Izveidot grozījumu priekšlikumam PG6: Valsts pārvalde, kas sasniedz mērķus

5. Valsts pārvalde, kas sasniedz mērķus

Segmenta preambula:

Latvijā ir politiskās atbildības deficīts. Likumdevējs un izpildvara apstiprina mērķus, bet neviens neuzņemas atbildību par to sasniegšanu. Politika nosauc virzienus un pieņem lēmumus, bet neatbild par to iznākumu. Savukārt valsts pārvalde tiek noslogota ar pienākumu uzturēt sistēmu darbībā, bieži nezinot, kāds tieši rezultāts no tās tiek gaidīts.

Mēs piedāvājam pakāpenisku pāreju no deklaratīvas uz sniegumā balstītu politiku, sākot ar skaidriem un izmērāmiem politiskajiem mērķiem, sistemātisku progresa ziņojumu un aktivitāšu prioritizēšanu. Progresīvie iestājas par politiku, kurā valsts pārvaldei ir dots skaidrs un izmērāms pasūtījums, kas tai ļauj strādāt profesionāli, nodrošinot sabiedrībai redzamus rezultātus.

Sasniedzamie mērķrādītāji:

- iedzīvotāju uzticība valdībai/Saeimai - 28% (2024) -> 39% (2030)

- apmierinātība ar sabiedriskajiem pakalpojumiem; 63% (2024) -> 83% (2030)

- personāla mainības samazinājums valsts pārvaldē - 15% (2025) -> 10% (2030)

1. Skaidri valsts attīstības mērķi – nevis tukši solījumi

Valdība noteiks ne vairāk kā piecus stratēģiskus mērķus, kas ir skaidri formulēti valdības deklarācijā, caurvij visas nozares un par kuriem atbild Ministru kabinets kopumā un īpaši – Ministru prezidents.

Katram stratēģiskajam mērķim tiks noteikti uzdevumi ar skaidru termiņu, sasniedzamu rezultātu un nepārprotami nosauktu politiski atbildīgo ministru. Uzdevumi tiks noteikti katram darba gadam un to izpilde tiks izvērtēta atklātā un sabiedrībai pieejamā veidā.

2. Politiskā atbildība mērķu īstenošanā.

Mērķu īstenošana ir regulāri jāuzrauga un jāizvērtē, lai sekmētu jēgpilnu politisko atbildību. Valsts kanceleja kopā ar Ministru prezidenta biroju uzraudzīs mērķu sasniegšanu ikdienā. Saeima katrā sesijā vērtēs valdības rīcību stratēģisko mērķu kontekstā.

Izšķiroša loma politiskās atbildības izvērtēšanā ir medijiem un pilsoniskajai sabiedrībai. Nodrošināsim nepieciešamo caurskatāmību pieņemtajiem lēmumiem, lai ikviens var kritiski analizēt sasniegto un nesasniegto.

3. Saprotama un loģiska politiskā darba organizācija.

Ministru kabineta tematiskās komitejas tiks veidotas atbilstoši stratēģiskajiem mērķiem, nodrošinot starpresoru koordināciju un saskaņotu rīcību dažādos politiskajos līmeņos. Komiteju sēdes notiks ne retāk kā reizi mēnesī, lai nodrošinātu regulāru atskaiti par paveikto un vienotos par turpmākajām rīcībām.

4. Rotācijas princips vadošajiem valsts pārvaldes ierēdņiem.

Šī brīža sistēma atbalsta ilgstošu amatu ieņemšanu, iestāžu noslēgtību un pretestību pārmaiņām, ar neesošu individuālo atbildību par rezultātiem. Ieviesīsim sistemātisku, regulāru amatpersonu rotāciju, lai veicinātu sadarbību, stiprinātu profesionālo neatkarību un attīstītu pārvaldības kompetences.

Regulāra rotācija prioritāri attiecināma uz valsts sekretāriem un valsts sekretāru vietniekiem.

5. Fiksēti termiņi valsts sekretāriem.

Noteiksim fiksētus amata termiņus valsts sekretāriem, lai nodrošinātu skaidru atbildību par valdības mērķu īstenošanu, stiprinātu profesionālu neatkarību no politiskā cikla un novērstu ilgstošu varas koncentrāciju valsts pārvaldē.

Fiksēts termiņš ļautu skaidri definēt konkrētus uzdevumus konkrētam periodam un objektīvi izvērtēt sniegumu termiņa beigās.

6. Taisnīga atalgojuma sistēma valsts pārvaldē.

Esošā atlīdzības sistēma ir palielinājusi atalgojumu valsts pārvaldē, bet nevienlīdzība ir saglabājusies.

Izmaiņām atlīdzības sistēmā jāsasniedz sekojošie mērķi: pirmkārt, jāsamazina nevienlīdzība starp resoriem un iestādēm; otrkārt, jānodrošina līdzīgs atalgojums starp salīdzināmām amata pozīcijām, un, treškārt, jānodrošina caurskatāma un godīga mainīgā atalgojuma daļas sistēma.

7. Valsts administrācijas skola

Valsts administrācijas skolai jākļūst par galveno valsts pārvaldes profesionālās sagatavošanas un tālākizglītības institūciju, kas sistemātiski gatavo un attīsta ierēdņus atbilstoši valsts pārvaldes reālajām vajadzībām, valdības prioritātēm un mūsdienīgas pārvaldības standartiem.

Apmācībām jānotiek atbilstoši aktuālām kompetenču vajadzību analīzēm un tās ir jāplāno mērķtiecīgi. Īstenotās apmācību programmas jāpamato ar konsekventiem ilgtermiņa izvērtējumiem, apliecinot pozitīvo ietekmi uz valsts pārvaldes attīstību.

Nākotnē Valsts administrācijas skolai jānodrošina bāzes zināšanas ikvienam darbiniekam, kurš uzsāk karjeru valsts civildienestā.

8. Vienota un sabiedrībai pieejama datu sistēma, kas veicina kvalitatīvu lēmumu pieņemšanu.

Pašlaik valsts pārvaldē dati tiek vākti un uzturēti katrā resorā atsevišķi, bieži izmantojot atšķirīgus standartus, definīcijas un formātus. Tas apgrūtina datu savietojamību, salīdzināmību un atkārtotu izmantošanu gan politikas plānošanā, gan starpnozaru sadarbībā.

Atbalstīsim vienotu datu pārvaldības platformu ar skaidriem datu kvalitātes standartiem, kopīgiem metadatiem un savietojamību starp resoriem.

9. Sniegumā balstīts budžets

Valsts izdevumi tiks pamatoti ar skaidru funkciju noteikšanu un izmērāmiem mērķrādītājiem, lai nodrošinātu izdevumu pieaugumu kontroli.

Izdevumu kontrolei jābūt sistemātiskai, nevis balstītai patvaļīgi noteiktās summās. Valsts kancelejai kopā ar Finanšu ministriju četru gadu laikā jāievieš sniegumā balstīta budžeta veidošana (performance-based budgeting), kas novērš neskaidrus un nepamatotus izdevumus un funkciju dublēšanos.

Finanšu ministrijai jānodrošina caurskatāmi budžeta dokumenti, kas ļauj ikvienam iegūt informāciju par plānotajiem izdevumiem nepieciešamajā detalizācijas pakāpē.

10. Iekšējās un ārējās birokrātijas kontrole.

Birokrātijas slogs jākontrolē, vērtējot administratīvo procedūru skaitu, lēmumu izpildes laiku un iesaistīto institūciju skaitu lēmuma pieņemšanā. Nodrošināsim regulāru publisku pārskatu par sasniegto progresu.

11. Valsts kapitālsabiedrību pārvaldība

Atbalstām centralizētu kapitālsabiedrību pārvaldības modeli, kas paredz vienu institūciju, kura tur kapitāla daļas.

6. Aizsargāta un droša valsts, kur ikviens zina savu lomu [papildinātā redakcija 20.03.26.]

Galvenie aizsardzības politikas mērķi:

❖ Latvija ir aktīvs un solidārs reģionālās un starptautiskās drošības politikas līdzveidotājs, kas iestājas par tiesībās balstītu starptautisko kārtību.

❖ Latvija kā NATO austrumu flanga gudrās aizsardzības paraugs – valsts, kas apsteidz draudus, ne tikai uz tiem reaģē.

❖ Spēcīga un konkurētspējīga Latvijas aizsardzības industrija.

❖ Augsti VAD kvalitātes standarti, neatkāpjoties no kvantitatīvajiem mērķiem.

Konkrētu risinājumu apraksts (nav prioritāra secība):

1. Latvijas aizsardzības industrijas izaugsmes parki

Izveidot īpašu aizsardzības industrijas industriālo parku programmu, lai mērķtiecīgi attīstītu militārās un duālā pielietojuma ražošanas jaudas. Programma paredz:

1) attīstīt specializētas aizsardzības industrijas zonas jau esošajos pašvaldību industriālajos parkos,

2) veidot nacionālas nozīmes aizsardzības industrijas parku uz valsts vai Aizsardzības ministrijas valdījumā esošas zemes.

Šī pieeja nozīmē izveidot gatavu attīstības vidi: sakārtotu infrastruktūru, paātrinātas būvniecības un saskaņošanas procedūras, ātrāku ietekmes uz vidi novērtējumu, valsts un pašvaldības iepriekš veiktus sagatavošanās darbus, kā arī koordinētu un ātrāku piekļuvi investīciju un inovāciju atbalstam.

Priekšlikums vienlaikus stiprinās Latvijas spēju piesaistīt ārvalstu investorus, veidot kopuzņēmumus ar Ukrainas uzņēmumiem un sekmēt tehnoloģiju pārnesi no Ukrainas uz Latviju.

2. Digitālo rezervistu modelis diasporai

Izveidot Digitālās rezerves (DDR) modeli - jaunu attālināta dienesta formu Latvijas aizsardzības sistēmā, kas ļauj integrēt diasporas tehnoloģisko un analītisko kapacitāti valsts drošības struktūrās.

Modelis paredz juridiski definētu digitālā dienesta statusu, kurā diasporas IT speciālisti, datu zinātnieki, kiberdrošības eksperti, informācijas analītiķi un citu tehnoloģisko nozaru profesionāļi var piedalīties Latvijas aizsardzībā attālināti, veicot uzdevumus kiberapdraudējumu novēršanā, dezinformācijas analīzē, OSINT datu apstrādē un kritiskās infrastruktūras digitālajā aizsardzībā.

Programma radītu vienotu platformu, kas ļauj Latvijai mobilizēt globālo intelektuālo resursu krīzes situācijās, kad informācijas telpas un kibertelpas drošība kļūst par centrālo valsts aizsardzības elementu.

Šāda pieeja stiprina Latvijas visaptverošās valsts aizsardzības modeli, paplašinot rezervistu sistēmu digitālajā telpā un piesaistot Latvijas diasporu kā aktīvu drošības partneri.

3. Valsts aizsardzības partnerības nodokļu stimulu programma

Ieviest sistēmisku “Valsts aizsardzības partnerības” modeli, kas motivē uzņēmumus kļūt par aktīvu Latvijas aizsardzības komponenti. Programma paredz mērķtiecīgas nodokļu bāzes korekcijas (UIN izdevumu atskaitīšanas koeficients 2.0), reputācijas instrumentus un konkurences priekšrocības publiskajos iepirkumos uzņēmumiem, kuru darbinieki aktīvi piedalās Zemessardzē.

Modelis risina vienu no galvenajiem rezervistu sistēmas ierobežojumiem - darba devēju ekonomisko risku, kas rodas darbinieku prombūtnes laikā militāro mācību vai mobilizācijas gadījumā. Pārvēršot zemessargu no potenciāla “organizatoriska traucējuma” par uzņēmuma konkurences priekšrocību, valsts veido jaunu partnerības līmeni starp aizsardzības sistēmu un privāto sektoru.

Programma vienlaikus stiprina Latvijas visaptverošās valsts aizsardzības pieeju, kur ekonomika un uzņēmējdarbība ir integrēta valsts drošības infrastruktūrā.

4. Energoefektīvi un ilgtspējīgi risinājumi militarajai infrastruktūrai

Ieviest mērķtiecīgu energoefektivitātes un ilgtspējas programmu militārajā infrastruktūrā, lai samazinātu ilgtermiņa uzturēšanas izmaksas un palielinātu bruņoto spēku noturību krīzes situācijās. Programma paredz pakāpenisku jauno objektu projektēšanu atbilstoši augstiem energoefektivitātes standartiem un atjaunojamo energoresursu integrāciju (saules, vēja, hibrīdrisinājumi).

Pieejai jāspēj nodrošināt kritisko funkciju darbību arī ārkārtas situācijās, vienlaikus samazinot atkarību no ārējiem energoresursiem un veicinot ilgtspējīgu resursu pārvaldību.

5. Izglītības stimulu modelis brīvprātīgajam dienestam VAD

Ieviest izglītības stimulu modeli, kas motivē jauniešus brīvprātīgi pieteikties valsts aizsardzības dienestam (VAD). Programma paredz:

1) piešķirt kredītpunktus augstskolu studiju C daļā par dienesta izpildi,

2) izveidot kuponu sistēmu bezmaksas augstākās izglītības ieguvei, attiecinot to gan uz valsts, gan privātajām augstskolām.

Šī pieeja samazina izmaksas, ar kurām jaunieši saskaras, beidzot vidusskolu, un palielina VAD karavīru konkurētspēju. Tiek veidota elastīga sistēma, kas ļauj savienot militāro pieredzi un akadēmisko attīstību.

6. Elastīgāki medicīnas kritēriji dalībai VAD

Pielāgot medicīniskos kritērijus valsts aizsardzības dienestam (VAD), lai paplašinātu potenciālo dienestam piemēroto personu loku un nodrošinātu nepieciešamo speciālistu pieplūdumu NBS. Priekšlikums paredz pārskatīt esošās veselības prasības, diferencējot tās atbilstoši dienesta veidiem un amatu specifikai.

Šī pieeja nozīmē pāreju no vienota atlases standarta uz mērķētu un funkcionālu piemērotības novērtējumu, kas ļauj efektīvāk izmantot Latvijas ierobežotos cilvēkresursus. Vienlaikus tiek saglabātas augstas prasības kaujas spējām kritiskajās vienībās.

Priekšlikums stiprina visaptverošas valsts aizsardzības principu, kurā dažādas prasmes un kompetences tiek integrētas kopējā aizsardzības sistēmā.