PG12: Latvija Eiropā un atbalsts Ukrainai

Latvija Eiropā un atbalsts Ukrainai

Mērķis – Eiropa kā globāli nozīmīgs un taisnīgs spēlētājs un Latvija tās kodolā:

1. Īstenosim konsekventu, starptautiskajās normās balstītu ārpolitiku.
   Pretosimies cilvēktiesību selektīvai piemērošanai. Stiprināsim
   starptautiskās cilvēktiesību un tiesu institūcijas, atbalstīsim ANO
   Drošības padomes reformu;

2. Spēka politikas laikmetā cieši integrēta, uz cilvēkdrošību orientēta
   Eiropas Savienība kļūst par Latvijas suverenitātes un labklājības galveno
   garantu. Kopējā drošība un kopīgais labums ir svarīgāki par dalībvalstu
   nacionālajām merkantilajām interesēm.

3. Mērķis ir pārvarēt iekšējo ES sadrumstalotību un neizlēmību, atjaunot ES
   ekonomikas konkurētspēju un padarīt ES par militāri neievainojamu un
   stratēģiski neatkarīgu no ASV. Nevairīsimies runāt par ES federalizācijas
   nepieciešamību – jo tikai politiski un ekonomiski vienota ES spēs stāties
   pretī ASV un Ķīnai.

4. Padarīsim Ziemeļu un Baltijas valstu (NB8+) par reģionālu “paātrinātāju”
   Eiropas drošībai un izaugsmei: ātrāka koordinācija, kopīgas spējas, kopīgi
   standarti, ekonomiskā integrācija un vienota izpratne un politiskā līnija
   pret Krievijas draudiem;

5. Ukrainas dalība Eiropas Savienībā ir vienlaikus ģeopolitiska
   nepieciešamība un vērtību jautājums. Atbalstīsim sociāli atbildīgu un
   solidāru ES, kas paplašinās taisnīgi un ilgtspējīgi;

6. Latvijas diaspora kā prognozējams, strukturēts un stratēģiski vadāms
   partneris Latvijas ilgtermiņa attīstībai un starptautiskajai ietekmei;

7. Novērtēti un augsti motivēti diplomāti kā Latvijas drošības, ekonomisko un
   valstspiederīgo interešu starptautiskie pārstāvji, kuru darbs nes reālu
   ieguldījumu Latvijas stratēģisko mērķu sasniegšanā. Ārlietu dienests bez
   dzimumu diskriminācijas.

INSTRUMENTI

1. Eiropas integrācija

1. Turpināsim aizstāvēt starptautiskās normās balstītu pasaules kārtību.
   Spēka politikas laikmetā ES iegūst centrālu nozīmi Latvijas neatkarības
   garantēšanā.

2. Pastiprināsim integrāciju investīciju, pakalpojumu, migrācijas un
   aizsardzības jomās.

3. Atbalstīsim kvalificētā balsu vairākuma ieviešanu un sankciju mehānismu
   ieviešanu pret ES pamatvērtību pārkāpējiem.

4. Iestāsimies par ANO Drošības padomes reformu — vetotiesību atcelšanu un
   līdzsvarotāku reģionālo pārstāvniecību.

2. Ukrainas ceļš uz Eiropas Savienību

1. Ukraina šobrīd aizstāv ne tikai sevi vai citas valstis, kuras varētu
   apdraudēt krievijas agresija. Ukraina aizstāv arī demokrātiju, tiesiskumu
   un Eiropas nākotni.

2. Ukrainas pievienošanās Eiropas Savienībai ir gan ģeopolitiska
   nepieciešamība, gan vērtību jautājums.

3. Latvijai ir stingri jāatbalsta Ukrainas ceļš uz pilntiesīgu dalību Eiropas
   Savienībā – ne tikai virsrakstu līmenī, bet arī izprotot to pēc būtības.

4. Latvijai jāiestājas par tādu paplašināšanās modeli, kas balstīts ne tikai
   tirgus atvēršanā, bet arī sociālajā taisnīgumā un cilvēku labklājībā. Mums
   jānodrošina, ka nodrošina, ka Ukrainas iedzīvotāji ir galvenie ieguvēji no
   eirointegrācijas procesa.

3. Eiropas Savienības industriālā politika un Daudzgadu budžeta ietvars

1. ES Daudzgadu budžetam 2028–2034 jānostiprina pamats jaunai, modernu
   industriālajai politikai, kas vērsta uz 3 jaunā laikmeta nozīmīgāko ES
   izaicinājumu pārvarēšanu:

   1. Eiropas pašaizsardzības spēju stiprināšana un ar to saistīto pašmāju
      nozaru attīstība;

   
   

   2. Atpalicības novēršana no ASV inovācijas, pētniecības un nākotnes
      tehnoloģiju jomās;

   
   

   3. Klimata rīcība un ES globālās līderības nostiprināšana emisiju
      samazināšanas, zaļo tehnoloģiju un ilgtspējas jomā.

2. Šī jaunā industriālā politika un daudzgadu finansējuma ietvars skatāms arī
   ciešā sazobē ar ES tirdzniecības politiku un stratēģiskās autonomijas
   centieniem. Praktiski tas nozīmē atbalstīt ES finansējumu militārajai
   mobilitātei un divējādā pielietojuma infrastruktūrai (transporta mezgli,
   sakari, kritiskā infrastruktūra), kā arī mērķtiecīgi veidot kapacitāti
   konkurēt par projektu finansējumu R&D, prototipēšanā un ražošanā, t.sk.
   aizsardzības inovācijās;

3. Klimata investīcijas aptver gan enerģētisko neatkarību un aprites
   ekonomiku, gan klimata rīcību, noturību un pielāgošanos, ar sociāli
   taisnīgiem instrumentiem mājsaimniecībām un mazajiem uzņēmumiem;

4. Līdztekus jāaizstāv prognozējama un atsevišķi nodalīta kohēzijas/KLP
   politika, jānodrošina finansējums demokrātijas un cilvēktiesību noturībai
   (pilsoniskā sabiedrība, medijpratība, kultūra un līdzdalība; tai sk..
   AgoraEU vērtību ietvarā).

4. Eiropas aizsardzības politika

1. Ņemot vērā ASV un NATO 5. panta nenoteiktību, kā arī nepieciešamību
   nodrošināt nekavējošu rīcību agresijas vai pastiprināta hibrīdkara
   gadījumā Baltijas valstīs, ir jāseko EK Aizsardzības komisāra A. Kubiļus
   un EP deputāta M. Staķa aicinājumam veidot 100 tūkst. karavīru lielu
   starptautisku ES bruņoto spēku vienību, kas darbotos ar ES finansējumu;

2. ES līguma 20. panta ietvaros vismaz deviņas valstis var veidot “ciešāku
   sadarbību” (enhanced cooperation) konkrētā jomā, balstoties uz Eiropas
   Komisijas rekomendāciju, ko apstiprina Eiropas Parlaments un ko akceptē
   Padome.

3. Komisārs Kubiļus ierosina veidot Eiropas Drošības padomi lēmumu
   pieņemšanai ar rotējošu sastāvu. Tas varētu būt, piemēram, modelis, kur
   divām valstīm ar lielākajiem militārajiem budžetiem pievienotos rotējoši
   pārstāvji no Ziemeļeiropas, Austrumeiropas un Centrāleiropas.

4. Polijas Ārlietu ministrs R. Sikorskis ierosinājis veidot tūlītēju
   starptautisku, brīvprātīgo “Eiropas leģionu”, kur jau tagad varētu
   pieteikties brīvprātīgie no visām ES valstīm un kandidātvalstīm. Tās būtu
   elitāras vienības, kas tiktu nozīmētas uz ES krīzes reģioniem, ar iepriekš
   izstrādātu “automātisku” rīcībpolitikas mehānismu. Militārā
   komandstruktūra un sadarbība ar NATO ietvaru jāprecizē.

5. Neratifiicētais 1953.g. Eiropas Aizsardzības kopienas līgums (European
   Defence Community) piedāvā dažas sadarbības shēmas, kur, kara gadījumā, ES
   dalībvasltis tomēr pakļautos NATO virsvadībai.

5. Eiropa kā globāli nozīmīgs spēlētājs

1. Attīstīt ES atvērto stratēģisko autonomiju, suverenitāti un noturību,
   ievērojot ES vērtības un principus. Tas ietver enerģētisko neatkarību un
   tirdzniecības politiku kā aizsardzības mehānismu. Attīstīt sadarbību ar
   esošajiem partneriem un dažādot tos. Mērķis ir veidot stratēģiski atvērtu
   reģionu, kas ievēro vides un ētikas standartus;

2. Izmantot ES sarunu spēku un atturēšanas instrumentus. Vienoti rīkoties un
   runāt gan pret neprognozējamiem sabiedrotajiem, gan agresorvalstīm,
   izmantojot ES iekšējo solidaritāti. Nepieciešamības gadījumā iesaldēt
   tirdzniecības darījumus ar ASV (piem., reaģējot uz tādiem draudiem kā
   Grenlandes gadījumā) un/vai izmantot Pretpiespiešanas instrumentu (PPI),
   ja tiek apdraudēta kāda dalībvalsts (piem., Dānija);

3. Pastiprināt Latvijas Republikas klātbūtni ANO un Eiropas Padomē (t.sk.
   ECT). Atbalstīt diferenciētu integrāciju, piesaistot sabiedrotos kā
   Lielbritānija un Ukraina.

6. Latvija uzņemsies iniciatīvu padziļināt NB8+ sadarbību četros savstarpēji
saistītos virzienos:

1. Latvija ierosina NB8+ valdību un aģentūru līmeņa sadarbību civilajā
   drošībā un noturībā;

2. stiprina aizsardzības koordināciju un kopīgas mācības ar Baltijas valstīm,
   Ziemeļvalstīm, Poliju un Lielbritāniju;

3. izveido ad-hoc NB8+ darba grupu rīcībai pret “ēnu flotes” apdraudējumiem;

4. virza reģionālu ekonomiskās integrācijas pilotprojektu pakalpojumos un
   finanšu sektorā (Northern Banking Union?).

7. ES līmeņa cilvēktiesību aizsardzība un principos balstīta ārpolitika

1. Stiprināsim Eiropas cilvēktiesību sistēmu, neatbalstot iniciatīvas, kas
   politizē tiesas vai sašaurina cilvēktiesību tvērumu, īpaši migrācijas
   kontekstā;

2. Nodrošināsim Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu pilnvērtīgu izpildi un
   iestāsimies pret regulējuma vājināšanu Eiropas Savienībā, tostarp kritiski
   izvērtējot deregulācijas iniciatīvas, kas apdraud cilvēktiesības, vidi vai
   datu aizsardzību;

3. Vienlaikus Latvijai jāuzņemas aktīvāka loma starptautisko tiesību
   ievērošanas veicināšanā. Neveiksim valsts iepirkumus no uzņēmumiem, kas
   iesaistīti smagos starptautisko tiesību pārkāpumos, un noteiksim
   ierobežojumus militārā aprīkojuma eksportam uz valstīm, kuras sistemātiski
   pārkāpj cilvēktiesības;

4. Ar diplomātiskiem un ekonomiskiem instrumentiem veicināsim atbildību par
   starptautisko tiesību pārkāpumiem un stiprināsim noteikumos balstītu
   pasaules kārtību.

8. Diasporas politika

Latvijas diaspora ir nozīmīgs kapitāla, kompetenču un starptautiskās ietekmes
avots. Radīsim apstākļus tās stratēģiskai iesaistei valsts attīstībā —
atbalstīsim diasporas izglītības, kultūras un pilsoniskās iniciatīvas, uzlabosim
digitālo pakalpojumu pieejamību, uzturēsim strukturētu dialogu un sekmēsim īpašu
diasporas investīciju instrumentu izveidi.

9. Ārlietu dienesta attīstība un dzimumu līdztiesība

Priekšlikums veidot taisnīgu un caurskatāmu diplomātu karjeras attīstības un ar
to saistīto lēmumu pieņemšanas sistēmu, kā arī izskaust jebkādas
diskriminācijas, nepotisma un emocionālās vardarbības izpausmes dienesta darbā.
Tāpat paredzēts stiprināt ārlietu dienesta iesaisti valsts ārējo ekonomisko
interešu pārstāvniecībā – sazobē ar valsts īstenotu vienotu industriālās
politikas ietvaru, tostarp augstas pievienotās vērtības eksporta, inovācijas,
zināšanu un tehnoloģiju apguves, enerģētiskās neatkarības, kā arī stratēģisko
ārvalstu investīciju piesaistes veicināšanā.

12. Nodokļu programma

Latvijas nodokļu sistēmas ieņēmumi šobrīd nespēj pilnā mērā nodrošināt
sabiedrības pamatvajadzības – pieejamu veselības aprūpi, drošas vecumdienas,
kvalitatīvu izglītību, ilgtspējīgu infrastruktūru un pašvaldību spēju attīstīt
vietējo ekonomiku. Ar nodokļu ieņēmumiem 32,9 % no IKP Latvija būtiski atpaliek
no Eiropas Savienības vidējā līmeņa (~39 % no IKP), vienlaikus uzturot augstu
slogu darbam.

PROGRESĪVIE piedāvā sociāli taisnīgas un ekonomiski atbildīgas nodokļu izmaiņas,
kas palielinās ieņēmumus, samazinās nevienlīdzību un veicinās konkurētspēju.

Mērķrādītāji:

- nodokļu ieņēmumi % no IKP;

- Džini koeficients;

1. Progresīvs iedzīvotāju ienākumu nodoklis.

Ieviesīsim plašāku progresivitāti, koriģējot gan ienākumu sliekšņus, gan likmes,
lai samazinātu nodokļus mazajām un vidējām algām.

Paplašināsim ienākumu bāzi, kas tiek aplikta ar nodokli, iekļaujot tajā arī
dividendes un ienākumus no kapitāla pieauguma.

Noteiksim, ka neapliekamais minimums ir vismaz 80% apmērā no minimālās algas.

Noteiksim, ka minimālā alga ir vismaz 40% apmērā no valstī vidējās algas.

2. Atbildīgs un taisnīgs pievienotās vērtības nodoklis.

Pievienotās vērtības nodoklis ir nozīmīgākais nodokļu ieņēmumu avots valstij.
Tomēr ekonomisku šoku apstākļos, PVN var palīdzēt mīkstināt dzīves dārdzību.

Izmaiņas PVN pamatlikmē atbalstīsim tikai kontekstā ar izmaiņām iedzīvotāju
ienākumu nodoklī.

Samazināto PVN likmi atbalstīsim tikai tādām precēm, kas palīdz zemo ienākumu
saņēmējiem un citām sociālā riska grupām.

3. Nekustamā īpašuma nodoklis, kas veicina ekonomikas attīstību.

Paplašināsim pašvaldību iespējas piemērot līdz 10% likmi gadā ēkām, kas 12
mēnešus pēc oficiāla brīdinājuma nav sakoptas vai nojauktas, vadoties pēc
vienotas graustu klasifikācijas metodikas.

Atbalstīsim izmaiņas nekustamā īpašuma nodokļa regulējumā, ja tās sekmēs
teritoriju un uzņēmējdarbības attīstību. Nekustamā īpašuma nodoklis jāpalielina
īpašumiem, kas tiek turēti spekulatīvos nolūkos un zemēm, kas atrodas dīkstāvē.

4. Vienkāršots apgrozījuma nodoklis pašnodarbinātajiem.

Lai vienkāršotu nodokļu nomaksu pašnodarbinātajiem, ieviesīsim jaunu apgrozījuma
nodokli ar likmi 25% un sadalījumu starp IIN/VSAOI noteiksim 20/80 īpatsvarā.

15% likmi piemērosim pašnodarbinātajiem, kuri pārdod preces, ja vismaz puse no
apgrozījuma ir izdevumi, kurus var pierādīt.

Nodokļa nomaksa tiks noteikta kā brīvprātīga. Sociālo iemaksu apjoms tiks
rēķināts automātiski gada deklarācijā.

5. Platformu regulējums, kas aizsargā darbiniekus un sabiedrību.

Nodokļi valstij būs jāmaksā platformām (Bolt, Wolt, utt.), nevis darbiniekiem,
kuri tiek reģistrēti kā pašnodarbinātie. Tas sekmēs gan nodokļu nomaksu, gan
darbinieku sociālo drošību un nostiprinās skaidru juridisko atbildību par
potenciāliem pārkāpumiem, sniedzot pakalpojumus.

6. Klasisks uzņēmuma ienākuma nodoklis, kas veicina stabilitāti.

Nosakot saprātīgu un atbilstošu pārejas periodu, atjaunosim regulējumu, kas
paredz uzņēmuma ienākuma nodokļa maksāšanu no faktiskās peļņas, vienlaikus
saglabājot spēcīgus stimulus reinvestīcijām.

7. Sabiedrības veselības interesēs veidots akcīzes nodoklis un azartspēļu
nodoklis.

Pakāpeniski turpināsim palielināt akcīzi tabakai, elektroniskajām cigaretēm,
stiprajam alkoholam, cukurotiem dzērieniem, un dabasgāzei, kā arī azartspēlēm.
Tomēr jebkādas nodokļu izmaiņas būs laicīgi komunicētas, prognozējamas un ar
paredzamu spēkā stāšanās laiku. Šīs nodokļu izmaiņas svarīgi koordinēt ar
Igauniju un Lietuvu, lai izvairītos no savstarpējas konkurences uz sabiedrības
veselības rēķina.

8. Dabas resursu nodoklis, kuru maksā piesārņotājs.

Atbalstīsim principu - “piesārņotājs maksā” - kur piesārņojošās darbības
izmaksas netiek segtas no valsts budžeta. DRN likmēm jābūt vismaz radīto emisiju
un vides zaudējumu apmērā, to sasaistot ar Eiropas Savienības emisiju kvotu cenu
līmeni. Šis princips jāatiecināt arī uz kūdras ieguvi un kailcirtēm.

Visi ieņēmumi no dabas resursu nodokļa tiek novirzīti vides atjaunošanai,
piesārņojuma novēršanai, klimatneitralitātes un klimatnoturības sasniegšanai, un
taisnīgām kompensācijām privātajiem īpašniekiem par saimnieciskās darbības
ierobežojumien, nevis valsts vispārējam budžetam.

9. Nodokļu piesaiste izdevumiem.

Progresīvie atbalsta pieeju piesaistīt noteiktus nodokļu ieņēmumus skaidri
definētiem izdevumiem. Piemēram, likumā jānosaka skaidra formula veselības
aprūpes budžetam. Jāizvērtē iespēja veikt likuma izmaiņas, lai noteiktu
prognozējamu budžetu autoceļu fondam. Visbeidzot, Progresīvie atbalsta precīzi
noteiktus nodokļu ieņēmumus, kas veido ieguldījumus sporta fondā. Tomēr tie
nedrīkst samazināt Valsts kultūrkapitāla fonda finansējumu.