PG6: Valsts pārvalde, kas sasniedz mērķus

5. Valsts pārvalde, kas sasniedz mērķus

Segmenta preambula:

Latvijā ir politiskās atbildības deficīts. Likumdevējs un izpildvara apstiprina
mērķus, bet neviens neuzņemas atbildību par to sasniegšanu. Politika nosauc
virzienus un pieņem lēmumus, bet neatbild par to iznākumu. Savukārt valsts
pārvalde tiek noslogota ar pienākumu uzturēt sistēmu darbībā, bieži nezinot,
kāds tieši rezultāts no tās tiek gaidīts.

Mēs piedāvājam pakāpenisku pāreju no deklaratīvas uz sniegumā balstītu politiku,
sākot ar skaidriem un izmērāmiem politiskajiem mērķiem, sistemātisku progresa
ziņojumu un aktivitāšu prioritizēšanu. Progresīvie iestājas par politiku, kurā
valsts pārvaldei ir dots skaidrs un izmērāms pasūtījums, kas tai ļauj strādāt
profesionāli, nodrošinot sabiedrībai redzamus rezultātus.

Sasniedzamie mērķrādītāji:

- iedzīvotāju uzticība valdībai/Saeimai - 28% (2024) -> 39% (2030)

- apmierinātība ar sabiedriskajiem pakalpojumiem; 63% (2024) -> 83% (2030)

- personāla mainības samazinājums valsts pārvaldē - 15% (2025) -> 10% (2030)

1. Skaidri valsts attīstības mērķi – nevis tukši solījumi

Valdība noteiks ne vairāk kā piecus stratēģiskus mērķus, kas ir skaidri
formulēti valdības deklarācijā, caurvij visas nozares un par kuriem atbild
Ministru kabinets kopumā un īpaši – Ministru prezidents.

Katram stratēģiskajam mērķim tiks noteikti uzdevumi ar skaidru termiņu,
sasniedzamu rezultātu un nepārprotami nosauktu politiski atbildīgo ministru.
Uzdevumi tiks noteikti katram darba gadam un to izpilde tiks izvērtēta atklātā
un sabiedrībai pieejamā veidā.

2. Politiskā atbildība mērķu īstenošanā.

Mērķu īstenošana ir regulāri jāuzrauga un jāizvērtē, lai sekmētu jēgpilnu
politisko atbildību. Valsts kanceleja kopā ar Ministru prezidenta biroju
uzraudzīs mērķu sasniegšanu ikdienā. Saeima katrā sesijā vērtēs valdības rīcību
stratēģisko mērķu kontekstā.

Izšķiroša loma politiskās atbildības izvērtēšanā ir medijiem un pilsoniskajai
sabiedrībai. Nodrošināsim nepieciešamo caurskatāmību pieņemtajiem lēmumiem, lai
ikviens var kritiski analizēt sasniegto un nesasniegto.

3. Saprotama un loģiska politiskā darba organizācija.

Ministru kabineta tematiskās komitejas tiks veidotas atbilstoši stratēģiskajiem
mērķiem, nodrošinot starpresoru koordināciju un saskaņotu rīcību dažādos
politiskajos līmeņos. Komiteju sēdes notiks ne retāk kā reizi mēnesī, lai
nodrošinātu regulāru atskaiti par paveikto un vienotos par turpmākajām rīcībām.

4. Rotācijas princips vadošajiem valsts pārvaldes ierēdņiem.

Šī brīža sistēma atbalsta ilgstošu amatu ieņemšanu, iestāžu noslēgtību un
pretestību pārmaiņām, ar neesošu individuālo atbildību par rezultātiem.
Ieviesīsim sistemātisku, regulāru amatpersonu rotāciju, lai veicinātu sadarbību,
stiprinātu profesionālo neatkarību un attīstītu pārvaldības kompetences.

Regulāra rotācija prioritāri attiecināma uz valsts sekretāriem un valsts
sekretāru vietniekiem.

5. Fiksēti termiņi valsts sekretāriem.

Noteiksim fiksētus amata termiņus valsts sekretāriem, lai nodrošinātu skaidru
atbildību par valdības mērķu īstenošanu, stiprinātu profesionālu neatkarību no
politiskā cikla un novērstu ilgstošu varas koncentrāciju valsts pārvaldē.

Fiksēts termiņš ļautu skaidri definēt konkrētus uzdevumus konkrētam periodam un
objektīvi izvērtēt sniegumu termiņa beigās.

6. Taisnīga atalgojuma sistēma valsts pārvaldē.

Esošā atlīdzības sistēma ir palielinājusi atalgojumu valsts pārvaldē, bet
nevienlīdzība ir saglabājusies.

Izmaiņām atlīdzības sistēmā jāsasniedz sekojošie mērķi: pirmkārt, jāsamazina
nevienlīdzība starp resoriem un iestādēm; otrkārt, jānodrošina līdzīgs
atalgojums starp salīdzināmām amata pozīcijām, un, treškārt, jānodrošina
caurskatāma un godīga mainīgā atalgojuma daļas sistēma.

7. Valsts administrācijas skola

Valsts administrācijas skolai jākļūst par galveno valsts pārvaldes profesionālās
sagatavošanas un tālākizglītības institūciju, kas sistemātiski gatavo un attīsta
ierēdņus atbilstoši valsts pārvaldes reālajām vajadzībām, valdības prioritātēm
un mūsdienīgas pārvaldības standartiem.

Apmācībām jānotiek atbilstoši aktuālām kompetenču vajadzību analīzēm un tās ir
jāplāno mērķtiecīgi. Īstenotās apmācību programmas jāpamato ar konsekventiem
ilgtermiņa izvērtējumiem, apliecinot pozitīvo ietekmi uz valsts pārvaldes
attīstību.

Nākotnē Valsts administrācijas skolai jānodrošina bāzes zināšanas ikvienam
darbiniekam, kurš uzsāk karjeru valsts civildienestā.

8. Vienota un sabiedrībai pieejama datu sistēma, kas veicina kvalitatīvu
   lēmumu pieņemšanu.

Pašlaik valsts pārvaldē dati tiek vākti un uzturēti katrā resorā atsevišķi,
bieži izmantojot atšķirīgus standartus, definīcijas un formātus. Tas apgrūtina
datu savietojamību, salīdzināmību un atkārtotu izmantošanu gan politikas
plānošanā, gan starpnozaru sadarbībā.

Atbalstīsim vienotu datu pārvaldības platformu ar skaidriem datu kvalitātes
standartiem, kopīgiem metadatiem un savietojamību starp resoriem.

9. Sniegumā balstīts budžets

Valsts izdevumi tiks pamatoti ar skaidru funkciju noteikšanu un izmērāmiem
mērķrādītājiem, lai nodrošinātu izdevumu pieaugumu kontroli.

Izdevumu kontrolei jābūt sistemātiskai, nevis balstītai patvaļīgi noteiktās
summās. Valsts kancelejai kopā ar Finanšu ministriju četru gadu laikā jāievieš
sniegumā balstīta budžeta veidošana (performance-based budgeting), kas novērš
neskaidrus un nepamatotus izdevumus un funkciju dublēšanos.

Finanšu ministrijai jānodrošina caurskatāmi budžeta dokumenti, kas ļauj ikvienam
iegūt informāciju par plānotajiem izdevumiem nepieciešamajā detalizācijas
pakāpē.

10. Iekšējās un ārējās birokrātijas kontrole.

Birokrātijas slogs jākontrolē, vērtējot administratīvo procedūru skaitu, lēmumu
izpildes laiku un iesaistīto institūciju skaitu lēmuma pieņemšanā. Nodrošināsim
regulāru publisku pārskatu par sasniegto progresu.

11. Valsts kapitālsabiedrību pārvaldība

Atbalstām centralizētu kapitālsabiedrību pārvaldības modeli, kas paredz vienu
institūciju, kura tur kapitāla daļas.

6. Aizsargāta un droša valsts, kur ikviens zina savu lomu [papildinātā redakcija
20.03.26.]

Galvenie aizsardzības politikas mērķi:

❖ Latvija ir aktīvs un solidārs reģionālās un starptautiskās drošības politikas
līdzveidotājs, kas iestājas par tiesībās balstītu starptautisko kārtību.

❖ Latvija kā NATO austrumu flanga gudrās aizsardzības paraugs – valsts, kas
apsteidz draudus, ne tikai uz tiem reaģē.

❖ Spēcīga un konkurētspējīga Latvijas aizsardzības industrija.

❖ Augsti VAD kvalitātes standarti, neatkāpjoties no kvantitatīvajiem mērķiem.

Konkrētu risinājumu apraksts (nav prioritāra secība):

1. Latvijas aizsardzības industrijas izaugsmes parki

Izveidot īpašu aizsardzības industrijas industriālo parku programmu, lai
mērķtiecīgi attīstītu militārās un duālā pielietojuma ražošanas jaudas.
Programma paredz:

1) attīstīt specializētas aizsardzības industrijas zonas jau esošajos pašvaldību
industriālajos parkos,

2) veidot nacionālas nozīmes aizsardzības industrijas parku uz valsts vai
Aizsardzības ministrijas valdījumā esošas zemes.

Šī pieeja nozīmē izveidot gatavu attīstības vidi: sakārtotu infrastruktūru,
paātrinātas būvniecības un saskaņošanas procedūras, ātrāku ietekmes uz vidi
novērtējumu, valsts un pašvaldības iepriekš veiktus sagatavošanās darbus, kā arī
koordinētu un ātrāku piekļuvi investīciju un inovāciju atbalstam.

Priekšlikums vienlaikus stiprinās Latvijas spēju piesaistīt ārvalstu investorus,
veidot kopuzņēmumus ar Ukrainas uzņēmumiem un sekmēt tehnoloģiju pārnesi no
Ukrainas uz Latviju.

2. Digitālo rezervistu modelis diasporai

Izveidot Digitālās rezerves (DDR) modeli - jaunu attālināta dienesta formu
Latvijas aizsardzības sistēmā, kas ļauj integrēt diasporas tehnoloģisko un
analītisko kapacitāti valsts drošības struktūrās.

Modelis paredz juridiski definētu digitālā dienesta statusu, kurā diasporas IT
speciālisti, datu zinātnieki, kiberdrošības eksperti, informācijas analītiķi un
citu tehnoloģisko nozaru profesionāļi var piedalīties Latvijas aizsardzībā
attālināti, veicot uzdevumus kiberapdraudējumu novēršanā, dezinformācijas
analīzē, OSINT datu apstrādē un kritiskās infrastruktūras digitālajā
aizsardzībā.

Programma radītu vienotu platformu, kas ļauj Latvijai mobilizēt globālo
intelektuālo resursu krīzes situācijās, kad informācijas telpas un kibertelpas
drošība kļūst par centrālo valsts aizsardzības elementu.

Šāda pieeja stiprina Latvijas visaptverošās valsts aizsardzības modeli,
paplašinot rezervistu sistēmu digitālajā telpā un piesaistot Latvijas diasporu
kā aktīvu drošības partneri.

3. Valsts aizsardzības partnerības nodokļu stimulu programma

Ieviest sistēmisku “Valsts aizsardzības partnerības” modeli, kas motivē
uzņēmumus kļūt par aktīvu Latvijas aizsardzības komponenti. Programma paredz
mērķtiecīgas nodokļu bāzes korekcijas (UIN izdevumu atskaitīšanas koeficients
2.0), reputācijas instrumentus un konkurences priekšrocības publiskajos
iepirkumos uzņēmumiem, kuru darbinieki aktīvi piedalās Zemessardzē.

Modelis risina vienu no galvenajiem rezervistu sistēmas ierobežojumiem - darba
devēju ekonomisko risku, kas rodas darbinieku prombūtnes laikā militāro mācību
vai mobilizācijas gadījumā. Pārvēršot zemessargu no potenciāla “organizatoriska
traucējuma” par uzņēmuma konkurences priekšrocību, valsts veido jaunu
partnerības līmeni starp aizsardzības sistēmu un privāto sektoru.

Programma vienlaikus stiprina Latvijas visaptverošās valsts aizsardzības pieeju,
kur ekonomika un uzņēmējdarbība ir integrēta valsts drošības infrastruktūrā.

4. Energoefektīvi un ilgtspējīgi risinājumi militarajai infrastruktūrai

Ieviest mērķtiecīgu energoefektivitātes un ilgtspējas programmu militārajā
infrastruktūrā, lai samazinātu ilgtermiņa uzturēšanas izmaksas un palielinātu
bruņoto spēku noturību krīzes situācijās. Programma paredz pakāpenisku jauno
objektu projektēšanu atbilstoši augstiem energoefektivitātes standartiem un
atjaunojamo energoresursu integrāciju (saules, vēja, hibrīdrisinājumi).

Pieejai jāspēj nodrošināt kritisko funkciju darbību arī ārkārtas situācijās,
vienlaikus samazinot atkarību no ārējiem energoresursiem un veicinot ilgtspējīgu
resursu pārvaldību.

5. Izglītības stimulu modelis brīvprātīgajam dienestam VAD

Ieviest izglītības stimulu modeli, kas motivē jauniešus brīvprātīgi pieteikties
valsts aizsardzības dienestam (VAD). Programma paredz:

1) piešķirt kredītpunktus augstskolu studiju C daļā par dienesta izpildi,

2) izveidot kuponu sistēmu bezmaksas augstākās izglītības ieguvei, attiecinot to
gan uz valsts, gan privātajām augstskolām.

Šī pieeja samazina izmaksas, ar kurām jaunieši saskaras, beidzot vidusskolu, un
palielina VAD karavīru konkurētspēju. Tiek veidota elastīga sistēma, kas ļauj
savienot militāro pieredzi un akadēmisko attīstību.

6. Elastīgāki medicīnas kritēriji dalībai VAD

Pielāgot medicīniskos kritērijus valsts aizsardzības dienestam (VAD), lai
paplašinātu potenciālo dienestam piemēroto personu loku un nodrošinātu
nepieciešamo speciālistu pieplūdumu NBS. Priekšlikums paredz pārskatīt esošās
veselības prasības, diferencējot tās atbilstoši dienesta veidiem un amatu
specifikai.

Šī pieeja nozīmē pāreju no vienota atlases standarta uz mērķētu un funkcionālu
piemērotības novērtējumu, kas ļauj efektīvāk izmantot Latvijas ierobežotos
cilvēkresursus. Vienlaikus tiek saglabātas augstas prasības kaujas spējām
kritiskajās vienībās.

Priekšlikums stiprina visaptverošas valsts aizsardzības principu, kurā dažādas
prasmes un kompetences tiek integrētas kopējā aizsardzības sistēmā.