Izveidot grozījumu priekšlikumam PG8: Iekļaujoša sabiedrība, kur ikviens jūtas droši

7. Iekļaujoša sabiedrība, kur ikviens jūtas droši

Iekļaujoša sabiedrība, kur ikviens jūtas droši, ir demokrātiskas, saliedētas un noturīgas Latvijas pamats. Šādā Latvijā neviens netiek atstāts novārtā un cilvēktiesības ir pamatvērtība, nevis privilēģija. Šādas Latvijas sabiedrību raksturo līdzdalība un līdzatbildība; tajā īpašu uzmanību pievērš visievainojamāko cilvēku aizsardzībai.

Iekļaujošā un saliedētā sabiedrībā personīgā brīvība un piederība Latvijai nav pretrunā, bet gan stiprina viena otru, kamēr izslēgšana, stigmatizācija un nevienlīdzība grauj uzticēšanos valstij un apdraud mūsu visu drošību. Mūsu cilvēku dažādības spēks ir Latvijas joprojām neizmantotais potenciāls, kuram nevaram piekļūt, kamēr neiecietība, diskriminācijaa un vardarbība ir plaši izplatīta.

1. Piederība Latvijai kā diskriminācijas izskaušanas rezultāts

Piederību Latvijai nevar uzspiest – tā rodas no taisnīgas attieksmes un vienlīdzīgām iespējām.

Lai panāktu pārmaiņas, mēs:

• Skaidri noteiksim diskriminācijas kritērijus visos normatīvajos aktos, kur regulēta diskriminācija

• Stiprināsim tiesībsarga kapacitāti, pilnvaras un atbildību diskriminācijas izskaušanā

• Veicināsim dažādības, iekļaušanas un piederības prakses uzņēmumos un darba vidē

2. Efektīva aizsardzība pret naida runu un naida noziegumiem

Naida runa un naida noziegumi nav tikai vārdi vai atsevišķi incidenti – tie grauj sabiedrības drošību, savstarpējo uzticību un demokrātiju kopumā. Pašreiz juridiskā atbildība par šiem pārkāpumiem nav efektīva, tādējādi radot pārkāpējos nesodāmības sajūtu un vairojot neiecietību Latvijas sabiedrībā.

Tādēļ:

• Pilnveidosim naida runas tiesisko regulējumu

• Nodrošināsim regulāras mācības tiesībsargājošo iestāžu kompetences celšanai

• Izveidosim naida runas un naida noziegumu izplatības monitoringa sistēmu ieviesto politiku efektivitātes analīzei

3. Tiesu neatkarība – demokrātijas un brīvības pēdējā aizsardzības līnija

Autokratizācijas un neiecietības draudu pieauguma apstākļos tiesām būs arvien lielāka nozīme, jo tās ir pēdējā barjera demokrātijas aizsardzībā. Ceļš uz patiesi iekļaujošu demokrātiju nav iespējams bez tiesām, kurām jāpārliecinās par ikvienam dotā cilvēktiesību solījuma izpildi.

Arī brīdī, kad valsts politika kļūdās, tiesām jāspēj aizsargāt visu cilvēku tiesības. Tādēļ mēs:

• Stiprināsim tiesu neatkarību tiesnešu atlases un iecelšanas procesā (tsk. ņemot vērā tiesu varas un starptautisko institūciju aicinājumus)

• Nodrošināsim tiesu varas institucionālu un finansiālu neatkarību no izpildvaras budžeta veidošanā un tiesu atbalsta funkciju veikšanā

• Samazināsim politiskās ietekmes riskus visos līmeņos

4. Vardarbības prevence un atbalsts cietušajiem

Vardarbības novēršanai Latvijā nepieciešama koordinēta valsts politika, kas vienlaikus stiprina prevenci, vardarbīgas uzvedības mazināšanas intervences, integrētu atbalsta sistēmu cietušajiem un efektīvu krimināltiesisko regulējumu.

Pašlaik prevences pieeja bieži aprobežojas ar vispārējas agresijas vai mobinga novēršanu, starpinstitucionālā sadarbība reģionos ir nevienmērīga, bet specializēto pakalpojumu pieejamība un finansējums nav pietiekami. Tādēļ nepieciešama vienota starpnozaru pieeja, kas balstīta pierādījumos un nodrošina gan savlaicīgu palīdzību cietušajiem, gan ilgtermiņa vardarbības risku mazināšanu.

Lai situāciju uzlabotu, mēs:

• Attīstīsim agrīnās prevences programmas visos izglītības līmeņos

• Nodrošināsim ciešāku sadarbību starp institūcijām – gan NVO, gan tiesībsargājošām iestādēm, gan medicīnas un sociālajiem darbiniekiem

• Paplašināsim pieejamos atbalsta pakalpojumus cietušajiem

• Attīstīsim programmas vardarbīgas uzvedības mazināšanai, strādājot ar vardarbības veicējiem

5. Droša un legāla pieeja abortiem

Lai nodrošinātu, ka labējie populisti nevar vienkārši apdraudēt tādas pamattiesības kā reproduktīvā autonomija, rosināsim reproduktīvās autonomijas nostiprināšanu konstitucionālā līmenī līdzīgi kā tas ir Francijā un Luksemburgā. Tā rezultātā valstij būs ne tikai jāgarantē tiesības, bet arī aktīvi jārīkojas, lai nodrošinātu reālu un praktisku iespēju šīs tiesības izmantot.

Lai gan aborts Latvijā formāli ir legāls, pašreizējais tiesiskais regulējums satur novecojušus, stigmatizējošus un medicīniski nepamatotus šķēršļus, kas ierobežo personu reālo autonomiju pār savu ķermeni. Turklāt aborti, jo īpaši medicīniskie aborti agrīnajās grūtniecības stadijās, ir finansiāli nepieejami. Aborta izmaksas īpaši jauniešiem, studentiem un cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem var būt šķērslis piekļuvei drošam abortam.

Tādēļ:

• Veicināsim abortu finansiālo pieejamību, lai cilvēki, kas vēlas veikt abortu, neriskētu ar savu veselību un dzīvību

6. Viena dzimuma pāru veidoto ģimeņu aizsardzība

Šo ģimeņu aizsardzība pašreiz ir nepilnīga. Partnerības tiesiskais regulējums viena dzimuma pāriem paredz daudz mazāku tiesību apjomu nekā pieejams dažādu dzimumu pāriem, slēdzot laulību. Turklāt Latvija pašreiz nenodrošina šajās ģimenēs augošo bērnu un viņu vecāku savstarpējo attiecību juridisku atzīšanu.

Tādēļ:

• Nodrošināsim laulību vienlīdzību

• Pilnveidosim partnerības tiesisko regulējumu

• Nodrošināsim juridisku atzīšanu vecāku un bērnu attiecībām

7. Pieejami un cieņpilni publiskie pakalpojumi transcilvēkiem un interseksuāliem cilvēkiem

Valsts pienākums ir cienīt cilvēka identitāti, nevis to apšaubīt un apspiest.

• Lai novērstu diskrimināciju un novērstu nepamatotas medicīniskas iejaukšanās gadījumus, ieviesīsim caurskatāmu un cilvēka identitāti respektējošu juridisko aizsardzību, vadoties pēc Vācijas un Nīderlandes piemēra.

• Palielināsim pieeju mūsdienīgam psiholoģiskam un medicīniskam atbalstam transcilvēkiem un interseksuāliem cilvēkiem, jo īpaši bērnībā un pusaudžu vecumā

• Aizsargāsim interseksuālus jaundzimušos un bērnus no medicīniski nepamatotām ķirurģiskām vai hormonālām iejaukšanām, ja tās nav neatliekami nepieciešamas veselības vai dzīvības glābšanai

8. Sabiedrības saliedētība caur klātbūtni un kopīgu pieredzi

Latvijā pastāv strukturāla sociālā nošķirtība starp dažādām sabiedrības grupām, balstoties uz etnisko piederību, sociālekonomisko statusu, dzīvesvietu un citām pazīmēm. Šīs sašķeltības pārvarēšanai nepieciešami kompleksi risinājumi, kas pārsniedz tradicionālo integrācijas instrumentu robežas.

• Latviešu valoda ir sabiedrības saliedētības pamats, tāpēc padarīsim pieejamākus valsts apmaksātus latviešu valodas kursus.

• Atzīstot, ka īpaši efektīvi sabiedrības saliedēšanas mehānismi ir regulāras jauktu kopienu aktivitātes, atbalstīsim programmas kopīgiem sporta, kultūras pasākumiem, apkaimju iniciatīvām, kā arī latviešu un bijušo mazākumtautību skolu partnerībām.

9. Romu piederība Latvijai caur izglītības sistēmu

Nevienlīdzība izglītībā nozīmē nevienlīdzību visā dzīvē. Romu kopienā pastāvošo kultūras iezīmju dēļ nereti tiek kavēta bērnu adaptācija un latviešu valodas apguve pirmsskolas izglītības iestādēs, kas var kļūt par škērsli tālākajā izglītības procesā.

Šo procesu rezultātā romu skolēni biežāk pārtrauc mācības, neiegūst obligāto izglītību un neturpina vispārējās izglītības ieguvi. Lai to mainītu, koncentrēsimies uz romu skolēnu atbalsta pasākumiem un iesaisti izglītībā:

• Mērķēti obligāti pedagogu profesionālās pilnveides moduļi par iekļaujošu izglītību, kultūras daudzveidību

• Cilvēcīgs klātbūtnes atbalsts romu tautības skolēniem caur mentoriem (augstskolu studenti, kopienas līderi) un pedagogu palīgiem

10. Cilvēcīga valsts attieksme pret nepavadītiem nepilngadīgajiem migrantiem

Iestāsimies par visievainojamākajiem bēgļiem - nepavadītiem bērniem

• Izskaudīsim bērnu aizturēšanu aizturēto ārzemnieku centros

• Uzlabosim šo bērnu interešu juridisko pārstāvniecību, lai viņi varētu piekļūt valsts garantētajiem pakalpojumiem

• Nodrošināsim šiem bērniem pieeju ārpusģimenes aprūpei un izglītībai

11. Privātums un drošība internetā

Digitālajai videi jāstiprina brīvība, nevis valsts vai privāto kompāniju kontrole pār cilvēkiem

• Nodrošināsim lielo platformu algoritmu caurspīdīgumu, tostarp iestājoties par risinājumu Latvijai esot prezidējošajai valstij ES Padomē

• Stiprināsim digitālo produktu un pakalpojumu lietotāju kontroli pār saviem datiem

• Iestāsimies pret nesamērīgu masveida uzraudzību, piemēram, “ChatControl” un Smart-ID verifikāciju, lai piekļūtu noteiktām mājaslapām

• Attīstīsim efektīvus risinājumus cīņai pret dziļviltojumiem

• Veidosim pārdomātu mākslīgā intelekta politiku

• Nodrošināsim bērnu drošību tiešsaistē, balstoties viņu pašu un vecāku izglītībā, platformu atbildībā un vecāku pienākumu stiprināšanā