PG5: Sociālās drošības tīkls un dzīves dārdzības mazināšana

1. Sociālās drošības tīkls un dzīves dārdzības mazināšana

Dosim cilvēkiem drošības sajūtu un iespēju sevi īstenot

Segmenta preambula:

Redzam sociālo atbalstu kā sistēmisku rīcību kopumu, kuri ir vērsti uz cilvēku
pilnvērtīgu iesaisti sabiedrībā. Papildus finansiālā atbalsta palielināšanai
liela nozīme ir sociālajiem pakalpojumiem un iekļaujošas vides veidošanai.

Pietiekams un prognozējams finansiālais atbalsts ir sociālās drošības pamats.
Tas palīdz cilvēkiem pārvarēt dzīves riskus – bezdarbu, slimību, invaliditāti,
vecumu vai bērnu audzināšanas izmaksas. Šobrīd daudzu pabalstu apjoms nav
adekvāts dzīves dārdzībai un to paaugstināšana nenotiek sistemātiski.

Līdztekus finansiālajam atbalstam būtiska loma ir kvalitatīviem un pieejamiem
sociālajiem pakalpojumiem. Tie ietver aprūpi cilvēkiem ar invaliditāti un
senioriem, sociālo darbu ar ģimenēm, krīzes atbalstu, rehabilitāciju un citus
pakalpojumus, kas palīdz cilvēkiem saglabāt patstāvību un dzīves kvalitāti.
Sociālie pakalpojumi Latvijā dažādās pašvaldībās nav vienlīdzīgi pieejami un
sociālie darbinieki, kas šos pakalpojumus nodrošina, nav pietiekami atbalstīti.

Svarīga sociālās politikas daļa ir arī iekļaujošas vides veidošana, kurā
ikvienam ir iespēja piedalīties sabiedrības dzīvē, tajā skaitā tikt
nodarbinātam. Redzam, ka gan cilvēku ar invaliditāti, gan jauno vecāku, gan citu
sabiedrības grupu gadījumā ir iespējams uzlabot gan iespējamo darbinieku
iespējas iesaistīties darba tirgū, gan arī darba devēju un izglītības iestāžu
atvērtību.

Sasniedzamie mērķrādītāji:

- Džini koeficients;

- nabadzības riska līmenis;

- sociālo pakalpojumu saņēmēju rindas garums;

1. Pieejams un stabils sociālais atbalsts

Latvijā pastāv definēts minimālo sociālo pakalpojumu grozs, kas nosaka
pakalpojumu minimumu, ko pašvaldībām jānodrošina visiem iedzīvotājiem. Šobrīd
sociālo pakalpojumu klāsts, kvalitāte un pieejamība joprojām atšķiras. Fiksēti
pabalsti neaug reizē ar dzīves dārdzības pieaugumu.

1.1 Noteiksim konkrētākas prasības tiem pakalpojumiem, kas ir iekļauti sociālo
pakalpojumu minimālajā grozā, lai tie būtu reāli pieejami visās pašvaldībās un
visā valstī būtu vienota izpratne par to, kādā līmenī katrs pakalpojums
jānodrošina un kādi salīdzināmie rādītāji ir jāizmanto.

1.2 Pakāpenski piesaistīsim pabalstus un cita veida finansiālo atbalstu vidējai
algai, lai tie automātiski palielinātos reizē ar citu izmaksu pieaugumu.

2. Sociālajā jomā nodarbinātie kā nozares mugurkauls

Sociālajā jomā nodarbinātie - sociālie darbinieki, sociālās aprūpes un sociālās
rehabilitācijas speciālisti, atbalsta personāls - daudzās pašvaldībās saņem
nesamērīgi zemu atalgojumu. Arī klientu skaits uz vienu darbinieku daudzos
gadījumos ir par augstu. Tas samazina sniegto pakalpojumu kvalitāti un palielina
darbinieku izdegšanas riskus.

2.1 Ieviesīsim motivējošu un skaidru atalgojuma un atbalsta sistēmu sociālajā
jomā nodarbinātajiem. Sociālo darbinieku algai ir jāatbilst vismaz 1,3 vidējām
mēnešalgām valstī.

3. Pensiju sistēma, kas rada drošību

Pensiju sistēmā reizē ir jārisina gan pagātnes, gan nākotnes problēmas. Šī brīža
pensijas bieži nav pietiekamas, lai nodrošinātu cieņpilnas un drošas
vecumdienas. Noteiktām iedzīvotāju grupām pagājušajās desmitgadēs ne vienmēr
bija iespējams gūt ieņēmumus tādā veidā, lai par tiem veiktu sociālās iemaksas.
Ja tas netiks risināts, daudzi cilvēki, kas ir atbildīgi strādājuši, saņems
nesamērīgi zemas pensijas,

3.1 Paaugstināsim pensijas, straujāk ieviešot piemaksu par apdrošināšanas stāžu
un atzīstot dažādās nodarbinātību formu ietvarā paveikto.

3.2 Veidosim taisnīgāku iemaksu sistēmu jaunajiem vecākiem, kā arī veicināsim
to, lai visi strādājošie - tostarp pašnodarbinātie un nestandarta nodarbinātībā
esošie - ir pilnvērtīgi sociāli apdrošināti.

4. Pieejams mājoklis

Mājokļa pieejamība ir viena no stabilas un drošas dzīves pamatiem. Šobrīd
Latvijā daudzi nevar atļauties savu pirmo mājokli. Ir teritorijas, kur mājokļu
trūkst. Māju renovācija un energoefektivitātes paaugstināšana nenotiek
pietiekami strauji.

4.1 Nodrošināsim pieejamus un kvalitatīvus mājokļus, veidojot valsts un
pašvaldību pārvaldītu īres mājokļu fondu cilvēkiem ar zemiem un vidējiem
ienākumiem.

4.2 Īstenosim programmas jaunu mājokļu būvniecībai un esošo ēku renovācijai ar
uzsvaru uz reģionālo attīstību un energoefektivitāti.

4.3 Strādāsim pie tā, lai kredīti mājokļa iegādei būtu reāli pieejami visā
Latvijā.

4.4 Atbalstīsim jauniešus ar pirmo iemaksu ne tikai mājokļa iegādei, bet arī
īrei.

5. Atbalsts jaunajām ģimenēm

Atdalām demogrāfijas jautājumu, kas ir plašāks jautājums, un ietver arī darba
tirgus, veselības, imigrācijas un citus jautājumus, no atbalsta jaunajām
ģimenēm. Iestājamies par to, lai katrā ģimenē augtu tik daudz bērnu, cik pati
ģimene vēlas. Redzam kontracepciju, izglītību par seksuāli reproduktīvo veselību
un pieejamu veselības aprūpi kā pamatu labai ģimenes politikai. Mūsu politiku
vērtēsim ne pēc tā, cik bērnu piedzimst sievietei reproduktīvajā vecumā, bet pēc
tā, cik laimīgas, veselas un aizsargātas ir mūsu ģimenes.

5.1 Pārskatīsim finansiālo atbalstu Bērnu kopšanas atvaļinājuma laikā, lai
novērstu motivāciju ņemt fiktīvu bērna kopšanas atvaļinājumu ģimenēs, kurās
viena vecāka ienākumi ir ievērojami lielāki. Tāpat nodrošināsim to, lai vecāki
bērna kopšanas atvaļinājuma laikā saņemtu atbilstošas sociālās iemaksas.

5.2 Vienkāršosim pieteikšanās procesu finansiālajam atbalstam pēc bērna
piedzimšanas.

5.3 Nodrošināsim pilnvērtīgu un modernu pirmsdzedību un pēcdzemdību aprūpi visai
ģimenei, pievēršot uzmanību psiholoģiskajai veselībai un vizītēm mājās.

5.4 Palielināsim ģimenes valsts pabalstu, lai atbalstītu ģimenes ar zemākiem
ienākumiem.

5.5 Veidosim mērķētus pakalpojumus viena vecāka ģimenēm un citām ģimenēm, kam ir
nepieciešams papildus atbalsts.

5.6 Palielināsim atbalstu cilvēkiem, kas saskaras ar neauglību, tajā skaitā
veicinot psiholoģisko atbalstu.

5.7 Veicināsim līdzvertīgu bērna aprūpes pienākumu sadali starp abiem vecākiem
visos vecumposmos.

6. Atbalsts cilvēkiem ar invaliditāti un viņu ģimenēm

Cilvēkiem ar invaliditāti un viņu ģimenēm ir jādod iespēja justies droši un
pilnvērtīgi iesaistīties sabiedrībā.

6.1 Palielināsim minimālās pensijas un invaliditātes pabalsta apjomu līdz pusei
no minimālās algas, primāri cilvēkiem ar invalidāti kopš bērnības un cilvēkiem
ar īsu darba stāžu.

6.2 Personām, kam ir nestrādājošs ģimenes loceklis ar I, II grupas invaliditāti,
piemērosim IIN atvieglojumu līdzīgi kā to šobrīd var saņemt bērniem.

6.3 Palielināsim asistentu atalgojumu un vienkāršosim ar asistentu pienākumu
veikšanu saistīto birokrātiju.

6.4 Atbalstīsim jauniešus ar invalididātu visos izglītibas posmos. Veiksim
vispārēju augstākās izglītības iestāžu piekļūstamības un pieejamības auditu.

6.5 Stingrāk kontrolēsim vides piekļūstamību un atbalstīsim vides piekļūstamības
uzlabošanas projektus.

6.6 Atvieglosim uzņēmēju iespējas un motivāciju noalgot cilvēkus ar
invaliditāti.

7. Atkarību mazināšana

Atkarības iznīcina cilvēkus un ģimenes, kā arī rada slogu veselības aprūpes un
sociālajai sistēmai.

7.1 Novirzīsim papildus finansējumu pogrammām atkarīgajiem un viņu tuviniekiem,
kā arī stiprināsim uz jauniešiem vērstās prevencijas un rehabilitācijas
programmas.

7.2 Stringri ierobežosim spēļu zāles, tajā skaitā kontrolējam arī tiešsaitē
esošās azartspēles

7.3 meklēsim alternatīvus finansējuma avotus nozarēm, kas ir atkarīgas no
azartspēļu finansējuma.

8. Droša bērnība visiem

Visi bērni ir pelnījuši drošu bērnību un labu dzīves sākumu.

8.1 Stiprināsim vardabības un diskriminācijas prevencijas programmas skolās un
ģimenēs.

8.2 Paplašināsim atbalsta centrus vardarbībā cietušiem bērniem un uzlabosim
starpinstitūciju sadarbību.

8.3 Nodrošināsim vecumam atbilstošu seksuāli reproduktīvo izglītību un
izglītosim pedagogus un citus, kas strādā ar bērniem un jauniešiem par seksuālo
vardarbību un sarkanajiem karogiem.

8.4 Nodrošināsim pedagogu palīgus, speciālistu pieejamību un pielāgotu mācību
vidi, lai katrs bērns – neatkarīgi no veselības stāvokļa vai attīstības
īpatnībām – varētu pilnvērtīgi mācīties un attīstīties.

8.5 Pārskatīsim bāriņtiesām piešķirtās funkcijas un veidosim sistēmu, kur tās
nodrošinātas caurspīdīgi un vienoti visā Latvijā.

8.6. Strādāsim pie tā, lai vīzīja “Latvija bez bērnu namiem” kļūtu par
realitāti, īpaši rūpējoties par bērniem ar īpašām vajadzībām, kā arī palielinot
atbalstu audžuģimenēm un specializētajām audžuģimenēm.