līdzdalība

Iespējamie mērķrādītāji:

Ar OECD un ES valstu rādītājiem salīdzināms IKP uz izglītību un zinātni.

OECD PISA reitingos Latvijas skolēni ir top 10.

Pirmsskolās vismaz 90% nodrošinājums ar atbalsta speciālistiem un palīgs katrai grupai, ar skaidru valsts līdzfinansējumu.

Mājasdarbu slodzes valstisks monitorings un slodzes griesti pa vecumposmiem, tostarp princips “bez mājasdarbiem brīvdienās”, ar ieviešanu visās skolās kā kvalitātes standartu.

Pedagogu zemākā likme 2100 eiro 2030. gadā un atjaunota kvalitātes pakāpju sistēma kā reāls profesionālās izaugsmes instruments skolā.

Līdz 2030. gadam katrā skolā funkcionējoša skolēnu pašpārvalde ar budžeta pozīciju un atbalsta personu līdzdalībai.

Neformālajā izglītībā ieviesta kompetenču atzīšana, un pašvaldībās profesionāls jaunatnes darbinieks darbam ar riska jauniešiem, ar regulāru ietekmes mērīšanu.

Brīvprātīgā darba iesaiste aug un jauniešu līdzdalība vēlēšanās pieaug

Rīcību kopsavilkums:

1. Jaunatnes politika kā valsts pārvaldes horizontāla prioritāte

Jaunietim šodien palīdzība bieži ir sadrumstalota, bet programmas dzīvo “pa nozarēm” un “pa projektiem”. Izveidosim vienas pieturas atbalsta vietni, kas palīdz saprast iespējas un nonākt līdz pakalpojumam. Stiprināsim jauniešu NVO kapacitāti, lai darbs ar jauniešiem nav tikai īslaicīgu projektu režīmā, un kā papildu komponenti sakārtosim koordinētu darbu ar riska jauniešiem, lai atbildība nepazūd starp institūcijām. Šis ir par pārskatāmību, pieejamību un konsekvenci, nevis par jaunu birokrātijas slāni.

2. Pirmsskolas izglītības kvalitātes stiprināšana

Pirmsskola ir brīdis, kad nevienlīdzību var novērst, nevis nostiprināt. Tāpēc modernizēsim valsts mērķdotāciju pirmsskolām, skaidri paredzot finansējumu atbalsta personālam un mazāku grupu īstenošanai, kā arī ieviešot valsts līdzfinansējumu pedagogu palīgiem. Paralēli nodrošināsim profesionālu atbalstu pedagogiem – supervīzijas, mērķētus mikrokursus un mentoringu –, un sakārtosim agrīno prasmju skrīningu, lai bērns palīdzību saņem savlaicīgi, nevis “tad, kad problēma jau ieilgusi”.

3. Skola kā demokrātijas un noturības pamats: skolēnu pašpārvaldes un jauniešu līdzdalības budžets

Skolēnu pašpārvalde bieži ir pirmais brīdis, kad jaunietis iemācās līderību, sadarbību un atbildību, bet šobrīd tās kvalitāte pārāk bieži ir “kā paveicas”. Nostiprināsim katrā skolā funkcionējošu pašpārvaldi ar garantētu budžeta pozīciju un pieaugušo atbalstu līdzdalībai – nevis kā pieskatīšanu, bet kā līdzdalības prasmju veicināšanu. Tas mazina atšķirības starp skolām un dod jaunietim reālu pieredzi, ka ideju var pārvērst darbībā.

4. Jēgpilni mājasdarbi un sabalansēta skolēnu slodze (+elastība/personalizētā?)

Mājasdarbi nedrīkst būt slēptā “otrā skola” ģimenēs. Ieviesīsim regulāru mājasdarbu slodzes monitoringu valstiskā līmenī, vienotas vadlīnijas jēgpilniem mājasdarbiem un skaidrus slodzes griestus pa vecumposmiem. Skolās attīstīsim atbalstu, tostarp pagarinātās dienas iespējas, lai bērniem uzdevumi pēc iespējas tiktu paveikti skolā ar konsultācijām. Noteiksim principu: brīvdienās un svētkos mājasdarbus neuzdod.

5. Pedagogu atalgojums 2030 un kvalitāte bērna labākajās interesēs

Bez konkurētspējīga atalgojuma un reālas profesionālās izaugsmes sistēmas skolā nav iespējams piesaistīt un noturēt labākos. Tāpēc noteiksim politisku mērķi un pakāpeniski celsim pedagogu zemāko likmi līdz 2100 eiro, lai profesijas dinamika vairs neatpaliktu no darba tirgus. Vienlaikus atjaunosim pedagogu kvalitātes pakāpju sistēmu kā praktisku motivācijas un atbalsta instrumentu skolā, mazinot birokrātiju un padarot pirmo soli jēgpilnu arī finansiāli un metodiski.

Princips No.1 vidējā alga = skolotāja algas minimums (likumā piesaiste vidējai algai beidzam debati)

Princips No.2 Ja Tu dari labāk, vairāk, arī tikai savā skolā - Tev ir jāsaņem vairāk

6. Riska grupu jauniešu atbalsts pieejamas un kvalitatīvas neformālās izglītības kontekstā

Iespējas ārpus skolas nedrīkst būt atkarīgas no pašvaldības rocības vai nejaušas projekta veiksmes. Ieviesīsim neformālās izglītības kompetenču atzīšanas sistēmu, lai prasmēm būtu reāla vērtība turpmākajās mācībās un darba tirgū. Profesionalizēsim jaunatnes darbinieku lomu, sakārtojot standartu, apmācības un atalgojuma ietvaru. Valsts līmenī veidosim vienotas vasaras programmas un attīstīsim brīvā laika infrastruktūru kā prevencijas instrumentu, lai atbalsts jaunietim būtu pieejams laicīgi, nevis tikai krīzē.

7. Talantu atbalsta programma studijām ārvalstīs

Latvijai ir vajadzīgs instruments, kas ļauj izcilākajiem jauniešiem iegūt pasaules līmeņa izglītību tajās specializācijās, kur Latvijā nav analogu, un atvest šīs kompetences atpakaļ ekonomikā, zinātnē un drošībā. Atjaunosim un modernizēsim ārvalstu studiju finansēšanu kā mērķētu programmu: studiju maksa un uzturēšanās ar valsts garantētu aizdevumu, bet izcilības gadījumā – ar stipendijas komponenti. Īpaši svarīgi, lai programma mazinātu nevienlīdzību un nebūtu pieejama tikai tiem, kam ir privāti resursi.

8. Brīvprātīgā darba nozīmes celšana un pilsoniskās līdzdalības veicināšana

Pilsoniskā līdzdalība nav “brīvā laika ekstra” – tā ir demokrātijas noturības pamats. Pacelsim brīvprātīgā darba prestižu, nosakot to kā vienu no vērtējamiem kritērijiem pretendentiem uz valsts un pašvaldību darba vietām. Ieviesīsim minimālu brīvprātīgā darba stundu apjomu pamata un vidējās izglītības absolvēšanai, lai ikviens jaunietis reāli piedzīvo līdzdalību, nevis tikai par to lasa. Vidusskolā stiprināsim sabiedrības zinātņu satura pieejamību, lai jaunietim ir valoda, ar kuru saprast politiku, institūcijas un savas iespējas ietekmēt.

9. Jaunieša ceļa karte Latvijai

Mobilitātes iespēju celšana ir svarīgs stūrakmens, lai veicinātu un nodrošinātu pieejamas izaugsmes iespējas jauniešiem. Vienota sabiedriskā transporta pakalpojumu mēnešbiļete valsts mērogā ar 50% atlaidi jauniešiem līdz 25 gadiem, bezmaksas maznodrošinātiem jauniešiem un jauniešiem ar invaliditāti. Stiprinot ilgtspējīgu mobilitāti visā Latvijā, un mazinot sociālo plaisu starp pilsētu un reģionu jauniešiem. Ieguldot investīcijās pieejamā un zaļā mobilitātē jauniešiem.

10. Spēcīga pasaules līmeņa pētniecība Latvijā

Spēcīga zinātne ir pamats kvalitatīvai augstākajai izglītībai, inovācijām un ekonomiskajam izrāvienam. Palielināsim finansējumu zinātnei un augstākajai izglītībai, sasniedzot OECD un ES vidējo līmeni. Reformēsim zinātnes vērtēšanu, lai tā atalgotu kvalitāti, starptautisku izcilību, sadarbību un ietekmi uz sabiedrību, nevis tikai publikāciju skaitu.

11. Skaidra akadēmiskā karjera jaunajiem pētniekiem

Jaunajiem pētniekiem vajadzīgs paredzams ceļš no doktorantūras līdz patstāvīgai pētniecībai. Ieviesīsim nacionālo pēcdoktorantūras programmu, stiprināsim atlīdzības principus un nodrošināsim prasmju attīstību pētniecībā, pedagoģijā, projektu vadībā un starptautiskā sadarbībā. Akadēmiskajai karjerai jābalstās skaidros nosacījumos, nevis īslaicīgos projektos vai veiksmē.

12. Studenta iztikas stipendija pilna laika studijām (Studiju atmaksa stratēģiskajās jomās studijām Latvijā)

Pirmā augstākā izglītība nedrīkst būt privilēģija tiem, kuru ģimene var nosegt dzīvesvietu, transportu un ikdienas izmaksas. Ieviesīsim izvēles iztikas stipendiju pilna laika studējošajiem, ko absolvents pēc studijām pakāpeniski atmaksā caur sociālajām iemaksām. Prioritārajās nozarēs, piemēram, pedagoģijā un veselības aprūpē, atmaksu varēs pilnībā vai daļēji dzēst.

13. Fleksibla izglītība nākotnes izaicinājumiem

Reformēsim augstākās izglītības standartus, lai studijas kļūtu elastīgākas un mazāk atkarīgas no novecojušiem profesionālajiem standartiem. Studentiem jābūt iespējai veidot savu studiju ceļu, kombinējot kursus, moduļus un prasmes atbilstoši darba tirgus vajadzībām un jaunām specializācijas nišām. Šādi iegūtām kompetencēm jābūt skaidri atzītām diplomā, darba tirgū un tālākās studijās.

14. Obligātā vidējā izglītība katram jaunietim / Vidējā izglītībā visiem TEV TEV TEV

In process normālā valodā.
Īsumā: mums ir jāizdara drosmīga izvēle un Latvijā jāpiedāvā vidusskola/profesionālā vidusskola/arodskola/tehnikums katram jaunietim (praksē obligātā jebkura veida vidējā izglītība). Līdz šim valsts politika ir cietusi neveiksmi - ir sasniegts jauns antirekords 30 tūkstoši jauniešu, kas ir ārpus studijām un darba. Šī ir progresīvā atbilde - motivēt jauniešus atrast savu profesionālo ceļu pieaugot un sistēma atbalstīt tos, kurus nevienlīdzība skārusi vistiešāk.

15. Ģimeņu atbalsta centri un skaidra vecāku līdzatbildība

Izveidosim ģimeņu atbalsta centrus katrā reģionā, kuros vecāki var savlaicīgi saņemt psihologa, sociālā pedagoga, speciālā pedagoga un citu speciālistu palīdzību - gan ikdienas jautājumos, gan krīzes situācijās. Savukārt mobilām speciālistu komandām krīzes gadījumā ir jāsniedz atbalsts klātienē, nevis uz papīra.

Vienlaicīgi arī stiprināsim vecāku līdzatbildību: savlaicīga saziņa ar skolu, informēšana par bērna veselības vai atbalsta vajadzībām, iesaiste problēmu risināšanā un atbildība par sistemātiskiem neattaisnotiem kavējumiem. Mērķis ir bērna labākās intereses - mazāk vainošanas, savlaicīga palīdzība bērnam, ģimenei un skolai.

16. Sāc dzīvi Latvijā: pieejams pirmais mājoklis jauniešiem

Pirmais bērns sākas ar jautājumu - vai jaunajai ģimenei ir droša vieta, kur sākt dzīvi? Jauniešiem līdz 30 gadiem pieejams pirmais mājoklis ir izšķirošs iemesls palikt Latvijā, veidot ģimeni un neatlikt pirmo bērnu uz labākiem laikiem.

Izveidosim programmu un padarīsim pirmos mājokļus pieejamus: valsts un pašvaldības palīdz ar zemes, infrastruktūras un vajadzību plānošanu, privātie uzņēmēji būvē, savukārt ALTUM nodrošina izdevīgus finansēšanas nosacījumus ne tikai jaunietim - arī uzņēmējam. Jauniešiem tas nozīmē pieejamu īres vai izpirkuma iespēju arī tad, ja ienākumi nav pietiekami dārgākajiem mājokļiem.

Tas nav atbalsts dārgiem dzīvokļiem tiem, kuri jau kvalificējas kredītam. Tā ir iespēja sākt patstāvīgu dzīvi Latvijā - ar mājām, studijām, darbu un ģimeni šeit.

Šeit iespējama vēl kopmītņu dimensija visā valstī. Studenti ļoti aktuāla, kopumā katastrofāls stāvoklis, nevienam nav risinājuma. Potenciāli simtiem miljoni eiro infrastruktūrā, visticamāk tikai kā prioritāte jaunā ES fondu plānošanā ar rezultātu ~2030 agrākais.

Rīcības, kas ir izstrādē vai parādījušās kā potenciāli nozīmīgas:

• Identificēta mentālā veselība kā atsevišķa TOP tēma - BŪS

• Veselības saturs izglītībā (t.sk. fiziskā/seksuāli reproduktīvā) - PROCESĀ

• Progresīva profesionālā STEAM izglītībā mūsdienu darba tirgum - PROCESĀ

• Mākslīgais intelekts - BŪS

• Sports 1) bērnu/jauniešu 2) prof. ziedojumu politika - BŪS

• Cieņpilna un droša skola: vardarbības novēršanas nākamie soļi

• Mākslīgais intelekts izglītībā: mācību kvalitātei, skolotāju atbalstam un godīgumam vērtēšanā PROCESĀ

• Zinātnisko publikāciju sistēmas reforma: modernizācija, ietekme un godīga novērtēšana

• Zinātņu starpnozaru integrācija: pāreja no kastītēm uz sadarbību un kopīgām inovācijām Latvijas konkurētspējai

• Pieaugušo izglītības sistēma: vienota pieeja darba prasmju atjaunošanai un karjeras maiņai

• Izraušanās no lasītprasmes bedres

• Skolēna pašvadīta kultūras un sabiedrisko pasākumu pieredze

• Reģionu jauniešu atbalsta sistēma: vienlīdzīgas iespējas ārpus lielajām pilsētām

• Centralizēto eksāmenu koncepta maiņa: mazāk mehānikas, vairāk jēgpilnas vērtēšanas

• Iekļaujoša skola praksē un pedagogs nav viens: atteikšanās no kodu sistēmas, atbalsta un medicīnas personāls