Izveidot grozījumu priekšlikumam PG7: Aizsargāta un droša valsts, kur ikviens zina savu lomu

6. Aizsargāta un droša valsts, kur ikviens zina savu lomu

Galvenie aizsardzības politikas mērķi:

❖ Latvija ir aktīvs un solidārs reģionālās un starptautiskās drošības politikas līdzveidotājs, kas iestājas par tiesībās balstītu starptautisko kārtību.

❖ Latvija kā NATO austrumu flanga gudrās aizsardzības paraugs – valsts, kas apsteidz draudus, ne tikai uz tiem reaģē.

❖ Spēcīga un konkurētspējīga Latvijas aizsardzības industrija.

❖ Augsti VAD kvalitātes standarti, neatkāpjoties no kvantitatīvajiem mērķiem.

Konkrētu risinājumu apraksts (nav prioritāra secība):

1. Latvijas aizsardzības industrijas izaugsmes parki

Izveidot īpašu aizsardzības industrijas industriālo parku programmu, lai mērķtiecīgi attīstītu militārās un duālā pielietojuma ražošanas jaudas. Programma paredz:

1) attīstīt specializētas aizsardzības industrijas zonas jau esošajos pašvaldību industriālajos parkos,

2) veidot nacionālas nozīmes aizsardzības industrijas parku uz valsts vai Aizsardzības ministrijas valdījumā esošas zemes.

Šī pieeja nozīmē izveidot gatavu attīstības vidi: sakārtotu infrastruktūru, paātrinātas būvniecības un saskaņošanas procedūras, ātrāku ietekmes uz vidi novērtējumu, valsts un pašvaldības iepriekš veiktus sagatavošanās darbus, kā arī koordinētu un ātrāku piekļuvi investīciju un inovāciju atbalstam.

Priekšlikums vienlaikus stiprinās Latvijas spēju piesaistīt ārvalstu investorus, veidot kopuzņēmumus ar Ukrainas uzņēmumiem un sekmēt tehnoloģiju pārnesi no Ukrainas uz Latviju.

2. Digitālo rezervistu modelis diasporai

Izveidot Digitālās rezerves (DDR) modeli - jaunu attālināta dienesta formu Latvijas aizsardzības sistēmā, kas ļauj integrēt diasporas tehnoloģisko un analītisko kapacitāti valsts drošības struktūrās.

Modelis paredz juridiski definētu digitālā dienesta statusu, kurā diasporas IT speciālisti, datu zinātnieki, kiberdrošības eksperti, informācijas analītiķi un citu tehnoloģisko nozaru profesionāļi var piedalīties Latvijas aizsardzībā attālināti, veicot uzdevumus kiberapdraudējumu novēršanā, dezinformācijas analīzē, OSINT datu apstrādē un kritiskās infrastruktūras digitālajā aizsardzībā.

Programma radītu vienotu platformu, kas ļauj Latvijai mobilizēt globālo intelektuālo resursu krīzes situācijās, kad informācijas telpas un kibertelpas drošība kļūst par centrālo valsts aizsardzības elementu.

Šāda pieeja stiprina Latvijas visaptverošās valsts aizsardzības modeli, paplašinot rezervistu sistēmu digitālajā telpā un piesaistot Latvijas diasporu kā aktīvu drošības partneri.

3. Valsts aizsardzības partnerības nodokļu stimulu programma

Ieviest sistēmisku “Valsts aizsardzības partnerības” modeli, kas motivē uzņēmumus kļūt par aktīvu Latvijas aizsardzības komponenti. Programma paredz mērķtiecīgas nodokļu bāzes korekcijas (UIN izdevumu atskaitīšanas koeficients 2.0), reputācijas instrumentus un konkurences priekšrocības publiskajos iepirkumos uzņēmumiem, kuru darbinieki aktīvi piedalās Zemessardzē.

Modelis risina vienu no galvenajiem rezervistu sistēmas ierobežojumiem - darba devēju ekonomisko risku, kas rodas darbinieku prombūtnes laikā militāro mācību vai mobilizācijas gadījumā. Pārvēršot zemessargu no potenciāla “organizatoriska traucējuma” par uzņēmuma konkurences priekšrocību, valsts veido jaunu partnerības līmeni starp aizsardzības sistēmu un privāto sektoru.

Programma vienlaikus stiprina Latvijas visaptverošās valsts aizsardzības pieeju, kur ekonomika un uzņēmējdarbība ir integrēta valsts drošības infrastruktūrā.

4. Energoefektīvi un ilgtspējīgi risinājumi militarajai infrastruktūrai

Ieviest mērķtiecīgu energoefektivitātes un ilgtspējas programmu militārajā infrastruktūrā, lai samazinātu ilgtermiņa uzturēšanas izmaksas un palielinātu bruņoto spēku noturību krīzes situācijās. Programma paredz pakāpenisku jauno objektu projektēšanu atbilstoši augstiem energoefektivitātes standartiem un atjaunojamo energoresursu integrāciju (saules, vēja, hibrīdrisinājumi).

Pieejai jāspēj nodrošināt kritisko funkciju darbību arī ārkārtas situācijās, vienlaikus samazinot atkarību no ārējiem energoresursiem un veicinot ilgtspējīgu resursu pārvaldību.

5. Izglītības stimulu modelis brīvprātīgajam dienestam VAD

Ieviest izglītības stimulu modeli, kas motivē jauniešus brīvprātīgi pieteikties valsts aizsardzības dienestam (VAD). Programma paredz:

1) piešķirt kredītpunktus augstskolu studiju C daļā par dienesta izpildi,

2) izveidot kuponu sistēmu bezmaksas augstākās izglītības ieguvei, attiecinot to gan uz valsts, gan privātajām augstskolām.

Šī pieeja samazina izmaksas, ar kurām jaunieši saskaras, beidzot vidusskolu, un palielina VAD karavīru konkurētspēju. Tiek veidota elastīga sistēma, kas ļauj savienot militāro pieredzi un akadēmisko attīstību.

6. Elastīgāki medicīnas kritēriji dalībai VAD

Pielāgot medicīniskos kritērijus valsts aizsardzības dienestam (VAD), lai paplašinātu potenciālo dienestam piemēroto personu loku un nodrošinātu nepieciešamo speciālistu pieplūdumu NBS. Priekšlikums paredz pārskatīt esošās veselības prasības, diferencējot tās atbilstoši dienesta veidiem un amatu specifikai.

Šī pieeja nozīmē pāreju no vienota atlases standarta uz mērķētu un funkcionālu piemērotības novērtējumu, kas ļauj efektīvāk izmantot Latvijas ierobežotos cilvēkresursus. Vienlaikus tiek saglabātas augstas prasības kaujas spējām kritiskajās vienībās.

Priekšlikums stiprina visaptverošas valsts aizsardzības principu, kurā dažādas prasmes un kompetences tiek integrētas kopējā aizsardzības sistēmā.