PG7: Aizsargāta un droša valsts, kur ikviens zina savu lomu

6. Aizsargāta un droša valsts, kur ikviens zina savu lomu

Galvenie aizsardzības politikas mērķi:

❖ Latvija ir aktīvs un solidārs reģionālās un starptautiskās drošības politikas
līdzveidotājs, kas iestājas par tiesībās balstītu starptautisko kārtību.

❖ Latvija kā NATO austrumu flanga gudrās aizsardzības paraugs – valsts, kas
apsteidz draudus, ne tikai uz tiem reaģē.

❖ Spēcīga un konkurētspējīga Latvijas aizsardzības industrija.

❖ Augsti VAD kvalitātes standarti, neatkāpjoties no kvantitatīvajiem mērķiem.

Konkrētu risinājumu apraksts (nav prioritāra secība):

1. Latvijas aizsardzības industrijas izaugsmes parki

Izveidot īpašu aizsardzības industrijas industriālo parku programmu, lai
mērķtiecīgi attīstītu militārās un duālā pielietojuma ražošanas jaudas.
Programma paredz:

1) attīstīt specializētas aizsardzības industrijas zonas jau esošajos pašvaldību
industriālajos parkos,

2) veidot nacionālas nozīmes aizsardzības industrijas parku uz valsts vai
Aizsardzības ministrijas valdījumā esošas zemes.

Šī pieeja nozīmē izveidot gatavu attīstības vidi: sakārtotu infrastruktūru,
paātrinātas būvniecības un saskaņošanas procedūras, ātrāku ietekmes uz vidi
novērtējumu, valsts un pašvaldības iepriekš veiktus sagatavošanās darbus, kā arī
koordinētu un ātrāku piekļuvi investīciju un inovāciju atbalstam.

Priekšlikums vienlaikus stiprinās Latvijas spēju piesaistīt ārvalstu investorus,
veidot kopuzņēmumus ar Ukrainas uzņēmumiem un sekmēt tehnoloģiju pārnesi no
Ukrainas uz Latviju.

2. Digitālo rezervistu modelis diasporai

Izveidot Digitālās rezerves (DDR) modeli - jaunu attālināta dienesta formu
Latvijas aizsardzības sistēmā, kas ļauj integrēt diasporas tehnoloģisko un
analītisko kapacitāti valsts drošības struktūrās.

Modelis paredz juridiski definētu digitālā dienesta statusu, kurā diasporas IT
speciālisti, datu zinātnieki, kiberdrošības eksperti, informācijas analītiķi un
citu tehnoloģisko nozaru profesionāļi var piedalīties Latvijas aizsardzībā
attālināti, veicot uzdevumus kiberapdraudējumu novēršanā, dezinformācijas
analīzē, OSINT datu apstrādē un kritiskās infrastruktūras digitālajā
aizsardzībā.

Programma radītu vienotu platformu, kas ļauj Latvijai mobilizēt globālo
intelektuālo resursu krīzes situācijās, kad informācijas telpas un kibertelpas
drošība kļūst par centrālo valsts aizsardzības elementu.

Šāda pieeja stiprina Latvijas visaptverošās valsts aizsardzības modeli,
paplašinot rezervistu sistēmu digitālajā telpā un piesaistot Latvijas diasporu
kā aktīvu drošības partneri.

3. Valsts aizsardzības partnerības nodokļu stimulu programma

Ieviest sistēmisku “Valsts aizsardzības partnerības” modeli, kas motivē
uzņēmumus kļūt par aktīvu Latvijas aizsardzības komponenti. Programma paredz
mērķtiecīgas nodokļu bāzes korekcijas (UIN izdevumu atskaitīšanas koeficients
2.0), reputācijas instrumentus un konkurences priekšrocības publiskajos
iepirkumos uzņēmumiem, kuru darbinieki aktīvi piedalās Zemessardzē.

Modelis risina vienu no galvenajiem rezervistu sistēmas ierobežojumiem - darba
devēju ekonomisko risku, kas rodas darbinieku prombūtnes laikā militāro mācību
vai mobilizācijas gadījumā. Pārvēršot zemessargu no potenciāla “organizatoriska
traucējuma” par uzņēmuma konkurences priekšrocību, valsts veido jaunu
partnerības līmeni starp aizsardzības sistēmu un privāto sektoru.

Programma vienlaikus stiprina Latvijas visaptverošās valsts aizsardzības pieeju,
kur ekonomika un uzņēmējdarbība ir integrēta valsts drošības infrastruktūrā.

4. Energoefektīvi un ilgtspējīgi risinājumi militarajai infrastruktūrai

Ieviest mērķtiecīgu energoefektivitātes un ilgtspējas programmu militārajā
infrastruktūrā, lai samazinātu ilgtermiņa uzturēšanas izmaksas un palielinātu
bruņoto spēku noturību krīzes situācijās. Programma paredz pakāpenisku jauno
objektu projektēšanu atbilstoši augstiem energoefektivitātes standartiem un
atjaunojamo energoresursu integrāciju (saules, vēja, hibrīdrisinājumi).

Pieejai jāspēj nodrošināt kritisko funkciju darbību arī ārkārtas situācijās,
vienlaikus samazinot atkarību no ārējiem energoresursiem un veicinot ilgtspējīgu
resursu pārvaldību.

5. Izglītības stimulu modelis brīvprātīgajam dienestam VAD

Ieviest izglītības stimulu modeli, kas motivē jauniešus brīvprātīgi pieteikties
valsts aizsardzības dienestam (VAD). Programma paredz:

1) piešķirt kredītpunktus augstskolu studiju C daļā par dienesta izpildi,

2) izveidot kuponu sistēmu bezmaksas augstākās izglītības ieguvei, attiecinot to
gan uz valsts, gan privātajām augstskolām.

Šī pieeja samazina izmaksas, ar kurām jaunieši saskaras, beidzot vidusskolu, un
palielina VAD karavīru konkurētspēju. Tiek veidota elastīga sistēma, kas ļauj
savienot militāro pieredzi un akadēmisko attīstību.

6. Elastīgāki medicīnas kritēriji dalībai VAD

Pielāgot medicīniskos kritērijus valsts aizsardzības dienestam (VAD), lai
paplašinātu potenciālo dienestam piemēroto personu loku un nodrošinātu
nepieciešamo speciālistu pieplūdumu NBS. Priekšlikums paredz pārskatīt esošās
veselības prasības, diferencējot tās atbilstoši dienesta veidiem un amatu
specifikai.

Šī pieeja nozīmē pāreju no vienota atlases standarta uz mērķētu un funkcionālu
piemērotības novērtējumu, kas ļauj efektīvāk izmantot Latvijas ierobežotos
cilvēkresursus. Vienlaikus tiek saglabātas augstas prasības kaujas spējām
kritiskajās vienībās.

Priekšlikums stiprina visaptverošas valsts aizsardzības principu, kurā dažādas
prasmes un kompetences tiek integrētas kopējā aizsardzības sistēmā.