Izveidot grozījumu priekšlikumam PG5: Sociālās drošības tīkls un dzīves dārdzības mazināšana

1. Sociālās drošības tīkls un dzīves dārdzības mazināšana

Dosim cilvēkiem drošības sajūtu un iespēju sevi īstenot

Segmenta preambula:

Redzam sociālo atbalstu kā sistēmisku rīcību kopumu, kuri ir vērsti uz cilvēku pilnvērtīgu iesaisti sabiedrībā. Papildus finansiālā atbalsta palielināšanai liela nozīme ir sociālajiem pakalpojumiem un iekļaujošas vides veidošanai.

Pietiekams un prognozējams finansiālais atbalsts ir sociālās drošības pamats. Tas palīdz cilvēkiem pārvarēt dzīves riskus – bezdarbu, slimību, invaliditāti, vecumu vai bērnu audzināšanas izmaksas. Šobrīd daudzu pabalstu apjoms nav adekvāts dzīves dārdzībai un to paaugstināšana nenotiek sistemātiski.

Līdztekus finansiālajam atbalstam būtiska loma ir kvalitatīviem un pieejamiem sociālajiem pakalpojumiem. Tie ietver aprūpi cilvēkiem ar invaliditāti un senioriem, sociālo darbu ar ģimenēm, krīzes atbalstu, rehabilitāciju un citus pakalpojumus, kas palīdz cilvēkiem saglabāt patstāvību un dzīves kvalitāti. Sociālie pakalpojumi Latvijā dažādās pašvaldībās nav vienlīdzīgi pieejami un sociālie darbinieki, kas šos pakalpojumus nodrošina, nav pietiekami atbalstīti.

Svarīga sociālās politikas daļa ir arī iekļaujošas vides veidošana, kurā ikvienam ir iespēja piedalīties sabiedrības dzīvē, tajā skaitā tikt nodarbinātam. Redzam, ka gan cilvēku ar invaliditāti, gan jauno vecāku, gan citu sabiedrības grupu gadījumā ir iespējams uzlabot gan iespējamo darbinieku iespējas iesaistīties darba tirgū, gan arī darba devēju un izglītības iestāžu atvērtību.

Sasniedzamie mērķrādītāji:

- Džini koeficients;

- nabadzības riska līmenis;

- sociālo pakalpojumu saņēmēju rindas garums;

1. Pieejams un stabils sociālais atbalsts

Latvijā pastāv definēts minimālo sociālo pakalpojumu grozs, kas nosaka pakalpojumu minimumu, ko pašvaldībām jānodrošina visiem iedzīvotājiem. Šobrīd sociālo pakalpojumu klāsts, kvalitāte un pieejamība joprojām atšķiras. Fiksēti pabalsti neaug reizē ar dzīves dārdzības pieaugumu.

1.1 Noteiksim konkrētākas prasības tiem pakalpojumiem, kas ir iekļauti sociālo pakalpojumu minimālajā grozā, lai tie būtu reāli pieejami visās pašvaldībās un visā valstī būtu vienota izpratne par to, kādā līmenī katrs pakalpojums jānodrošina un kādi salīdzināmie rādītāji ir jāizmanto.

1.2 Pakāpenski piesaistīsim pabalstus un cita veida finansiālo atbalstu vidējai algai, lai tie automātiski palielinātos reizē ar citu izmaksu pieaugumu.

2. Sociālajā jomā nodarbinātie kā nozares mugurkauls

Sociālajā jomā nodarbinātie - sociālie darbinieki, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas speciālisti, atbalsta personāls - daudzās pašvaldībās saņem nesamērīgi zemu atalgojumu. Arī klientu skaits uz vienu darbinieku daudzos gadījumos ir par augstu. Tas samazina sniegto pakalpojumu kvalitāti un palielina darbinieku izdegšanas riskus.

2.1 Ieviesīsim motivējošu un skaidru atalgojuma un atbalsta sistēmu sociālajā jomā nodarbinātajiem. Sociālo darbinieku algai ir jāatbilst vismaz 1,3 vidējām mēnešalgām valstī.

3. Pensiju sistēma, kas rada drošību

Pensiju sistēmā reizē ir jārisina gan pagātnes, gan nākotnes problēmas. Šī brīža pensijas bieži nav pietiekamas, lai nodrošinātu cieņpilnas un drošas vecumdienas. Noteiktām iedzīvotāju grupām pagājušajās desmitgadēs ne vienmēr bija iespējams gūt ieņēmumus tādā veidā, lai par tiem veiktu sociālās iemaksas. Ja tas netiks risināts, daudzi cilvēki, kas ir atbildīgi strādājuši, saņems nesamērīgi zemas pensijas,

3.1 Paaugstināsim pensijas, straujāk ieviešot piemaksu par apdrošināšanas stāžu un atzīstot dažādās nodarbinātību formu ietvarā paveikto.

3.2 Veidosim taisnīgāku iemaksu sistēmu jaunajiem vecākiem, kā arī veicināsim to, lai visi strādājošie - tostarp pašnodarbinātie un nestandarta nodarbinātībā esošie - ir pilnvērtīgi sociāli apdrošināti.

4. Pieejams mājoklis

Mājokļa pieejamība ir viena no stabilas un drošas dzīves pamatiem. Šobrīd Latvijā daudzi nevar atļauties savu pirmo mājokli. Ir teritorijas, kur mājokļu trūkst. Māju renovācija un energoefektivitātes paaugstināšana nenotiek pietiekami strauji.

4.1 Nodrošināsim pieejamus un kvalitatīvus mājokļus, veidojot valsts un pašvaldību pārvaldītu īres mājokļu fondu cilvēkiem ar zemiem un vidējiem ienākumiem.

4.2 Īstenosim programmas jaunu mājokļu būvniecībai un esošo ēku renovācijai ar uzsvaru uz reģionālo attīstību un energoefektivitāti.

4.3 Strādāsim pie tā, lai kredīti mājokļa iegādei būtu reāli pieejami visā Latvijā.

4.4 Atbalstīsim jauniešus ar pirmo iemaksu ne tikai mājokļa iegādei, bet arī īrei.

5. Atbalsts jaunajām ģimenēm

Atdalām demogrāfijas jautājumu, kas ir plašāks jautājums, un ietver arī darba tirgus, veselības, imigrācijas un citus jautājumus, no atbalsta jaunajām ģimenēm. Iestājamies par to, lai katrā ģimenē augtu tik daudz bērnu, cik pati ģimene vēlas. Redzam kontracepciju, izglītību par seksuāli reproduktīvo veselību un pieejamu veselības aprūpi kā pamatu labai ģimenes politikai. Mūsu politiku vērtēsim ne pēc tā, cik bērnu piedzimst sievietei reproduktīvajā vecumā, bet pēc tā, cik laimīgas, veselas un aizsargātas ir mūsu ģimenes.

5.1 Pārskatīsim finansiālo atbalstu Bērnu kopšanas atvaļinājuma laikā, lai novērstu motivāciju ņemt fiktīvu bērna kopšanas atvaļinājumu ģimenēs, kurās viena vecāka ienākumi ir ievērojami lielāki. Tāpat nodrošināsim to, lai vecāki bērna kopšanas atvaļinājuma laikā saņemtu atbilstošas sociālās iemaksas.

5.2 Vienkāršosim pieteikšanās procesu finansiālajam atbalstam pēc bērna piedzimšanas.

5.3 Nodrošināsim pilnvērtīgu un modernu pirmsdzedību un pēcdzemdību aprūpi visai ģimenei, pievēršot uzmanību psiholoģiskajai veselībai un vizītēm mājās.

5.4 Palielināsim ģimenes valsts pabalstu, lai atbalstītu ģimenes ar zemākiem ienākumiem.

5.5 Veidosim mērķētus pakalpojumus viena vecāka ģimenēm un citām ģimenēm, kam ir nepieciešams papildus atbalsts.

5.6 Palielināsim atbalstu cilvēkiem, kas saskaras ar neauglību, tajā skaitā veicinot psiholoģisko atbalstu.

5.7 Veicināsim līdzvertīgu bērna aprūpes pienākumu sadali starp abiem vecākiem visos vecumposmos.

6. Atbalsts cilvēkiem ar invaliditāti un viņu ģimenēm

Cilvēkiem ar invaliditāti un viņu ģimenēm ir jādod iespēja justies droši un pilnvērtīgi iesaistīties sabiedrībā.

6.1 Palielināsim minimālās pensijas un invaliditātes pabalsta apjomu līdz pusei no minimālās algas, primāri cilvēkiem ar invalidāti kopš bērnības un cilvēkiem ar īsu darba stāžu.

6.2 Personām, kam ir nestrādājošs ģimenes loceklis ar I, II grupas invaliditāti, piemērosim IIN atvieglojumu līdzīgi kā to šobrīd var saņemt bērniem.

6.3 Palielināsim asistentu atalgojumu un vienkāršosim ar asistentu pienākumu veikšanu saistīto birokrātiju.

6.4 Atbalstīsim jauniešus ar invalididātu visos izglītibas posmos. Veiksim vispārēju augstākās izglītības iestāžu piekļūstamības un pieejamības auditu.

6.5 Stingrāk kontrolēsim vides piekļūstamību un atbalstīsim vides piekļūstamības uzlabošanas projektus.

6.6 Atvieglosim uzņēmēju iespējas un motivāciju noalgot cilvēkus ar invaliditāti.

7. Atkarību mazināšana

Atkarības iznīcina cilvēkus un ģimenes, kā arī rada slogu veselības aprūpes un sociālajai sistēmai.

7.1 Novirzīsim papildus finansējumu pogrammām atkarīgajiem un viņu tuviniekiem, kā arī stiprināsim uz jauniešiem vērstās prevencijas un rehabilitācijas programmas.

7.2 Stringri ierobežosim spēļu zāles, tajā skaitā kontrolējam arī tiešsaitē esošās azartspēles

7.3 meklēsim alternatīvus finansējuma avotus nozarēm, kas ir atkarīgas no azartspēļu finansējuma.

8. Droša bērnība visiem

Visi bērni ir pelnījuši drošu bērnību un labu dzīves sākumu.

8.1 Stiprināsim vardabības un diskriminācijas prevencijas programmas skolās un ģimenēs.

8.2 Paplašināsim atbalsta centrus vardarbībā cietušiem bērniem un uzlabosim starpinstitūciju sadarbību.

8.3 Nodrošināsim vecumam atbilstošu seksuāli reproduktīvo izglītību un izglītosim pedagogus un citus, kas strādā ar bērniem un jauniešiem par seksuālo vardarbību un sarkanajiem karogiem.

8.4 Nodrošināsim pedagogu palīgus, speciālistu pieejamību un pielāgotu mācību vidi, lai katrs bērns – neatkarīgi no veselības stāvokļa vai attīstības īpatnībām – varētu pilnvērtīgi mācīties un attīstīties.

8.5 Pārskatīsim bāriņtiesām piešķirtās funkcijas un veidosim sistēmu, kur tās nodrošinātas caurspīdīgi un vienoti visā Latvijā.

8.6. Strādāsim pie tā, lai vīzīja “Latvija bez bērnu namiem” kļūtu par realitāti, īpaši rūpējoties par bērniem ar īpašām vajadzībām, kā arī palielinot atbalstu audžuģimenēm un specializētajām audžuģimenēm.