PG8: Iekļaujoša sabiedrība, kur ikviens jūtas droši

7. Iekļaujoša sabiedrība, kur ikviens jūtas droši

Iekļaujoša sabiedrība, kur ikviens jūtas droši, ir demokrātiskas, saliedētas un
noturīgas Latvijas pamats. Šādā Latvijā neviens netiek atstāts novārtā un
cilvēktiesības ir pamatvērtība, nevis privilēģija. Šādas Latvijas sabiedrību
raksturo līdzdalība un līdzatbildība; tajā īpašu uzmanību pievērš
visievainojamāko cilvēku aizsardzībai.

Iekļaujošā un saliedētā sabiedrībā personīgā brīvība un piederība Latvijai nav
pretrunā, bet gan stiprina viena otru, kamēr izslēgšana, stigmatizācija un
nevienlīdzība grauj uzticēšanos valstij un apdraud mūsu visu drošību. Mūsu
cilvēku dažādības spēks ir Latvijas joprojām neizmantotais potenciāls, kuram
nevaram piekļūt, kamēr neiecietība, diskriminācijaa un vardarbība ir plaši
izplatīta.

1. Piederība Latvijai kā diskriminācijas izskaušanas rezultāts

Piederību Latvijai nevar uzspiest – tā rodas no taisnīgas attieksmes un
vienlīdzīgām iespējām.

Lai panāktu pārmaiņas, mēs:

2. Efektīva aizsardzība pret naida runu un naida noziegumiem

Naida runa un naida noziegumi nav tikai vārdi vai atsevišķi incidenti – tie
grauj sabiedrības drošību, savstarpējo uzticību un demokrātiju kopumā. Pašreiz
juridiskā atbildība par šiem pārkāpumiem nav efektīva, tādējādi radot pārkāpējos
nesodāmības sajūtu un vairojot neiecietību Latvijas sabiedrībā.

Tādēļ:

3. Tiesu neatkarība – demokrātijas un brīvības pēdējā aizsardzības līnija

Autokratizācijas un neiecietības draudu pieauguma apstākļos tiesām būs arvien
lielāka nozīme, jo tās ir pēdējā barjera demokrātijas aizsardzībā. Ceļš uz
patiesi iekļaujošu demokrātiju nav iespējams bez tiesām, kurām jāpārliecinās par
ikvienam dotā cilvēktiesību solījuma izpildi.

Arī brīdī, kad valsts politika kļūdās, tiesām jāspēj aizsargāt visu cilvēku
tiesības. Tādēļ mēs:

4. Vardarbības prevence un atbalsts cietušajiem

Vardarbības novēršanai Latvijā nepieciešama koordinēta valsts politika, kas
vienlaikus stiprina prevenci, vardarbīgas uzvedības mazināšanas intervences,
integrētu atbalsta sistēmu cietušajiem un efektīvu krimināltiesisko regulējumu.

Pašlaik prevences pieeja bieži aprobežojas ar vispārējas agresijas vai mobinga
novēršanu, starpinstitucionālā sadarbība reģionos ir nevienmērīga, bet
specializēto pakalpojumu pieejamība un finansējums nav pietiekami. Tādēļ
nepieciešama vienota starpnozaru pieeja, kas balstīta pierādījumos un nodrošina
gan savlaicīgu palīdzību cietušajiem, gan ilgtermiņa vardarbības risku
mazināšanu.

Lai situāciju uzlabotu, mēs:

5. Droša un legāla pieeja abortiem

Lai nodrošinātu, ka labējie populisti nevar vienkārši apdraudēt tādas
pamattiesības kā reproduktīvā autonomija, rosināsim reproduktīvās autonomijas
nostiprināšanu konstitucionālā līmenī līdzīgi kā tas ir Francijā un Luksemburgā.
Tā rezultātā valstij būs ne tikai jāgarantē tiesības, bet arī aktīvi jārīkojas,
lai nodrošinātu reālu un praktisku iespēju šīs tiesības izmantot.

Lai gan aborts Latvijā formāli ir legāls, pašreizējais tiesiskais regulējums
satur novecojušus, stigmatizējošus un medicīniski nepamatotus šķēršļus, kas
ierobežo personu reālo autonomiju pār savu ķermeni. Turklāt aborti, jo īpaši
medicīniskie aborti agrīnajās grūtniecības stadijās, ir finansiāli nepieejami.
Aborta izmaksas īpaši jauniešiem, studentiem un cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem
var būt šķērslis piekļuvei drošam abortam.

Tādēļ:

6. Viena dzimuma pāru veidoto ģimeņu aizsardzība

Šo ģimeņu aizsardzība pašreiz ir nepilnīga. Partnerības tiesiskais regulējums
viena dzimuma pāriem paredz daudz mazāku tiesību apjomu nekā pieejams dažādu
dzimumu pāriem, slēdzot laulību. Turklāt Latvija pašreiz nenodrošina šajās
ģimenēs augošo bērnu un viņu vecāku savstarpējo attiecību juridisku atzīšanu.

Tādēļ:

7. Pieejami un cieņpilni publiskie pakalpojumi transcilvēkiem un
   interseksuāliem cilvēkiem

Valsts pienākums ir cienīt cilvēka identitāti, nevis to apšaubīt un apspiest.

8. Sabiedrības saliedētība caur klātbūtni un kopīgu pieredzi

Latvijā pastāv strukturāla sociālā nošķirtība starp dažādām sabiedrības grupām,
balstoties uz etnisko piederību, sociālekonomisko statusu, dzīvesvietu un citām
pazīmēm. Šīs sašķeltības pārvarēšanai nepieciešami kompleksi risinājumi, kas
pārsniedz tradicionālo integrācijas instrumentu robežas.

9. Romu piederība Latvijai caur izglītības sistēmu

Nevienlīdzība izglītībā nozīmē nevienlīdzību visā dzīvē. Romu kopienā pastāvošo
kultūras iezīmju dēļ nereti tiek kavēta bērnu adaptācija un latviešu valodas
apguve pirmsskolas izglītības iestādēs, kas var kļūt par škērsli tālākajā
izglītības procesā.

Šo procesu rezultātā romu skolēni biežāk pārtrauc mācības, neiegūst obligāto
izglītību un neturpina vispārējās izglītības ieguvi. Lai to mainītu,
koncentrēsimies uz romu skolēnu atbalsta pasākumiem un iesaisti izglītībā:

10. Cilvēcīga valsts attieksme pret nepavadītiem nepilngadīgajiem migrantiem

Iestāsimies par visievainojamākajiem bēgļiem - nepavadītiem bērniem

11. Privātums un drošība internetā

Digitālajai videi jāstiprina brīvība, nevis valsts vai privāto kompāniju
kontrole pār cilvēkiem