PG11: Kultūra, kas saliedē un stiprina demokrātiju

Preambula

Kultūra ir sabiedrības mugurkauls un brīvības pamats - no kultūras mantojuma
saglabāšanas līdz laikmetīgās kultūras attīstībai. Progresīvie redz kultūru kā
kopīgi veidotu telpu, kurā sastopas dažādas identitātes, radošums un
solidaritāte. Tā ir telpa, kurā nostiprinās piederība Latvijai un Eiropai.
Kultūra ļauj iekvienam no mums pilnvērtīgi dzīvot.

Tādēļ Progresīvie sekmēs kultūras pieejamību, īpaši pierobežā, investēs kultūras
mantojuma saglābāšanā un attīstīšanā, nodrošinās katra kultūras nozarē
strādājošā tiesības būt sociāli aizsargātam un radoši brīvam, atbalstīs kultūras
un radošo industriju izaugsmi un eksportspēju.

Kamēr fragmentētā mediju telpā arvien spilgtāk iezskan polarizējoši un
populistiski viedokļi, kam seko centieni ierobežot demokrātiju, arvien būtiskāka
kļūst neatkarīgu, kvalitatīvu un spēcīgu mediju un aktīvas pilsoniskās
sabiedrības loma. Progresīvie nodrošinās sistēmisku atbalstu sabiedrisko un
komerciālo mediju attīstībai un pētniecības žurnālistikai, stiprinās žurnālistu
aizsardzību un veidos jaunus atbalsta instrumentus pilsoniskās sabiedrības
darbam.

Sasniedzamie rezultāti:

1. Kultūras process, ko raksturo līdzdalība, pieejamība un piekļūstamība

2. Kultūras eksporta pienesums Latvijas ekonomikai un kultūras ekosistēmai

3. Vidējā atalgojuma pieaugums Kultūras nozarē strādājošajiem

4. Daudzpusīgs atbalsts sabiedriskajiem medijiem un informatīvās telpas
   stiprināšanai

5. Noturīga un rīcībspējīga pilsoniskā sabiedrība

Misija 1: Mākslinieciskā brīvība stiprai demokrātijai

Latvijā pēdējos gados aktualizējušies strīdi par mākslas darbu saturu, politisku
spiedienu uz kultūras institūcijām un pašvaldību mēģinājumiem ietekmēt
mākslinieciskos lēmumus un kultūras institūciju darbību. Priekšlikums paredz
skaidru valsts politiku mākslinieciskās brīvības aizsardzībai, nostiprinot to
normatīvajā regulējumā, valsts finansējuma principos un institucionālajā praksē.

1. Izveidosim neatkarīgu Mākslinieciskās brīvības ombuda funkciju Tiesībsargā
   birojā;

2. Ieviesīsim finansējuma “roku nost no satura” principu; piemēram,
   nepiešķirot VKKF finansējumu pašvaldībām, iestādēm un citiem, kuras
   iejaucas mākslinieciskajā brīvībā;

3. Nodrošinsim juridisko atbalstu māksliniekiem un kultūras institūcijām
   cenzūras gadījumos, sadarbojoties ar nozares organizācijām (Radošo
   savienību padome, LTDS un citi).

Misija 2: Kultūras robeža

Līdzīgi kā gar valsts austrumu robežu tiek veidota īpaša militārās aizsardzības
josla, mēs rosinām veikt mērķtiecīgus ieguldījumus kultūras un mediju
stiprināšanā pierobežas novados, jo kultūras institūcijas nodrošina pieredžu
apmaiņu un satikšanos, kas stiprina piederību un saliedē kopienas.

1. Veidosim vai paplašināsim mērķprogrammas Latgales kultūras sektora un
   mediju atbalstam (t.sk. apraides stiprināšanai).

2. Atbalstīsim sadarbības projektus ar Latgales NVO un kopienām.

3. Piešķirsim valsts finansējumu profesionālās kultūras pieejamībai pierobežā
   - kolektīvu viesizrādēm, koncertiem un programmai “Latvijas skolas soma”.

4. Pētnieciskais atbalsts vecticībnieku un citu pierobežas novadu
   tradicionālo kopienu vērtību apzināšanai un izcelšanai.

Misija 3: Atjaunotā Latvija

Kultūras infrastruktūra ir publisks resurss — tā jāveido kopā ar kopienām, kurām
tā kalpo, rodot balansu starp laikmeta dinamiku un materiālā kultūras mantojuma
ilgtspējas potenciālu. Dārgu jaunceltņu vietā mēs dodam priekšroku esošo būvju
atjaunošanai un ieguldījumiem atmiņas institūciju modernizācijā. Vienlaikus mēs
iestājamies par visas Latvijas kultūras organizāciju infrastruktūras uzlabošanu
līdztekus ar pārvaldības modeļu reģenerāciju atbilstoši mūsdienu kultūras
praksēm.

1. Apstiprināsim Arhitektūras likumu, kas balstīts Jaunā Eiropas Bauhausa
   principos (ilgtspējība, iekļaušana, estētika);

2. Ieviesīsim ALTUM grantu vēsturisku ēku atjaunošanai, līdztekus paredzot
   pašvaldību atbildību ilgtermiņa attīstības programmas izstrādē;

3. Ieguldīsim atmiņas institūciju infrastruktūrā un noturībā pret krīzēm,
   tostarp digitālajā infrastruktūrā;

4. Attīstīsim grantu projektus reģionālo kultūras institūciju lomas
   stiprināšanai kopienu veidošanā un piekļūstamības risinājumu ieviešanai.

5. (saistība ar aprites ekonomiku citās darba grupā)

Misija 4: Kultūrā strādājošie: vērtīgs un novērtēts cilvēkresurss

Kultūras nozares ilgtspēja nav iespējama bez kompetentiem, motivētiem un sociāli
aizsargātiem cilvēkiem. Salīdzinoši zemais atalgojums, nedrošās nodarbinātības
formas un novecojušas darba organizācijas struktūras rada apburto loku:
institūcijas nespēj pietiekami efektīvi darboties, lai sevi stiprinātu ar jaunām
kompetencēm un laikmetam atbilstošiem cilvēkresursiem. Mēs iestājamies par
sistēmisku pārmaiņu — no kultūrā strādājošā kā entuziasta, kas kompensē
atalgojuma trūkumu ar misijas sajūtu, uz profesionāli, kura ieguldījums
sabiedrības noturībā un kultūras ekonomikā tiek atzīts un godīgi atalgots, tai
skaitā ņemot vērā daudzveidīgus nodarbinātības veidus.

1. Reformēsim kultūras nozares publiskajā sektorā strādājošo atlīdzības
   sistēmu, nosakot adekvātu atalgojuma likmi speciālistiem ar augstāko
   izglītību;

2. Izstrādāsim vadlīnijas atalgojuma noteikšanai VKKF un citos no valsts
   budžeta un ES fondiem atbalstītajos projektos, līdztekus monitoringa
   sistēmai, kas ļaus izsekot atalgojuma tendencēm nozarē kopumā;

3. Nostiprināsim autoratlīdzības kā leģitīmu nodokļu nomaksas režīmu;

4. Nodrošināsim, lai radošo savienību biedru statuss tiktu iekļauts kā darba
   stāžs sociālo atbalsta instrumentu aprēķinā;

5. Sadarbojoties ar LIAA un nozares organizācijām, ieviesīsim mērķētas
   izglītības programmas kultūras un radošā sektora profesionāļiem –
   mārketingā, projektu vadībā, eksporta kompetencēs, MI lietojumā, datu
   analītikā u.c.;

6. Veiksim radošā darba nodokļu piemērošanas auditu un izstrādāsim saprotamas
   aprēķinu vadlīnijas pašnodarbinātajiem un mazajiem uzņēmumiem.

Misija 5: Eksporta tramplīns

Mūsu mērķis trīs gadu laikā ir izveidot skaidru, datos balstītu kultūras un
radošā sektora eksporta sistēmu, kas palielina starptautiskos ieņēmumus vismaz
par 40% un padara radošo sektoru par redzamu un integrētu valsts ekonomikas
daļu. Lai radošā sektora pienesums būtu uzskatāmi izmērāms, aktualizēsim
kultūras un radošo industriju tvērumu nacionālā līmenī, kā arī precizēsim NACE
(statistikas kodu) piemērošanu.

1. Lai attīstītu radošās industrijas kā augstas pievienotās vērtības nozares,
   noteiksim modeli ar skaidriem KPI, sasaistot valsts atbalstu ar konkrētiem
   eksporta rezultātiem. Būtiska ir arī sadarbība ar LIAA un EM - radošais
   sektors jāintegrē kopējā eksporta sistēmā kā augstas pievienotās vērtības
   segments.

2. Lai stiprinātu starptautisko atpazīstamību, apvienosim valsts deleģējumus
   vienotā mehānismā, lai koordinēti finansētu pieteikumus starptautiskām
   balvām, izstādēm un tirgiem kā arī nodrošinātu atbalstu profesionālās
   reputācijas veidošani un komunikācijai.

3. Lai mērķtiecīgi attīstītu kultūras diplomātiju, izveidosim strukturētu
   Latvijas kultūras un radošo industriju katalogu, apkopojot eksportspējīgu
   produktu un pakalpojumu piedāvājumu.

4. Izstrādāsim nodokļu mehānismus, kas ļautu platformu ekonomikai (Spotify,
   Netflix, Meta u.c.) sniegt ieguldījumu valsts budžetā.

Misija 6: Dziesmu un deju svētku ilgtspēja

Dziesmu un deju svētki ir novērtēti ar augstāko atzinību - iekļaušanu UNESCO
Reprezentatīvajā cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. To pamatā
esošā amatiermākslas kustība nodrošina iedzīvotāju līdzdalību kultūras procesos,
līdzveido nacionālo identitāti un stiprina piederības sajūtu un vietējās
kopienas. Lai padarītu svētku norisi iekļaujošāku un videi draudzīgāku,
nepieciešams pilveidot un padarīt ilgtspējīgāku svētku organizatorisko modeli.

1. Izveidosim vienotu Dziesmu un deju svētku biroju, lai mazinātu
   birokrātiskos šķēršļus, noteiktu skaidras atbildības un saimnieciski
   izlietotu svētku rīkošanai pieejamos valsts budžeta līdzekļus;

2. Noteiksim skaidrus atalgojuma principus māksliniecisko kolektīvu
   vadītājiem, līdzsvarojot valsts un pašvaldības ieguldījumus;

3. Noteiksim pamatprincipus atkārtotai scenogrāfiskā un tehnoloģiskā
   aprīkojuma izmantošanai svētku norisē un starpsvētku pasākumos;

4. Pilnveidosim konkursu un skašu grafiku, kas ļaus savlaicīgi plānot
   nepieciešamos resursus;

5. Ēdināšanas un izmitināšanas risinājumos ieviesīsim videi draudzīgus
   risinājumus, lai novērstu pārprodukciju un pārlieku paļāvību uz pasažieru
   pārvadātājiem.

7. Reģionālās kultūras pieejamības programma „Kultūra tuvāk mājām”

Profesionālas kvalitātes kultūras pasākumi ir stipri koncentrēti Rīgā, bet
reģionos tos apmeklē tikai 35 % iedzīvotāju, radot nevienlīdzību, vājāku
identitāti un emigrācijas spiedienu. Katru gadu papildus 7 milj. € no valsts
budžeta tiek sadalīti grantos visām pašvaldībām pēc objektīvas formulas
(iedzīvotāji + teritoriālās attīstības indekss + attālums), ar nosacījumu, ka
vismaz 75 % naudas nonāk ārpus Rīgas, projekti notiek vietējā teritorijā,
iesaista ≥50 % vietējo mākslinieku un ir ar zemu/nulles ieejas maksu. Tas
palielina reģionālo kultūras centru apmeklējumu par ≥30 %, nodrošina
profesionālu teātri, koncertus un izstādes tuvu mājām un stiprina dzīves
kvalitāti kā reālu reģionu pievilcības faktoru.

Misija 8: Droši, kvalitatīvi, neatkarīgi un stipri mediji

Progresīvo vadībā jau tikušas izstrādātas un apstiprinātas Mediju politikas
pamatnostādnes 2024 - 2027, kuru mērķis ir noturīga, daudzveidīga, droša,
kvalitatīva, stabila, ilgtspējīga, neatkarīga, brīva mediju vide, kurā
nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī top kvalitatīvs, Latvijas sabiedrības
interesēm un kopējam labumam atbilstošs saturs, ir līdzsvarotas nozares
pārstāvju intereses, auditorijai ir piekļuve neatkarīgai žurnālistikai un
uzticamai informācijai un zināšanas to lietot. Latvija ir atbalstoša arī
demokrātijas un vārda brīvības pamatos balstītu ārvalstu mediju darbībai mūsu
valstī. Piedāvātās rīcības tiecas uz to pilnvērtīgu ieviešanu laikā, kad
populisti vēlas kontrolēt medijus un to saturu un kad žurnālisti tiek pakļauti
SLAPP.

1. Jauna mediju likuma izstrāde un pieņemšana, lai adekvāti reaģētu uz
   mūsdienu mediju vides tehnoloģiskajiem izaicinājumiem — dezinformāciju,
   mākslīgā intelekta radīto saturu, kā arī ietekmētāju (influenceru) lomu.
   Nepieciešams veidot mūsdienīgu un līdzsvarotu regulējumu, kas vairāk
   balstās pašregulācijā, nevis represīvos instrumentos.

2. Mediju atbalsta fonda pilnveide, īpaši stiprinot kapacitātes atbalstu
   reģionālajiem medijiem, lai veicinātu profesionālu izaugsmi un mazinātu
   atkarību no vietvaru finansējuma. Vienlaikus nepieciešams palielināt un
   dažādot atbalstu nacionālajiem medijiem satura veidošanā, veicinot arī
   neatkarīgo producentu un influenceru profesionalizāciju.

3. Latvijā radītas jaunās mūzikas un mūzikas latviešu valodā īpatsvara
   palielināšana vietējās radiostacijās, stiprinot vietējo mūziķu
   konkurētspēju un Latvijas kultūras identitāti, tai skaitā mazākumtautību
   vidē.

4. Žurnālistu tiesiskās aizsardzības stiprināšana, efektīvāk vēršoties pret
   naida runu un uzbrukumiem digitālajā vidē, kā arī ierobežojot SLAPP —
   stratēģiskās tiesvedības pret žurnālistiem un medijiem. Tiesībsargājošajām
   iestādēm žurnālistu un mediju identifikācijā būtu jābalstās uz
   pašregulējošo organizāciju ekspertīzi.

5. Latvijas sabiedriskā medija tālāka stiprināšana, depolitizējot tā
   pārvaldības modeli un nodrošinot plašāku sabiedrības pārstāvniecību.
   Nepieciešama arī finansēšanas modeļa maiņa, lai nodrošinātu neatkarību no
   politiskām spēlēm. Finansējuma piesaiste jaunai sabiedrisko mediju ēkai.

6. Mediju satura piekļūstamības uzlabošana, pakāpeniski palielinot saturu,
   kas pieejams cilvēkiem ar redzes un dzirdes traucējumiem vai citu veidu
   invaliditāti. Vienlaikus jāveicina iekļaujošas valodas lietojums visā
   mediju telpā.

7. Medijpratības attīstības veicināšana, iesaistot iedzīvotāju izglītošanā
   profesionālus žurnālistus un satura veidotājus un veidojot mediju muzeja
   institūciju un krājumu. Valsts līmenī jāorganizē skolu mediju un skolēnu
   žurnālistikas konkursi, veicinot jauniešu kompetences un kritisko
   domāšanu.

8. Atbalsta sniegšana žurnālistiem un medijiem, kas emigrējuši no represīviem
   režīmiem, nodrošinot viņiem iespēju turpināt profesionālo darbību Latvijā
   un integrēties sabiedrībā.

9. Mediju noturība un gatavība krīzem, iekļaujot medijus sabiedrības
   noturības ekosistēmā.

Misija 9: Stipra pilsoniskā sabiedrība

Stipra un aktīva pilsoniskā sabiedrība ir demokrātijas pamatā, veicinot
līdzdalību, iekļaujošas debates un uzraugot varas lēmumus, tādējādi sekmējot
pārredzamību un atbildību. Pilsoniskā līdzdalība politikas veidošanā un
īstenošanā veicina labākus lēmumus. NVO sniedz sociālo atbalstu, veicina
izpratni par sabiedriskiem jautājumiem un pārstāv dažādas sabiedrības grupas,
īpaši mazaizsargātās. Tādēļ jāsniedz sistēmisks atbalsts NVO pamatdarbībai,
jānovērš SLAPP pret pilsoniskajiem aktīvistiem un jāveicina dažādas līdzdalības
formas katrā pārvaldības līmenī.

1. Nodrošināsim NVO fonda pakāpenisku pieaugumu, kā arī stiprināsim
   priekšfinansējuma un līdzfinansējuma pieejamību tām NVO, kas saņēmušas
   finansējumu starptautiskos konkursos;

2. Lai mudinātu ziedojumu un mecenātisma kultūras attīstību, pilnveidosim
   pakalpojumu ziedojumu regulējumu un noteiksim nodokļu atlaides A
   kategorijas uzņēmumiem.

3. Sniegsim atbalstu kopienām un organizācijām vietējā, reģionālā un
   nacionālā līmenī, lai stiprinātu iedzīvotāju līdzdalību lēmumu pieņemšanas
   procesos.

4. Stiprināsim NVO tiesisko aizsardzību, lai novērstu SLAPP un pašcenzūru.

5. Konsultēsimies ar sabiedrību lēmumu pieņemšanas laikā, lai sabiedriskā
   apspriešana un iedzīvotāju padomes tiktu jēgpilni izmantotas labāku lēmumu
   pieņemšanai.

11. Latvija Eiropā un atbalsts Ukrainai

Mērķis – Eiropa kā globāli nozīmīgs un taisnīgs spēlētājs un Latvija tās kodolā:

1. Īstenosim konsekventu, starptautiskajās normās balstītu ārpolitiku.
   Pretosimies cilvēktiesību selektīvai piemērošanai. Stiprināsim
   starptautiskās cilvēktiesību un tiesu institūcijas, atbalstīsim ANO
   Drošības padomes reformu;

2. Spēka politikas laikmetā cieši integrēta, uz cilvēkdrošību orientēta
   Eiropas Savienība kļūst par Latvijas suverenitātes un labklājības galveno
   garantu. Kopējā drošība un kopīgais labums ir svarīgāki par dalībvalstu
   nacionālajām merkantilajām interesēm.

3. Mērķis ir pārvarēt iekšējo ES sadrumstalotību un neizlēmību, atjaunot ES
   ekonomikas konkurētspēju un padarīt ES par militāri neievainojamu un
   stratēģiski neatkarīgu no ASV. Nevairīsimies runāt par ES federalizācijas
   nepieciešamību – jo tikai politiski un ekonomiski vienota ES spēs stāties
   pretī ASV un Ķīnai.

4. Padarīsim Ziemeļu un Baltijas valstu (NB8+) par reģionālu “paātrinātāju”
   Eiropas drošībai un izaugsmei: ātrāka koordinācija, kopīgas spējas, kopīgi
   standarti, ekonomiskā integrācija un vienota izpratne un politiskā līnija
   pret Krievijas draudiem;

5. Ukrainas dalība Eiropas Savienībā ir vienlaikus ģeopolitiska
   nepieciešamība un vērtību jautājums. Atbalstīsim sociāli atbildīgu un
   solidāru ES, kas paplašinās taisnīgi un ilgtspējīgi;

6. Latvijas diaspora kā prognozējams, strukturēts un stratēģiski vadāms
   partneris Latvijas ilgtermiņa attīstībai un starptautiskajai ietekmei;

7. Novērtēti un augsti motivēti diplomāti kā Latvijas drošības, ekonomisko un
   valstspiederīgo interešu starptautiskie pārstāvji, kuru darbs nes reālu
   ieguldījumu Latvijas stratēģisko mērķu sasniegšanā. Ārlietu dienests bez
   dzimumu diskriminācijas.

INSTRUMENTI

1. Eiropas integrācija

1. Turpināsim aizstāvēt starptautiskās normās balstītu pasaules kārtību.
   Spēka politikas laikmetā ES iegūst centrālu nozīmi Latvijas neatkarības
   garantēšanā.

2. Pastiprināsim integrāciju investīciju, pakalpojumu, migrācijas un
   aizsardzības jomās.

3. Atbalstīsim kvalificētā balsu vairākuma ieviešanu un sankciju mehānismu
   ieviešanu pret ES pamatvērtību pārkāpējiem.

4. Iestāsimies par ANO Drošības padomes reformu — vetotiesību atcelšanu un
   līdzsvarotāku reģionālo pārstāvniecību.

2. Ukrainas ceļš uz Eiropas Savienību

1. Ukraina šobrīd aizstāv ne tikai sevi vai citas valstis, kuras varētu
   apdraudēt krievijas agresija. Ukraina aizstāv arī demokrātiju, tiesiskumu
   un Eiropas nākotni.

2. Ukrainas pievienošanās Eiropas Savienībai ir gan ģeopolitiska
   nepieciešamība, gan vērtību jautājums.

3. Latvijai ir stingri jāatbalsta Ukrainas ceļš uz pilntiesīgu dalību Eiropas
   Savienībā – ne tikai virsrakstu līmenī, bet arī izprotot to pēc būtības.

4. Latvijai jāiestājas par tādu paplašināšanās modeli, kas balstīts ne tikai
   tirgus atvēršanā, bet arī sociālajā taisnīgumā un cilvēku labklājībā. Mums
   jānodrošina, ka nodrošina, ka Ukrainas iedzīvotāji ir galvenie ieguvēji no
   eirointegrācijas procesa.

3. Eiropas Savienības industriālā politika un Daudzgadu budžeta ietvars

1. ES Daudzgadu budžetam 2028–2034 jānostiprina pamats jaunai, modernu
   industriālajai politikai, kas vērsta uz 3 jaunā laikmeta nozīmīgāko ES
   izaicinājumu pārvarēšanu:

   1. Eiropas pašaizsardzības spēju stiprināšana un ar to saistīto pašmāju
      nozaru attīstība;

   
   

   2. Atpalicības novēršana no ASV inovācijas, pētniecības un nākotnes
      tehnoloģiju jomās;

   
   

   3. Klimata rīcība un ES globālās līderības nostiprināšana emisiju
      samazināšanas, zaļo tehnoloģiju un ilgtspējas jomā.

2. Šī jaunā industriālā politika un daudzgadu finansējuma ietvars skatāms arī
   ciešā sazobē ar ES tirdzniecības politiku un stratēģiskās autonomijas
   centieniem. Praktiski tas nozīmē atbalstīt ES finansējumu militārajai
   mobilitātei un divējādā pielietojuma infrastruktūrai (transporta mezgli,
   sakari, kritiskā infrastruktūra), kā arī mērķtiecīgi veidot kapacitāti
   konkurēt par projektu finansējumu R&D, prototipēšanā un ražošanā, t.sk.
   aizsardzības inovācijās;

3. Klimata investīcijas aptver gan enerģētisko neatkarību un aprites
   ekonomiku, gan klimata rīcību, noturību un pielāgošanos, ar sociāli
   taisnīgiem instrumentiem mājsaimniecībām un mazajiem uzņēmumiem;

4. Līdztekus jāaizstāv prognozējama un atsevišķi nodalīta kohēzijas/KLP
   politika, jānodrošina finansējums demokrātijas un cilvēktiesību noturībai
   (pilsoniskā sabiedrība, medijpratība, kultūra un līdzdalība; tai sk..
   AgoraEU vērtību ietvarā).

4. Eiropas aizsardzības politika

1. Ņemot vērā ASV un NATO 5. panta nenoteiktību, kā arī nepieciešamību
   nodrošināt nekavējošu rīcību agresijas vai pastiprināta hibrīdkara
   gadījumā Baltijas valstīs, ir jāseko EK Aizsardzības komisāra A. Kubiļus
   un EP deputāta M. Staķa aicinājumam veidot 100 tūkst. karavīru lielu
   starptautisku ES bruņoto spēku vienību, kas darbotos ar ES finansējumu;

2. ES līguma 20. panta ietvaros vismaz deviņas valstis var veidot “ciešāku
   sadarbību” (enhanced cooperation) konkrētā jomā, balstoties uz Eiropas
   Komisijas rekomendāciju, ko apstiprina Eiropas Parlaments un ko akceptē
   Padome.

3. Komisārs Kubiļus ierosina veidot Eiropas Drošības padomi lēmumu
   pieņemšanai ar rotējošu sastāvu. Tas varētu būt, piemēram, modelis, kur
   divām valstīm ar lielākajiem militārajiem budžetiem pievienotos rotējoši
   pārstāvji no Ziemeļeiropas, Austrumeiropas un Centrāleiropas.

4. Polijas Ārlietu ministrs R. Sikorskis ierosinājis veidot tūlītēju
   starptautisku, brīvprātīgo “Eiropas leģionu”, kur jau tagad varētu
   pieteikties brīvprātīgie no visām ES valstīm un kandidātvalstīm. Tās būtu
   elitāras vienības, kas tiktu nozīmētas uz ES krīzes reģioniem, ar iepriekš
   izstrādātu “automātisku” rīcībpolitikas mehānismu. Militārā
   komandstruktūra un sadarbība ar NATO ietvaru jāprecizē.

5. Neratifiicētais 1953.g. Eiropas Aizsardzības kopienas līgums (European
   Defence Community) piedāvā dažas sadarbības shēmas, kur, kara gadījumā, ES
   dalībvasltis tomēr pakļautos NATO virsvadībai.

5. Eiropa kā globāli nozīmīgs spēlētājs

1. Attīstīt ES atvērto stratēģisko autonomiju, suverenitāti un noturību,
   ievērojot ES vērtības un principus. Tas ietver enerģētisko neatkarību un
   tirdzniecības politiku kā aizsardzības mehānismu. Attīstīt sadarbību ar
   esošajiem partneriem un dažādot tos. Mērķis ir veidot stratēģiski atvērtu
   reģionu, kas ievēro vides un ētikas standartus;

2. Izmantot ES sarunu spēku un atturēšanas instrumentus. Vienoti rīkoties un
   runāt gan pret neprognozējamiem sabiedrotajiem, gan agresorvalstīm,
   izmantojot ES iekšējo solidaritāti. Nepieciešamības gadījumā iesaldēt
   tirdzniecības darījumus ar ASV (piem., reaģējot uz tādiem draudiem kā
   Grenlandes gadījumā) un/vai izmantot Pretpiespiešanas instrumentu (PPI),
   ja tiek apdraudēta kāda dalībvalsts (piem., Dānija);

3. Pastiprināt Latvijas Republikas klātbūtni ANO un Eiropas Padomē (t.sk.
   ECT). Atbalstīt diferenciētu integrāciju, piesaistot sabiedrotos kā
   Lielbritānija un Ukraina.

6. Latvija uzņemsies iniciatīvu padziļināt NB8+ sadarbību četros savstarpēji
saistītos virzienos:

1. Latvija ierosina NB8+ valdību un aģentūru līmeņa sadarbību civilajā
   drošībā un noturībā;

2. stiprina aizsardzības koordināciju un kopīgas mācības ar Baltijas valstīm,
   Ziemeļvalstīm, Poliju un Lielbritāniju;

3. izveido ad-hoc NB8+ darba grupu rīcībai pret “ēnu flotes” apdraudējumiem;

4. virza reģionālu ekonomiskās integrācijas pilotprojektu pakalpojumos un
   finanšu sektorā (Northern Banking Union?).

7. ES līmeņa cilvēktiesību aizsardzība un principos balstīta ārpolitika

1. Stiprināsim Eiropas cilvēktiesību sistēmu, neatbalstot iniciatīvas, kas
   politizē tiesas vai sašaurina cilvēktiesību tvērumu, īpaši migrācijas
   kontekstā;

2. Nodrošināsim Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu pilnvērtīgu izpildi un
   iestāsimies pret regulējuma vājināšanu Eiropas Savienībā, tostarp kritiski
   izvērtējot deregulācijas iniciatīvas, kas apdraud cilvēktiesības, vidi vai
   datu aizsardzību;

3. Vienlaikus Latvijai jāuzņemas aktīvāka loma starptautisko tiesību
   ievērošanas veicināšanā. Neveiksim valsts iepirkumus no uzņēmumiem, kas
   iesaistīti smagos starptautisko tiesību pārkāpumos, un noteiksim
   ierobežojumus militārā aprīkojuma eksportam uz valstīm, kuras sistemātiski
   pārkāpj cilvēktiesības;

4. Ar diplomātiskiem un ekonomiskiem instrumentiem veicināsim atbildību par
   starptautisko tiesību pārkāpumiem un stiprināsim noteikumos balstītu
   pasaules kārtību.

8. Diasporas politika

Latvijas diaspora ir nozīmīgs kapitāla, kompetenču un starptautiskās ietekmes
avots. Radīsim apstākļus tās stratēģiskai iesaistei valsts attīstībā —
atbalstīsim diasporas izglītības, kultūras un pilsoniskās iniciatīvas, uzlabosim
digitālo pakalpojumu pieejamību, uzturēsim strukturētu dialogu un sekmēsim īpašu
diasporas investīciju instrumentu izveidi.

9. Ārlietu dienesta attīstība un dzimumu līdztiesība

Priekšlikums veidot taisnīgu un caurskatāmu diplomātu karjeras attīstības un ar
to saistīto lēmumu pieņemšanas sistēmu, kā arī izskaust jebkādas
diskriminācijas, nepotisma un emocionālās vardarbības izpausmes dienesta darbā.
Tāpat paredzēts stiprināt ārlietu dienesta iesaisti valsts ārējo ekonomisko
interešu pārstāvniecībā – sazobē ar valsts īstenotu vienotu industriālās
politikas ietvaru, tostarp augstas pievienotās vērtības eksporta, inovācijas,
zināšanu un tehnoloģiju apguves, enerģētiskās neatkarības, kā arī stratēģisko
ārvalstu investīciju piesaistes veicināšanā.