Latvija Eiropā un atbalsts Ukrainai

Mērķis – Eiropa kā globāli nozīmīgs un taisnīgs spēlētājs un Latvija tās kodolā:

1. Īstenosim konsekventu, starptautiskajās normās balstītu ārpolitiku. Pretosimies cilvēktiesību selektīvai piemērošanai. Stiprināsim starptautiskās cilvēktiesību un tiesu institūcijas, atbalstīsim ANO Drošības padomes reformu;

2. Spēka politikas laikmetā cieši integrēta, uz cilvēkdrošību orientēta Eiropas Savienība kļūst par Latvijas suverenitātes un labklājības galveno garantu. Kopējā drošība un kopīgais labums ir svarīgāki par dalībvalstu nacionālajām merkantilajām interesēm.

3. Mērķis ir pārvarēt iekšējo ES sadrumstalotību un neizlēmību, atjaunot ES ekonomikas konkurētspēju un padarīt ES par militāri neievainojamu un stratēģiski neatkarīgu no ASV. Nevairīsimies runāt par ES federalizācijas nepieciešamību – jo tikai politiski un ekonomiski vienota ES spēs stāties pretī ASV un Ķīnai.

4. Padarīsim Ziemeļu un Baltijas valstu (NB8+) par reģionālu “paātrinātāju” Eiropas drošībai un izaugsmei: ātrāka koordinācija, kopīgas spējas, kopīgi standarti, ekonomiskā integrācija un vienota izpratne un politiskā līnija pret Krievijas draudiem;

5. Ukrainas dalība Eiropas Savienībā ir vienlaikus ģeopolitiska nepieciešamība un vērtību jautājums. Atbalstīsim sociāli atbildīgu un solidāru ES, kas paplašinās taisnīgi un ilgtspējīgi;

6. Latvijas diaspora kā prognozējams, strukturēts un stratēģiski vadāms partneris Latvijas ilgtermiņa attīstībai un starptautiskajai ietekmei;

7. Novērtēti un augsti motivēti diplomāti kā Latvijas drošības, ekonomisko un valstspiederīgo interešu starptautiskie pārstāvji, kuru darbs nes reālu ieguldījumu Latvijas stratēģisko mērķu sasniegšanā. Ārlietu dienests bez dzimumu diskriminācijas.

INSTRUMENTI

1. Eiropas integrācija

1. Turpināsim aizstāvēt starptautiskās normās balstītu pasaules kārtību. Spēka politikas laikmetā ES iegūst centrālu nozīmi Latvijas neatkarības garantēšanā.

2. Pastiprināsim integrāciju investīciju, pakalpojumu, migrācijas un aizsardzības jomās.

3. Atbalstīsim kvalificētā balsu vairākuma ieviešanu un sankciju mehānismu ieviešanu pret ES pamatvērtību pārkāpējiem.

4. Iestāsimies par ANO Drošības padomes reformu — vetotiesību atcelšanu un līdzsvarotāku reģionālo pārstāvniecību.

2. Ukrainas ceļš uz Eiropas Savienību

1. Ukraina šobrīd aizstāv ne tikai sevi vai citas valstis, kuras varētu apdraudēt krievijas agresija. Ukraina aizstāv arī demokrātiju, tiesiskumu un Eiropas nākotni.

2. Ukrainas pievienošanās Eiropas Savienībai ir gan ģeopolitiska nepieciešamība, gan vērtību jautājums.

3. Latvijai ir stingri jāatbalsta Ukrainas ceļš uz pilntiesīgu dalību Eiropas Savienībā – ne tikai virsrakstu līmenī, bet arī izprotot to pēc būtības.

4. Latvijai jāiestājas par tādu paplašināšanās modeli, kas balstīts ne tikai tirgus atvēršanā, bet arī sociālajā taisnīgumā un cilvēku labklājībā. Mums jānodrošina, ka nodrošina, ka Ukrainas iedzīvotāji ir galvenie ieguvēji no eirointegrācijas procesa.

3. Eiropas Savienības industriālā politika un Daudzgadu budžeta ietvars

1. ES Daudzgadu budžetam 2028–2034 jānostiprina pamats jaunai, modernu industriālajai politikai, kas vērsta uz 3 jaunā laikmeta nozīmīgāko ES izaicinājumu pārvarēšanu:

   1. Eiropas pašaizsardzības spēju stiprināšana un ar to saistīto pašmāju nozaru attīstība;

   2. Atpalicības novēršana no ASV inovācijas, pētniecības un nākotnes tehnoloģiju jomās;

   3. Klimata rīcība un ES globālās līderības nostiprināšana emisiju samazināšanas, zaļo tehnoloģiju un ilgtspējas jomā.

2. Šī jaunā industriālā politika un daudzgadu finansējuma ietvars skatāms arī ciešā sazobē ar ES tirdzniecības politiku un stratēģiskās autonomijas centieniem. Praktiski tas nozīmē atbalstīt ES finansējumu militārajai mobilitātei un divējādā pielietojuma infrastruktūrai (transporta mezgli, sakari, kritiskā infrastruktūra), kā arī mērķtiecīgi veidot kapacitāti konkurēt par projektu finansējumu R&D, prototipēšanā un ražošanā, t.sk. aizsardzības inovācijās;

3. Klimata investīcijas aptver gan enerģētisko neatkarību un aprites ekonomiku, gan klimata rīcību, noturību un pielāgošanos, ar sociāli taisnīgiem instrumentiem mājsaimniecībām un mazajiem uzņēmumiem;

4. Līdztekus jāaizstāv prognozējama un atsevišķi nodalīta kohēzijas/KLP politika, jānodrošina finansējums demokrātijas un cilvēktiesību noturībai (pilsoniskā sabiedrība, medijpratība, kultūra un līdzdalība; tai sk.. AgoraEU vērtību ietvarā).

4. Eiropas aizsardzības politika

1. Ņemot vērā ASV un NATO 5. panta nenoteiktību, kā arī nepieciešamību nodrošināt nekavējošu rīcību agresijas vai pastiprināta hibrīdkara gadījumā Baltijas valstīs, ir jāseko EK Aizsardzības komisāra A. Kubiļus un EP deputāta M. Staķa aicinājumam veidot 100 tūkst. karavīru lielu starptautisku ES bruņoto spēku vienību, kas darbotos ar ES finansējumu;

2. ES līguma 20. panta ietvaros vismaz deviņas valstis var veidot “ciešāku sadarbību” (enhanced cooperation) konkrētā jomā, balstoties uz Eiropas Komisijas rekomendāciju, ko apstiprina Eiropas Parlaments un ko akceptē Padome.

3. Komisārs Kubiļus ierosina veidot Eiropas Drošības padomi lēmumu pieņemšanai ar rotējošu sastāvu. Tas varētu būt, piemēram, modelis, kur divām valstīm ar lielākajiem militārajiem budžetiem pievienotos rotējoši pārstāvji no Ziemeļeiropas, Austrumeiropas un Centrāleiropas.

4. Polijas Ārlietu ministrs R. Sikorskis ierosinājis veidot tūlītēju starptautisku, brīvprātīgo “Eiropas leģionu”, kur jau tagad varētu pieteikties brīvprātīgie no visām ES valstīm un kandidātvalstīm. Tās būtu elitāras vienības, kas tiktu nozīmētas uz ES krīzes reģioniem, ar iepriekš izstrādātu “automātisku” rīcībpolitikas mehānismu. Militārā komandstruktūra un sadarbība ar NATO ietvaru jāprecizē.

5. Neratifiicētais 1953.g. Eiropas Aizsardzības kopienas līgums (European Defence Community) piedāvā dažas sadarbības shēmas, kur, kara gadījumā, ES dalībvasltis tomēr pakļautos NATO virsvadībai.

5. Eiropa kā globāli nozīmīgs spēlētājs

1. Attīstīt ES atvērto stratēģisko autonomiju, suverenitāti un noturību, ievērojot ES vērtības un principus. Tas ietver enerģētisko neatkarību un tirdzniecības politiku kā aizsardzības mehānismu. Attīstīt sadarbību ar esošajiem partneriem un dažādot tos. Mērķis ir veidot stratēģiski atvērtu reģionu, kas ievēro vides un ētikas standartus;

2. Izmantot ES sarunu spēku un atturēšanas instrumentus. Vienoti rīkoties un runāt gan pret neprognozējamiem sabiedrotajiem, gan agresorvalstīm, izmantojot ES iekšējo solidaritāti. Nepieciešamības gadījumā iesaldēt tirdzniecības darījumus ar ASV (piem., reaģējot uz tādiem draudiem kā Grenlandes gadījumā) un/vai izmantot Pretpiespiešanas instrumentu (PPI), ja tiek apdraudēta kāda dalībvalsts (piem., Dānija);

3. Pastiprināt Latvijas Republikas klātbūtni ANO un Eiropas Padomē (t.sk. ECT). Atbalstīt diferenciētu integrāciju, piesaistot sabiedrotos kā Lielbritānija un Ukraina.

6. Latvija uzņemsies iniciatīvu padziļināt NB8+ sadarbību četros savstarpēji saistītos virzienos:

1. Latvija ierosina NB8+ valdību un aģentūru līmeņa sadarbību civilajā drošībā un noturībā;

2. stiprina aizsardzības koordināciju un kopīgas mācības ar Baltijas valstīm, Ziemeļvalstīm, Poliju un Lielbritāniju;

3. izveido ad-hoc NB8+ darba grupu rīcībai pret “ēnu flotes” apdraudējumiem;

4. virza reģionālu ekonomiskās integrācijas pilotprojektu pakalpojumos un finanšu sektorā (Northern Banking Union?).

7. ES līmeņa cilvēktiesību aizsardzība un principos balstīta ārpolitika

1. Stiprināsim Eiropas cilvēktiesību sistēmu, neatbalstot iniciatīvas, kas politizē tiesas vai sašaurina cilvēktiesību tvērumu, īpaši migrācijas kontekstā;

2. Nodrošināsim Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu pilnvērtīgu izpildi un iestāsimies pret regulējuma vājināšanu Eiropas Savienībā, tostarp kritiski izvērtējot deregulācijas iniciatīvas, kas apdraud cilvēktiesības, vidi vai datu aizsardzību;

3. Vienlaikus Latvijai jāuzņemas aktīvāka loma starptautisko tiesību ievērošanas veicināšanā. Neveiksim valsts iepirkumus no uzņēmumiem, kas iesaistīti smagos starptautisko tiesību pārkāpumos, un noteiksim ierobežojumus militārā aprīkojuma eksportam uz valstīm, kuras sistemātiski pārkāpj cilvēktiesības;

4. Ar diplomātiskiem un ekonomiskiem instrumentiem veicināsim atbildību par starptautisko tiesību pārkāpumiem un stiprināsim noteikumos balstītu pasaules kārtību.

8. Diasporas politika

Latvijas diaspora ir nozīmīgs kapitāla, kompetenču un starptautiskās ietekmes avots. Radīsim apstākļus tās stratēģiskai iesaistei valsts attīstībā — atbalstīsim diasporas izglītības, kultūras un pilsoniskās iniciatīvas, uzlabosim digitālo pakalpojumu pieejamību, uzturēsim strukturētu dialogu un sekmēsim īpašu diasporas investīciju instrumentu izveidi.

9. Ārlietu dienesta attīstība un dzimumu līdztiesība

Priekšlikums veidot taisnīgu un caurskatāmu diplomātu karjeras attīstības un ar to saistīto lēmumu pieņemšanas sistēmu, kā arī izskaust jebkādas diskriminācijas, nepotisma un emocionālās vardarbības izpausmes dienesta darbā. Tāpat paredzēts stiprināt ārlietu dienesta iesaisti valsts ārējo ekonomisko interešu pārstāvniecībā – sazobē ar valsts īstenotu vienotu industriālās politikas ietvaru, tostarp augstas pievienotās vērtības eksporta, inovācijas, zināšanu un tehnoloģiju apguves, enerģētiskās neatkarības, kā arī stratēģisko ārvalstu investīciju piesaistes veicināšanā.

12. Nodokļu programma

Latvijas nodokļu sistēmas ieņēmumi šobrīd nespēj pilnā mērā nodrošināt sabiedrības pamatvajadzības – pieejamu veselības aprūpi, drošas vecumdienas, kvalitatīvu izglītību, ilgtspējīgu infrastruktūru un pašvaldību spēju attīstīt vietējo ekonomiku. Ar nodokļu ieņēmumiem 32,9 % no IKP Latvija būtiski atpaliek no Eiropas Savienības vidējā līmeņa (~39 % no IKP), vienlaikus uzturot augstu slogu darbam.

PROGRESĪVIE piedāvā sociāli taisnīgas un ekonomiski atbildīgas nodokļu izmaiņas, kas palielinās ieņēmumus, samazinās nevienlīdzību un veicinās konkurētspēju.

Mērķrādītāji:

- nodokļu ieņēmumi % no IKP;

- Džini koeficients;

1. Progresīvs iedzīvotāju ienākumu nodoklis.

Ieviesīsim plašāku progresivitāti, koriģējot gan ienākumu sliekšņus, gan likmes, lai samazinātu nodokļus mazajām un vidējām algām.

Paplašināsim ienākumu bāzi, kas tiek aplikta ar nodokli, iekļaujot tajā arī dividendes un ienākumus no kapitāla pieauguma.

Noteiksim, ka neapliekamais minimums ir vismaz 80% apmērā no minimālās algas.

Noteiksim, ka minimālā alga ir vismaz 40% apmērā no valstī vidējās algas.

2. Atbildīgs un taisnīgs pievienotās vērtības nodoklis.

Pievienotās vērtības nodoklis ir nozīmīgākais nodokļu ieņēmumu avots valstij. Tomēr ekonomisku šoku apstākļos, PVN var palīdzēt mīkstināt dzīves dārdzību.

Izmaiņas PVN pamatlikmē atbalstīsim tikai kontekstā ar izmaiņām iedzīvotāju ienākumu nodoklī.

Samazināto PVN likmi atbalstīsim tikai tādām precēm, kas palīdz zemo ienākumu saņēmējiem un citām sociālā riska grupām.

3. Nekustamā īpašuma nodoklis, kas veicina ekonomikas attīstību.

Paplašināsim pašvaldību iespējas piemērot līdz 10% likmi gadā ēkām, kas 12 mēnešus pēc oficiāla brīdinājuma nav sakoptas vai nojauktas, vadoties pēc vienotas graustu klasifikācijas metodikas.

Atbalstīsim izmaiņas nekustamā īpašuma nodokļa regulējumā, ja tās sekmēs teritoriju un uzņēmējdarbības attīstību. Nekustamā īpašuma nodoklis jāpalielina īpašumiem, kas tiek turēti spekulatīvos nolūkos un zemēm, kas atrodas dīkstāvē.

4. Vienkāršots apgrozījuma nodoklis pašnodarbinātajiem.

Lai vienkāršotu nodokļu nomaksu pašnodarbinātajiem, ieviesīsim jaunu apgrozījuma nodokli ar likmi 25% un sadalījumu starp IIN/VSAOI noteiksim 20/80 īpatsvarā.

15% likmi piemērosim pašnodarbinātajiem, kuri pārdod preces, ja vismaz puse no apgrozījuma ir izdevumi, kurus var pierādīt.

Nodokļa nomaksa tiks noteikta kā brīvprātīga. Sociālo iemaksu apjoms tiks rēķināts automātiski gada deklarācijā.

5. Platformu regulējums, kas aizsargā darbiniekus un sabiedrību.

Nodokļi valstij būs jāmaksā platformām (Bolt, Wolt, utt.), nevis darbiniekiem, kuri tiek reģistrēti kā pašnodarbinātie. Tas sekmēs gan nodokļu nomaksu, gan darbinieku sociālo drošību un nostiprinās skaidru juridisko atbildību par potenciāliem pārkāpumiem, sniedzot pakalpojumus.

6. Klasisks uzņēmuma ienākuma nodoklis, kas veicina stabilitāti.

Nosakot saprātīgu un atbilstošu pārejas periodu, atjaunosim regulējumu, kas paredz uzņēmuma ienākuma nodokļa maksāšanu no faktiskās peļņas, vienlaikus saglabājot spēcīgus stimulus reinvestīcijām.

7. Sabiedrības veselības interesēs veidots akcīzes nodoklis un azartspēļu nodoklis.

Pakāpeniski turpināsim palielināt akcīzi tabakai, elektroniskajām cigaretēm, stiprajam alkoholam, cukurotiem dzērieniem, un dabasgāzei, kā arī azartspēlēm. Tomēr jebkādas nodokļu izmaiņas būs laicīgi komunicētas, prognozējamas un ar paredzamu spēkā stāšanās laiku. Šīs nodokļu izmaiņas svarīgi koordinēt ar Igauniju un Lietuvu, lai izvairītos no savstarpējas konkurences uz sabiedrības veselības rēķina.

8. Dabas resursu nodoklis, kuru maksā piesārņotājs.

Atbalstīsim principu - “piesārņotājs maksā” - kur piesārņojošās darbības izmaksas netiek segtas no valsts budžeta. DRN likmēm jābūt vismaz radīto emisiju un vides zaudējumu apmērā, to sasaistot ar Eiropas Savienības emisiju kvotu cenu līmeni. Šis princips jāatiecināt arī uz kūdras ieguvi un kailcirtēm.

Visi ieņēmumi no dabas resursu nodokļa tiek novirzīti vides atjaunošanai, piesārņojuma novēršanai, klimatneitralitātes un klimatnoturības sasniegšanai, un taisnīgām kompensācijām privātajiem īpašniekiem par saimnieciskās darbības ierobežojumien, nevis valsts vispārējam budžetam.

9. Nodokļu piesaiste izdevumiem.

Progresīvie atbalsta pieeju piesaistīt noteiktus nodokļu ieņēmumus skaidri definētiem izdevumiem. Piemēram, likumā jānosaka skaidra formula veselības aprūpes budžetam. Jāizvērtē iespēja veikt likuma izmaiņas, lai noteiktu prognozējamu budžetu autoceļu fondam. Visbeidzot, Progresīvie atbalsta precīzi noteiktus nodokļu ieņēmumus, kas veido ieguldījumus sporta fondā. Tomēr tie nedrīkst samazināt Valsts kultūrkapitāla fonda finansējumu.

Preambula

Kultūra ir sabiedrības mugurkauls un brīvības pamats - no kultūras mantojuma saglabāšanas līdz laikmetīgās kultūras attīstībai. Progresīvie redz kultūru kā kopīgi veidotu telpu, kurā sastopas dažādas identitātes, radošums un solidaritāte. Tā ir telpa, kurā nostiprinās piederība Latvijai un Eiropai. Kultūra ļauj iekvienam no mums pilnvērtīgi dzīvot.

Tādēļ Progresīvie sekmēs kultūras pieejamību, īpaši pierobežā, investēs kultūras mantojuma saglābāšanā un attīstīšanā, nodrošinās katra kultūras nozarē strādājošā tiesības būt sociāli aizsargātam un radoši brīvam, atbalstīs kultūras un radošo industriju izaugsmi un eksportspēju.

Kamēr fragmentētā mediju telpā arvien spilgtāk iezskan polarizējoši un populistiski viedokļi, kam seko centieni ierobežot demokrātiju, arvien būtiskāka kļūst neatkarīgu, kvalitatīvu un spēcīgu mediju un aktīvas pilsoniskās sabiedrības loma. Progresīvie nodrošinās sistēmisku atbalstu sabiedrisko un komerciālo mediju attīstībai un pētniecības žurnālistikai, stiprinās žurnālistu aizsardzību un veidos jaunus atbalsta instrumentus pilsoniskās sabiedrības darbam.

Sasniedzamie rezultāti:

1. Kultūras process, ko raksturo līdzdalība, pieejamība un piekļūstamība

2. Kultūras eksporta pienesums Latvijas ekonomikai un kultūras ekosistēmai

3. Vidējā atalgojuma pieaugums Kultūras nozarē strādājošajiem

4. Daudzpusīgs atbalsts sabiedriskajiem medijiem un informatīvās telpas stiprināšanai

5. Noturīga un rīcībspējīga pilsoniskā sabiedrība

Misija 1: Mākslinieciskā brīvība stiprai demokrātijai

Latvijā pēdējos gados aktualizējušies strīdi par mākslas darbu saturu, politisku spiedienu uz kultūras institūcijām un pašvaldību mēģinājumiem ietekmēt mākslinieciskos lēmumus un kultūras institūciju darbību. Priekšlikums paredz skaidru valsts politiku mākslinieciskās brīvības aizsardzībai, nostiprinot to normatīvajā regulējumā, valsts finansējuma principos un institucionālajā praksē.

1. Izveidosim neatkarīgu Mākslinieciskās brīvības ombuda funkciju Tiesībsargā birojā;

2. Ieviesīsim finansējuma “roku nost no satura” principu; piemēram, nepiešķirot VKKF finansējumu pašvaldībām, iestādēm un citiem, kuras iejaucas mākslinieciskajā brīvībā;

3. Nodrošinsim juridisko atbalstu māksliniekiem un kultūras institūcijām cenzūras gadījumos, sadarbojoties ar nozares organizācijām (Radošo savienību padome, LTDS un citi).

Misija 2: Kultūras robeža

Līdzīgi kā gar valsts austrumu robežu tiek veidota īpaša militārās aizsardzības josla, mēs rosinām veikt mērķtiecīgus ieguldījumus kultūras un mediju stiprināšanā pierobežas novados, jo kultūras institūcijas nodrošina pieredžu apmaiņu un satikšanos, kas stiprina piederību un saliedē kopienas.

1. Veidosim vai paplašināsim mērķprogrammas Latgales kultūras sektora un mediju atbalstam (t.sk. apraides stiprināšanai).

2. Atbalstīsim sadarbības projektus ar Latgales NVO un kopienām.

3. Piešķirsim valsts finansējumu profesionālās kultūras pieejamībai pierobežā - kolektīvu viesizrādēm, koncertiem un programmai “Latvijas skolas soma”.

4. Pētnieciskais atbalsts vecticībnieku un citu pierobežas novadu tradicionālo kopienu vērtību apzināšanai un izcelšanai.

Misija 3: Atjaunotā Latvija

Kultūras infrastruktūra ir publisks resurss — tā jāveido kopā ar kopienām, kurām tā kalpo, rodot balansu starp laikmeta dinamiku un materiālā kultūras mantojuma ilgtspējas potenciālu. Dārgu jaunceltņu vietā mēs dodam priekšroku esošo būvju atjaunošanai un ieguldījumiem atmiņas institūciju modernizācijā. Vienlaikus mēs iestājamies par visas Latvijas kultūras organizāciju infrastruktūras uzlabošanu līdztekus ar pārvaldības modeļu reģenerāciju atbilstoši mūsdienu kultūras praksēm.

1. Apstiprināsim Arhitektūras likumu, kas balstīts Jaunā Eiropas Bauhausa principos (ilgtspējība, iekļaušana, estētika);

2. Ieviesīsim ALTUM grantu vēsturisku ēku atjaunošanai, līdztekus paredzot pašvaldību atbildību ilgtermiņa attīstības programmas izstrādē;

3. Ieguldīsim atmiņas institūciju infrastruktūrā un noturībā pret krīzēm, tostarp digitālajā infrastruktūrā;

4. Attīstīsim grantu projektus reģionālo kultūras institūciju lomas stiprināšanai kopienu veidošanā un piekļūstamības risinājumu ieviešanai.

5. (saistība ar aprites ekonomiku citās darba grupā)

Misija 4: Kultūrā strādājošie: vērtīgs un novērtēts cilvēkresurss

Kultūras nozares ilgtspēja nav iespējama bez kompetentiem, motivētiem un sociāli aizsargātiem cilvēkiem. Salīdzinoši zemais atalgojums, nedrošās nodarbinātības formas un novecojušas darba organizācijas struktūras rada apburto loku: institūcijas nespēj pietiekami efektīvi darboties, lai sevi stiprinātu ar jaunām kompetencēm un laikmetam atbilstošiem cilvēkresursiem. Mēs iestājamies par sistēmisku pārmaiņu — no kultūrā strādājošā kā entuziasta, kas kompensē atalgojuma trūkumu ar misijas sajūtu, uz profesionāli, kura ieguldījums sabiedrības noturībā un kultūras ekonomikā tiek atzīts un godīgi atalgots, tai skaitā ņemot vērā daudzveidīgus nodarbinātības veidus.

1. Reformēsim kultūras nozares publiskajā sektorā strādājošo atlīdzības sistēmu, nosakot adekvātu atalgojuma likmi speciālistiem ar augstāko izglītību;

2. Izstrādāsim vadlīnijas atalgojuma noteikšanai VKKF un citos no valsts budžeta un ES fondiem atbalstītajos projektos, līdztekus monitoringa sistēmai, kas ļaus izsekot atalgojuma tendencēm nozarē kopumā;

3. Nostiprināsim autoratlīdzības kā leģitīmu nodokļu nomaksas režīmu;

4. Nodrošināsim, lai radošo savienību biedru statuss tiktu iekļauts kā darba stāžs sociālo atbalsta instrumentu aprēķinā;

5. Sadarbojoties ar LIAA un nozares organizācijām, ieviesīsim mērķētas izglītības programmas kultūras un radošā sektora profesionāļiem – mārketingā, projektu vadībā, eksporta kompetencēs, MI lietojumā, datu analītikā u.c.;

6. Veiksim radošā darba nodokļu piemērošanas auditu un izstrādāsim saprotamas aprēķinu vadlīnijas pašnodarbinātajiem un mazajiem uzņēmumiem.

Misija 5: Eksporta tramplīns

Mūsu mērķis trīs gadu laikā ir izveidot skaidru, datos balstītu kultūras un radošā sektora eksporta sistēmu, kas palielina starptautiskos ieņēmumus vismaz par 40% un padara radošo sektoru par redzamu un integrētu valsts ekonomikas daļu. Lai radošā sektora pienesums būtu uzskatāmi izmērāms, aktualizēsim kultūras un radošo industriju tvērumu nacionālā līmenī, kā arī precizēsim NACE (statistikas kodu) piemērošanu.

1. Lai attīstītu radošās industrijas kā augstas pievienotās vērtības nozares, noteiksim modeli ar skaidriem KPI, sasaistot valsts atbalstu ar konkrētiem eksporta rezultātiem. Būtiska ir arī sadarbība ar LIAA un EM - radošais sektors jāintegrē kopējā eksporta sistēmā kā augstas pievienotās vērtības segments.

2. Lai stiprinātu starptautisko atpazīstamību, apvienosim valsts deleģējumus vienotā mehānismā, lai koordinēti finansētu pieteikumus starptautiskām balvām, izstādēm un tirgiem kā arī nodrošinātu atbalstu profesionālās reputācijas veidošani un komunikācijai.

3. Lai mērķtiecīgi attīstītu kultūras diplomātiju, izveidosim strukturētu Latvijas kultūras un radošo industriju katalogu, apkopojot eksportspējīgu produktu un pakalpojumu piedāvājumu.

4. Izstrādāsim nodokļu mehānismus, kas ļautu platformu ekonomikai (Spotify, Netflix, Meta u.c.) sniegt ieguldījumu valsts budžetā.

Misija 6: Dziesmu un deju svētku ilgtspēja

Dziesmu un deju svētki ir novērtēti ar augstāko atzinību - iekļaušanu UNESCO Reprezentatīvajā cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. To pamatā esošā amatiermākslas kustība nodrošina iedzīvotāju līdzdalību kultūras procesos, līdzveido nacionālo identitāti un stiprina piederības sajūtu un vietējās kopienas. Lai padarītu svētku norisi iekļaujošāku un videi draudzīgāku, nepieciešams pilveidot un padarīt ilgtspējīgāku svētku organizatorisko modeli.

1. Izveidosim vienotu Dziesmu un deju svētku biroju, lai mazinātu birokrātiskos šķēršļus, noteiktu skaidras atbildības un saimnieciski izlietotu svētku rīkošanai pieejamos valsts budžeta līdzekļus;

2. Noteiksim skaidrus atalgojuma principus māksliniecisko kolektīvu vadītājiem, līdzsvarojot valsts un pašvaldības ieguldījumus;

3. Noteiksim pamatprincipus atkārtotai scenogrāfiskā un tehnoloģiskā aprīkojuma izmantošanai svētku norisē un starpsvētku pasākumos;

4. Pilnveidosim konkursu un skašu grafiku, kas ļaus savlaicīgi plānot nepieciešamos resursus;

5. Ēdināšanas un izmitināšanas risinājumos ieviesīsim videi draudzīgus risinājumus, lai novērstu pārprodukciju un pārlieku paļāvību uz pasažieru pārvadātājiem.

7. Reģionālās kultūras pieejamības programma „Kultūra tuvāk mājām”

Profesionālas kvalitātes kultūras pasākumi ir stipri koncentrēti Rīgā, bet reģionos tos apmeklē tikai 35 % iedzīvotāju, radot nevienlīdzību, vājāku identitāti un emigrācijas spiedienu. Katru gadu papildus 7 milj. € no valsts budžeta tiek sadalīti grantos visām pašvaldībām pēc objektīvas formulas (iedzīvotāji + teritoriālās attīstības indekss + attālums), ar nosacījumu, ka vismaz 75 % naudas nonāk ārpus Rīgas, projekti notiek vietējā teritorijā, iesaista ≥50 % vietējo mākslinieku un ir ar zemu/nulles ieejas maksu. Tas palielina reģionālo kultūras centru apmeklējumu par ≥30 %, nodrošina profesionālu teātri, koncertus un izstādes tuvu mājām un stiprina dzīves kvalitāti kā reālu reģionu pievilcības faktoru.

Misija 8: Droši, kvalitatīvi, neatkarīgi un stipri mediji

Progresīvo vadībā jau tikušas izstrādātas un apstiprinātas Mediju politikas pamatnostādnes 2024 - 2027, kuru mērķis ir noturīga, daudzveidīga, droša, kvalitatīva, stabila, ilgtspējīga, neatkarīga, brīva mediju vide, kurā nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī top kvalitatīvs, Latvijas sabiedrības interesēm un kopējam labumam atbilstošs saturs, ir līdzsvarotas nozares pārstāvju intereses, auditorijai ir piekļuve neatkarīgai žurnālistikai un uzticamai informācijai un zināšanas to lietot. Latvija ir atbalstoša arī demokrātijas un vārda brīvības pamatos balstītu ārvalstu mediju darbībai mūsu valstī. Piedāvātās rīcības tiecas uz to pilnvērtīgu ieviešanu laikā, kad populisti vēlas kontrolēt medijus un to saturu un kad žurnālisti tiek pakļauti SLAPP.

1. Jauna mediju likuma izstrāde un pieņemšana, lai adekvāti reaģētu uz mūsdienu mediju vides tehnoloģiskajiem izaicinājumiem — dezinformāciju, mākslīgā intelekta radīto saturu, kā arī ietekmētāju (influenceru) lomu. Nepieciešams veidot mūsdienīgu un līdzsvarotu regulējumu, kas vairāk balstās pašregulācijā, nevis represīvos instrumentos.

2. Mediju atbalsta fonda pilnveide, īpaši stiprinot kapacitātes atbalstu reģionālajiem medijiem, lai veicinātu profesionālu izaugsmi un mazinātu atkarību no vietvaru finansējuma. Vienlaikus nepieciešams palielināt un dažādot atbalstu nacionālajiem medijiem satura veidošanā, veicinot arī neatkarīgo producentu un influenceru profesionalizāciju.

3. Latvijā radītas jaunās mūzikas un mūzikas latviešu valodā īpatsvara palielināšana vietējās radiostacijās, stiprinot vietējo mūziķu konkurētspēju un Latvijas kultūras identitāti, tai skaitā mazākumtautību vidē.

4. Žurnālistu tiesiskās aizsardzības stiprināšana, efektīvāk vēršoties pret naida runu un uzbrukumiem digitālajā vidē, kā arī ierobežojot SLAPP — stratēģiskās tiesvedības pret žurnālistiem un medijiem. Tiesībsargājošajām iestādēm žurnālistu un mediju identifikācijā būtu jābalstās uz pašregulējošo organizāciju ekspertīzi.

5. Latvijas sabiedriskā medija tālāka stiprināšana, depolitizējot tā pārvaldības modeli un nodrošinot plašāku sabiedrības pārstāvniecību. Nepieciešama arī finansēšanas modeļa maiņa, lai nodrošinātu neatkarību no politiskām spēlēm. Finansējuma piesaiste jaunai sabiedrisko mediju ēkai.

6. Mediju satura piekļūstamības uzlabošana, pakāpeniski palielinot saturu, kas pieejams cilvēkiem ar redzes un dzirdes traucējumiem vai citu veidu invaliditāti. Vienlaikus jāveicina iekļaujošas valodas lietojums visā mediju telpā.

7. Medijpratības attīstības veicināšana, iesaistot iedzīvotāju izglītošanā profesionālus žurnālistus un satura veidotājus un veidojot mediju muzeja institūciju un krājumu. Valsts līmenī jāorganizē skolu mediju un skolēnu žurnālistikas konkursi, veicinot jauniešu kompetences un kritisko domāšanu.

8. Atbalsta sniegšana žurnālistiem un medijiem, kas emigrējuši no represīviem režīmiem, nodrošinot viņiem iespēju turpināt profesionālo darbību Latvijā un integrēties sabiedrībā.

9. Mediju noturība un gatavība krīzem, iekļaujot medijus sabiedrības noturības ekosistēmā.

Misija 9: Stipra pilsoniskā sabiedrība

Stipra un aktīva pilsoniskā sabiedrība ir demokrātijas pamatā, veicinot līdzdalību, iekļaujošas debates un uzraugot varas lēmumus, tādējādi sekmējot pārredzamību un atbildību. Pilsoniskā līdzdalība politikas veidošanā un īstenošanā veicina labākus lēmumus. NVO sniedz sociālo atbalstu, veicina izpratni par sabiedriskiem jautājumiem un pārstāv dažādas sabiedrības grupas, īpaši mazaizsargātās. Tādēļ jāsniedz sistēmisks atbalsts NVO pamatdarbībai, jānovērš SLAPP pret pilsoniskajiem aktīvistiem un jāveicina dažādas līdzdalības formas katrā pārvaldības līmenī.

1. Nodrošināsim NVO fonda pakāpenisku pieaugumu, kā arī stiprināsim priekšfinansējuma un līdzfinansējuma pieejamību tām NVO, kas saņēmušas finansējumu starptautiskos konkursos;

2. Lai mudinātu ziedojumu un mecenātisma kultūras attīstību, pilnveidosim pakalpojumu ziedojumu regulējumu un noteiksim nodokļu atlaides A kategorijas uzņēmumiem.

3. Sniegsim atbalstu kopienām un organizācijām vietējā, reģionālā un nacionālā līmenī, lai stiprinātu iedzīvotāju līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesos.

4. Stiprināsim NVO tiesisko aizsardzību, lai novērstu SLAPP un pašcenzūru.

5. Konsultēsimies ar sabiedrību lēmumu pieņemšanas laikā, lai sabiedriskā apspriešana un iedzīvotāju padomes tiktu jēgpilni izmantotas labāku lēmumu pieņemšanai.

11. Latvija Eiropā un atbalsts Ukrainai

Mērķis – Eiropa kā globāli nozīmīgs un taisnīgs spēlētājs un Latvija tās kodolā:

1. Īstenosim konsekventu, starptautiskajās normās balstītu ārpolitiku. Pretosimies cilvēktiesību selektīvai piemērošanai. Stiprināsim starptautiskās cilvēktiesību un tiesu institūcijas, atbalstīsim ANO Drošības padomes reformu;

2. Spēka politikas laikmetā cieši integrēta, uz cilvēkdrošību orientēta Eiropas Savienība kļūst par Latvijas suverenitātes un labklājības galveno garantu. Kopējā drošība un kopīgais labums ir svarīgāki par dalībvalstu nacionālajām merkantilajām interesēm.

3. Mērķis ir pārvarēt iekšējo ES sadrumstalotību un neizlēmību, atjaunot ES ekonomikas konkurētspēju un padarīt ES par militāri neievainojamu un stratēģiski neatkarīgu no ASV. Nevairīsimies runāt par ES federalizācijas nepieciešamību – jo tikai politiski un ekonomiski vienota ES spēs stāties pretī ASV un Ķīnai.

4. Padarīsim Ziemeļu un Baltijas valstu (NB8+) par reģionālu “paātrinātāju” Eiropas drošībai un izaugsmei: ātrāka koordinācija, kopīgas spējas, kopīgi standarti, ekonomiskā integrācija un vienota izpratne un politiskā līnija pret Krievijas draudiem;

5. Ukrainas dalība Eiropas Savienībā ir vienlaikus ģeopolitiska nepieciešamība un vērtību jautājums. Atbalstīsim sociāli atbildīgu un solidāru ES, kas paplašinās taisnīgi un ilgtspējīgi;

6. Latvijas diaspora kā prognozējams, strukturēts un stratēģiski vadāms partneris Latvijas ilgtermiņa attīstībai un starptautiskajai ietekmei;

7. Novērtēti un augsti motivēti diplomāti kā Latvijas drošības, ekonomisko un valstspiederīgo interešu starptautiskie pārstāvji, kuru darbs nes reālu ieguldījumu Latvijas stratēģisko mērķu sasniegšanā. Ārlietu dienests bez dzimumu diskriminācijas.

INSTRUMENTI

1. Eiropas integrācija

1. Turpināsim aizstāvēt starptautiskās normās balstītu pasaules kārtību. Spēka politikas laikmetā ES iegūst centrālu nozīmi Latvijas neatkarības garantēšanā.

2. Pastiprināsim integrāciju investīciju, pakalpojumu, migrācijas un aizsardzības jomās.

3. Atbalstīsim kvalificētā balsu vairākuma ieviešanu un sankciju mehānismu ieviešanu pret ES pamatvērtību pārkāpējiem.

4. Iestāsimies par ANO Drošības padomes reformu — vetotiesību atcelšanu un līdzsvarotāku reģionālo pārstāvniecību.

2. Ukrainas ceļš uz Eiropas Savienību

1. Ukraina šobrīd aizstāv ne tikai sevi vai citas valstis, kuras varētu apdraudēt krievijas agresija. Ukraina aizstāv arī demokrātiju, tiesiskumu un Eiropas nākotni.

2. Ukrainas pievienošanās Eiropas Savienībai ir gan ģeopolitiska nepieciešamība, gan vērtību jautājums.

3. Latvijai ir stingri jāatbalsta Ukrainas ceļš uz pilntiesīgu dalību Eiropas Savienībā – ne tikai virsrakstu līmenī, bet arī izprotot to pēc būtības.

4. Latvijai jāiestājas par tādu paplašināšanās modeli, kas balstīts ne tikai tirgus atvēršanā, bet arī sociālajā taisnīgumā un cilvēku labklājībā. Mums jānodrošina, ka nodrošina, ka Ukrainas iedzīvotāji ir galvenie ieguvēji no eirointegrācijas procesa.

3. Eiropas Savienības industriālā politika un Daudzgadu budžeta ietvars

1. ES Daudzgadu budžetam 2028–2034 jānostiprina pamats jaunai, modernu industriālajai politikai, kas vērsta uz 3 jaunā laikmeta nozīmīgāko ES izaicinājumu pārvarēšanu:

   1. Eiropas pašaizsardzības spēju stiprināšana un ar to saistīto pašmāju nozaru attīstība;

   2. Atpalicības novēršana no ASV inovācijas, pētniecības un nākotnes tehnoloģiju jomās;

   3. Klimata rīcība un ES globālās līderības nostiprināšana emisiju samazināšanas, zaļo tehnoloģiju un ilgtspējas jomā.

2. Šī jaunā industriālā politika un daudzgadu finansējuma ietvars skatāms arī ciešā sazobē ar ES tirdzniecības politiku un stratēģiskās autonomijas centieniem. Praktiski tas nozīmē atbalstīt ES finansējumu militārajai mobilitātei un divējādā pielietojuma infrastruktūrai (transporta mezgli, sakari, kritiskā infrastruktūra), kā arī mērķtiecīgi veidot kapacitāti konkurēt par projektu finansējumu R&D, prototipēšanā un ražošanā, t.sk. aizsardzības inovācijās;

3. Klimata investīcijas aptver gan enerģētisko neatkarību un aprites ekonomiku, gan klimata rīcību, noturību un pielāgošanos, ar sociāli taisnīgiem instrumentiem mājsaimniecībām un mazajiem uzņēmumiem;

4. Līdztekus jāaizstāv prognozējama un atsevišķi nodalīta kohēzijas/KLP politika, jānodrošina finansējums demokrātijas un cilvēktiesību noturībai (pilsoniskā sabiedrība, medijpratība, kultūra un līdzdalība; tai sk.. AgoraEU vērtību ietvarā).

4. Eiropas aizsardzības politika

1. Ņemot vērā ASV un NATO 5. panta nenoteiktību, kā arī nepieciešamību nodrošināt nekavējošu rīcību agresijas vai pastiprināta hibrīdkara gadījumā Baltijas valstīs, ir jāseko EK Aizsardzības komisāra A. Kubiļus un EP deputāta M. Staķa aicinājumam veidot 100 tūkst. karavīru lielu starptautisku ES bruņoto spēku vienību, kas darbotos ar ES finansējumu;

2. ES līguma 20. panta ietvaros vismaz deviņas valstis var veidot “ciešāku sadarbību” (enhanced cooperation) konkrētā jomā, balstoties uz Eiropas Komisijas rekomendāciju, ko apstiprina Eiropas Parlaments un ko akceptē Padome.

3. Komisārs Kubiļus ierosina veidot Eiropas Drošības padomi lēmumu pieņemšanai ar rotējošu sastāvu. Tas varētu būt, piemēram, modelis, kur divām valstīm ar lielākajiem militārajiem budžetiem pievienotos rotējoši pārstāvji no Ziemeļeiropas, Austrumeiropas un Centrāleiropas.

4. Polijas Ārlietu ministrs R. Sikorskis ierosinājis veidot tūlītēju starptautisku, brīvprātīgo “Eiropas leģionu”, kur jau tagad varētu pieteikties brīvprātīgie no visām ES valstīm un kandidātvalstīm. Tās būtu elitāras vienības, kas tiktu nozīmētas uz ES krīzes reģioniem, ar iepriekš izstrādātu “automātisku” rīcībpolitikas mehānismu. Militārā komandstruktūra un sadarbība ar NATO ietvaru jāprecizē.

5. Neratifiicētais 1953.g. Eiropas Aizsardzības kopienas līgums (European Defence Community) piedāvā dažas sadarbības shēmas, kur, kara gadījumā, ES dalībvasltis tomēr pakļautos NATO virsvadībai.

5. Eiropa kā globāli nozīmīgs spēlētājs

1. Attīstīt ES atvērto stratēģisko autonomiju, suverenitāti un noturību, ievērojot ES vērtības un principus. Tas ietver enerģētisko neatkarību un tirdzniecības politiku kā aizsardzības mehānismu. Attīstīt sadarbību ar esošajiem partneriem un dažādot tos. Mērķis ir veidot stratēģiski atvērtu reģionu, kas ievēro vides un ētikas standartus;

2. Izmantot ES sarunu spēku un atturēšanas instrumentus. Vienoti rīkoties un runāt gan pret neprognozējamiem sabiedrotajiem, gan agresorvalstīm, izmantojot ES iekšējo solidaritāti. Nepieciešamības gadījumā iesaldēt tirdzniecības darījumus ar ASV (piem., reaģējot uz tādiem draudiem kā Grenlandes gadījumā) un/vai izmantot Pretpiespiešanas instrumentu (PPI), ja tiek apdraudēta kāda dalībvalsts (piem., Dānija);

3. Pastiprināt Latvijas Republikas klātbūtni ANO un Eiropas Padomē (t.sk. ECT). Atbalstīt diferenciētu integrāciju, piesaistot sabiedrotos kā Lielbritānija un Ukraina.

6. Latvija uzņemsies iniciatīvu padziļināt NB8+ sadarbību četros savstarpēji saistītos virzienos:

1. Latvija ierosina NB8+ valdību un aģentūru līmeņa sadarbību civilajā drošībā un noturībā;

2. stiprina aizsardzības koordināciju un kopīgas mācības ar Baltijas valstīm, Ziemeļvalstīm, Poliju un Lielbritāniju;

3. izveido ad-hoc NB8+ darba grupu rīcībai pret “ēnu flotes” apdraudējumiem;

4. virza reģionālu ekonomiskās integrācijas pilotprojektu pakalpojumos un finanšu sektorā (Northern Banking Union?).

7. ES līmeņa cilvēktiesību aizsardzība un principos balstīta ārpolitika

1. Stiprināsim Eiropas cilvēktiesību sistēmu, neatbalstot iniciatīvas, kas politizē tiesas vai sašaurina cilvēktiesību tvērumu, īpaši migrācijas kontekstā;

2. Nodrošināsim Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu pilnvērtīgu izpildi un iestāsimies pret regulējuma vājināšanu Eiropas Savienībā, tostarp kritiski izvērtējot deregulācijas iniciatīvas, kas apdraud cilvēktiesības, vidi vai datu aizsardzību;

3. Vienlaikus Latvijai jāuzņemas aktīvāka loma starptautisko tiesību ievērošanas veicināšanā. Neveiksim valsts iepirkumus no uzņēmumiem, kas iesaistīti smagos starptautisko tiesību pārkāpumos, un noteiksim ierobežojumus militārā aprīkojuma eksportam uz valstīm, kuras sistemātiski pārkāpj cilvēktiesības;

4. Ar diplomātiskiem un ekonomiskiem instrumentiem veicināsim atbildību par starptautisko tiesību pārkāpumiem un stiprināsim noteikumos balstītu pasaules kārtību.

8. Diasporas politika

Latvijas diaspora ir nozīmīgs kapitāla, kompetenču un starptautiskās ietekmes avots. Radīsim apstākļus tās stratēģiskai iesaistei valsts attīstībā — atbalstīsim diasporas izglītības, kultūras un pilsoniskās iniciatīvas, uzlabosim digitālo pakalpojumu pieejamību, uzturēsim strukturētu dialogu un sekmēsim īpašu diasporas investīciju instrumentu izveidi.

9. Ārlietu dienesta attīstība un dzimumu līdztiesība

Priekšlikums veidot taisnīgu un caurskatāmu diplomātu karjeras attīstības un ar to saistīto lēmumu pieņemšanas sistēmu, kā arī izskaust jebkādas diskriminācijas, nepotisma un emocionālās vardarbības izpausmes dienesta darbā. Tāpat paredzēts stiprināt ārlietu dienesta iesaisti valsts ārējo ekonomisko interešu pārstāvniecībā – sazobē ar valsts īstenotu vienotu industriālās politikas ietvaru, tostarp augstas pievienotās vērtības eksporta, inovācijas, zināšanu un tehnoloģiju apguves, enerģētiskās neatkarības, kā arī stratēģisko ārvalstu investīciju piesaistes veicināšanā.

Reģioni, kas attīstās

Preambula

Reģionu attīstība ir nacionālās drošības, demogrāfiskās stabilitātes un sociālās taisnīguma pamats. Latvijā iedzīvotāju skaits turpina samazināties, reģioni cieš no depopulācijas, talantu aizplūšanas un nevienlīdzīgas piekļuves resursiem. Mēs investēsim reģionos ar taisnīgu nodokļu sadali, pieejamiem mājokļiem, kvalitatīvu izglītību un veselības aprūpi, kultūras un digitālo infrastruktūru, kā arī talantu piesaistes programmām, izmantojot ES fondu potenciālu un valsts politikas mērķtiecību, lai stiprinātu vietējās kopienas un radītu iespējas ikvienam Latvijas iedzīvotājam neatkarīgi no dzīvesvietas.

Mēs neredzam reģionus kā atsevišķas problēmu zonas, bet kā valsts potenciālos izaugsmes motorus – ar saviem dabas resursiem, cilvēktalantiem, kultūras mantojumu un uzņēmējdarbības iespējām. Lai to īstenotu, nepieciešama drosmīga, cilvēkcentrēta un ilgtermiņa politika: mērķētas investīcijas infrastruktūrā un stratēģiskos projektos, pakalpojumu izlīdzināšana visā valstī, dzīves kvalitātes celšana caur vidi, kultūru un zaļo pāreju, fiskālā pašpietiekamība pašvaldībām un jauniešu reāla iesaiste lēmumu pieņemšanā jau no 16 gadu vecuma. Tikai stipri, pašpietiekami un lepni reģioni nodrošina stipru, saliedētu un ilgtspējīgu Latviju – valsti, kur ikviens novads ir nevis izdzīvošanas teritorija, bet attīstības, lepnuma un nākotnes vieta visiem tās iedzīvotājiem.

Galvenās prioritātes:

• Pieejams un kvalitatīvs pamatfunkciju pakalpojums ikvienā Latvijas pašvaldībā

• Finanšu pašpietiekamība un taisnīga naudas sadale reģioniem

• Liela mēroga investīcijas reģionālajos izaugsmes centros

• Darbaspēka piesaiste un tam mērķētais atbalsts reģiona mērķu sasniegšanai

• Iedzīvotāju iesaiste pašvaldības attīstības veicināšanā

Galveno prioritāšu īss apakšpunktu apraksts (nav prioritāra secība):

1. Jauniešu balsstiesības pašvaldību vēlēšanās no 16 gadu vecuma

Latvijā jaunieši 16–17 gadu vecumā jau mācās, strādā, maksā nodokļus un dzīvo konkrētās pašvaldībās, taču lēmumi par viņu ikdienu (skolas, jauniešu centri, transports, kultūra) tiek pieņemti bez viņu balss, radot atsvešinātību un zemu politisko iesaisti. Piedāvājums groza Pašvaldības domes vēlēšanu likumu, nosakot balsstiesības no 16 gadiem pašvaldību līmenī un paralēlu pilsoniskās izglītības stiprināšanu skolās. Mērķis ir veidot demokrātijas ieradumu no agras bērnības, palielināt jauniešu aktivitāti par 10–15 %, mazināt emigrācijas motivāciju un nodrošināt, ka nākamās paaudzes intereses tiek reāli pārstāvētas vietējos lēmumos, kā to jau veiksmīgi dara Igaunija, Skotija, Velsa un Austrija.

2. Celma nodoklis meža izstrādei

Privātā mežizstrāde rada smagu slodzi uz pašvaldību ceļiem, ainavu un rekreāciju, bet pašvaldības no tās gandrīz neko nesaņem, jo 10 % IIN nonāk tikai valstī. Jaunais 2 % nodoklis no bruto ieņēmumiem par meža izstrādi tiek piemērots papildus esošajiem nodokļiem un pilnībā automātiski pārskaitīts tās pašvaldības budžetā, kurā mežs fiziski atrodas, ar stingru nosacījumu – nauda drīkst tikt izmantota tikai vietējo ceļu uzturēšanai un remontam. Tas kompensē degradāciju, mazina reģionālo nevienlīdzību, īpaši nabadzīgākos mežainos novados, dod 5–15 milj. € gadā papildu ieņēmumus un rada taisnīgumu: nauda paliek tur, kur mežs tiek cirsts un sekas izjūt vietējie iedzīvotāji.

3. Taisnīgs, stabils un cilvēkcentrēts pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modelis

Esošais PFI modelis rada nestabilitāti, pārāk lielu slogu Pierīgai un Rīgai, ignorē reālās izmaksas un riskē samazināt attīstības spēju. Jaunais modelis gada saglabā izlīdzināšanu, bet ievieš pakāpenisku IIN sadali (līdz 20 % pēc darbavietas), jaunu koeficientu formulu, atstāj dotācijas ārpus PFI un nosaka juridisku garantiju, ka nevienai pašvaldībai nav neto ieņēmumu krituma (valsts piefinansē, ja nepietiek). Tas nodrošina prognozējamību, visām pašvaldībām inflācijas koriģētu pieaugumu, stimulē nodarbinātību un dod Reģioniem kā arī Rīgas un Pierīgas areālam resursus attīstībai, mazinot svārstības un reģionālo spriedzi.

4. Paaugstināts nekustamā īpašuma nodoklis degradētiem īpašumiem

Esošā 3 % likme graustiem bieži nav pietiekams stimuls – simtiem degradējošu ēku stāv gadu desmitiem, rada drošības riskus, pazemina īpašumu vērtību un degradē vidi. Pašvaldībām tiek dota tiesība piemērot līdz 10 % likmi gadā tikai ēkām, kas pēc oficiāla brīdinājuma 12 mēnešos nav sakoptas vai nojauktas, ar vienotu valstisku graustu klasifikācijas metodiku. Tas motivē īpašniekus rīkoties ātri, samazina pašvaldību izmaksas nojaukšanai, uzlabo pilsētvidi un lauku ainavu, dod 6–9 milj. € papildu ieņēmumus un efektīvi cīnās ar “graustu miljonāriem”, saglabājot samērīgumu (neattiecas uz apdzīvotām mājām).

5. Uzņēmumu ienākuma nodokļa daļas novirzīšana pašvaldībām (Somijas modelis)

Viss UIN nonāk valstī, bet reģioni nesaņem tiešu labumu no vietējiem uzņēmumiem, kas pastiprina Rīgas koncentrāciju un depopulāciju. 30 % no UIN automātiski pārskaitāms pašvaldībai pēc uzņēmuma juridiskās adreses vai galvenās darbības vietas (pēc VID datiem), nauda kā vispārējie ieņēmumi izmantojama izglītībai, infrastruktūrai un uzņēmējdarbībai. Tas stimulē reģionālu uzņēmējdarbību, rada 40–60 milj. € papildu ieņēmumus, palielina jaunu uzņēmumu reģistrāciju par ≥25 % ārpus Rīgas un veido taisnīgu modeli, kur nauda “atgriežas tur, kur bizness aug”, kā Somijā.

6. Centralizēta izglītības finansēšana bez starpnovadu norēķiniem

Starpnovadu norēķini rada strīdus, administratīvu slogu un ierobežo skolēnu brīvu izvēli, kavējot reģionālo skolu specializāciju. Pilnībā centralizēta valsts finansēšana: nauda par katru skolēnu tieši iestādei neatkarīgi no dzīvesvietas, caur IZM/VISC reāllaikā, atceļot visus savstarpējos norēķinus. Tas novērš nevienlīdzību, samazina birokrātiju par 20–30 %, veicina izglītības kvalitāti un mobilitāti starp novadiem, ļauj skolām konkurēt ar saturu un stiprina reģionālos izglītības centrus.

7. Vienoti digitālie standarti reģionos – augstas veiktspējas internets un kiberdrošība

Reģionālajās publiskajās iestādēs (skolās, pašvaldībās, bibliotēkās, veselības punktos) interneta ātrums, IT drošība un sistēmas atšķiras dramatiski, radot digitālo plaisu un kavējot e-pakalpojumus. Valsts nosaka obligātus minimālos standartus ātrumam, drošībai un vienotiem risinājumiem, centralizē kritisko infrastruktūru un piešķir mērķētu finansējumu modernizācijai. Tas nodrošina vienlīdzīgu piekļuvi digitālajiem pakalpojumiem, stiprina kiberdrošību, atvieglo attālināto darbu un izglītību, padarot reģionus pievilcīgākus iedzīvotājiem un uzņēmējiem.

8. Reģionālā talantu piesaistes un mobilitātes programma

Reģioni cieš no hroniska ārstu, pedagogu un sociālo darbinieku trūkuma, kas apdraud pakalpojumu pieejamību. Vienota valsts programma piedāvā kompleksu atbalstu: mobilitātes pabalsti līdz 10 000 €, mājokļa subsīdijas, 3 gadu nodokļu atvieglojumi, mentorings un tālākizglītība, sadarbībā ar pašvaldībām vajadzību kartēšanai. Tas samazina vakanču īpatsvaru par ≥30 %, palielina noturēšanos līdz 75 % un uzlabo publisko pakalpojumu kvalitāti reģionos par ≥25 %, iedvesmojoties no Somijas un Kanādas veiksmīgajiem modeļiem.

9. Ietekmes uz sabiedrību novērtējums vēja parkiem

Vēja parku attīstība sastopas ar masveida pretestību, jo IVN aptver tikai ekoloģiju, bet ignorē dzīves kvalitāti, ainavu un kopienas intereses. Lieliem projektiem ieviešams obligāts Ietekmes uz sabiedrību novērtējums, kas būtu daļa not IVN procesa iekļaujot agrīnu iedzīvotāju iesaisti, sociālo aspektu izvērtējumu un atbildes mehānismu. Tas samazinātu konfliktus un tiesvedības, palielinātu sabiedrības atbalstu, saīsinātu projektu ciklu un nodrošinātu taisnīgu zaļo pāreju ar vietējo kopienu ieguvumiem.

10. Mājokļu pieejamības programma reģionos

Reģionos hipotekārā kreditēšana ir tikai 1–3 % no IKP, novecojis fonds netiek atjaunots, attīstītāji neceļ jaunus namus. Limits palielināts no 74 000 € līdz 150 000 € mājokļa iegādei, būvniecībai vai renovācijai ārpus Rīgas/Pierīgas, ar uzsvaru uz aizņēmēja maksātspēju, ne tikai īpašuma vērtību. Tas stimulē ģimeņu pārcelšanos, palielina jaunu mājokļu būvniecību par ≥45 %, atdzīvina dzīvojamo fondu un rada reālu iespēju dzīvot reģionos bez milzīga pašu kapitāla.

11. Reģionālās attīstības atbalsta paka 2028–2034 – ES fondu speciālā aploksne

Esošie ES fondi ir sadrumstaloti mazos projektos, kas nespēj radīt izrāvienu. Latvijai jāizcīna jauna speciāla aploksne 600–800 milj. € apmērā (2028–2034) tikai lieliem stratēģiskiem projektiem pašvaldībās (>5 milj. €): infrastruktūra, biznesa parki, izglītības/veselības klasteri, ar tiešu piešķiršanu pašvaldībām un privātā kapitāla piesaisti. Tas rada 8–10 tūkstošus darbavietu, palielina reģionu IKP par 12–15 % un veido spēcīgus attīstības centrus, kas piesaista investorus un iedzīvotājus, mazinot atpalicību no galvaspilsētas.

12. Transporta kompensācijas pierobežas ģimenēm

Piedāvājums paredz izveidot mērķētu transporta kompensācijas programmu pierobežas teritorijās ar Krieviju un Baltkrieviju (Ziemeļvidzeme un Latgale). Ģimenēm ar bērniem, kuru abi vai viens vecāks ir nodarbināts un ikdienas pārvietošanās rada papildu slogu (garas distances, ierobežots sabiedriskais transports, augstas izmaksas), tiek piešķirts 100 € mēnesī uz vienu ģimeni. Kompensācija sedz degvielu, sabiedrisko transportu vai koplietošanas pakalpojumus. Finansējums nāk no nākamā ES daudzgadu budžeta (2028–2034) speciālās aploksnes pierobežas reģionu attīstībai un drošībai (Eastern Border Regions support).

8. Izglītoti un daudzpusīgi jaunieši, kuriem ir iespējas

Preambula:

Latvijā katrs jaunais cilvēks ir zelta vērtē, un valstij jābūt viņa pusē. Mēs nevaram atļauties sistēmu, kur iespējas ir atkarīgas no adreses, skolas rocības vai tā, cik labi jaunietis prot vienatnē “izsisties”. Latvijas jaunieši ir spējīgi un ambiciozi: viņi mācās valodas, domā plaši, strādā starptautiski, rada idejas un grib dzīvot valstī, kas viņiem sniedz iespējas.

Šobrīd pārāk bieži jaunietis piedzīvo pretējo: ceļš izglītībā ir ārkārtīgi nevienlīdzīgs jau no agra vecuma, skolā ne vienmēr ir droša un cieņpilna vide, trūkst atbalsta personu, un skolotāja profesija nav tik konkurētspējīga, lai piesaistītu labākos. Pēc skolas daudziem nav skaidra pirmā soļa - kur iegūt pirmo pieredzi, pirmo praksi, mentoru, mājokli, kā sākt patstāvīgu dzīvi un kā atrast savu vietu Latvijā pirmoreiz vai atgriežoties.

Progresīvie piedāvā valsti, kas jauniešiem dod iespējas. Mūsu piedāvājuma pamatā ir kvalitatīva izglītība jau no pirmsskolas, droša un atbalstoša skolas vide, mācību saturs, kas sagatavo dzīvei, un saprotama atbalsta sistēma jaunietim ceļā uz darbu, mājokli un pilsonisko līdzdalību. Mēs ieguldām skolotājos, atbalsta komandās, jauniešu organizācijās, profesionālajā un augstākajā izglītībā, lai Latvijā gribas palikt, atgriezties un veidot nākotni.

Izglītība viena no svarīgākajām nozarēm - no mazumiņa jebko ko ieliks ir atkarīga visa mūsu valsts izaugsme, neatkarība un brīvība

Kvalitātiva, pieejama pirmsskola - ar to ir jāsāk.

Skola ir droša vide, kur jaunietis grib atrasties

Ne visi esam ģimnāzisti. 9. kl. neabsolventi, 30 tūkstoši NEET jauniešu - nav normāli, jo katrs jaunietis zelta vērtē

Ko šobrīd jaunietis meklē?

70% par izglītību:
Mentālā veselība

Elastīgums - personalizētā izglītībā

Pašpārvaldes spēku

… +

Pilsoniskā līdzdalība

Iespējamie mērķrādītāji:

Ar OECD un ES valstu rādītājiem salīdzināms IKP uz izglītību un zinātni.

OECD PISA reitingos Latvijas skolēni ir top 10.

Pirmsskolās vismaz 90% nodrošinājums ar atbalsta speciālistiem un palīgs katrai grupai, ar skaidru valsts līdzfinansējumu.

Mājasdarbu slodzes valstisks monitorings un slodzes griesti pa vecumposmiem, tostarp princips “bez mājasdarbiem brīvdienās”, ar ieviešanu visās skolās kā kvalitātes standartu.

Pedagogu zemākā likme 2100 eiro 2030. gadā un atjaunota kvalitātes pakāpju sistēma kā reāls profesionālās izaugsmes instruments skolā.

Līdz 2030. gadam katrā skolā funkcionējoša skolēnu pašpārvalde ar budžeta pozīciju un atbalsta personu līdzdalībai.

Neformālajā izglītībā ieviesta kompetenču atzīšana, un pašvaldībās profesionāls jaunatnes darbinieks darbam ar riska jauniešiem, ar regulāru ietekmes mērīšanu.

Brīvprātīgā darba iesaiste aug un jauniešu līdzdalība vēlēšanās pieaug

Rīcību kopsavilkums:

1. Jaunatnes politika kā valsts pārvaldes horizontāla prioritāte

Jaunietim šodien palīdzība bieži ir sadrumstalota, bet programmas dzīvo “pa nozarēm” un “pa projektiem”. Izveidosim vienas pieturas atbalsta vietni, kas palīdz saprast iespējas un nonākt līdz pakalpojumam. Stiprināsim jauniešu NVO kapacitāti, lai darbs ar jauniešiem nav tikai īslaicīgu projektu režīmā, un kā papildu komponenti sakārtosim koordinētu darbu ar riska jauniešiem, lai atbildība nepazūd starp institūcijām. Šis ir par pārskatāmību, pieejamību un konsekvenci, nevis par jaunu birokrātijas slāni.

2. Pirmsskolas izglītības kvalitātes stiprināšana

Pirmsskola ir brīdis, kad nevienlīdzību var novērst, nevis nostiprināt. Tāpēc modernizēsim valsts mērķdotāciju pirmsskolām, skaidri paredzot finansējumu atbalsta personālam un mazāku grupu īstenošanai, kā arī ieviešot valsts līdzfinansējumu pedagogu palīgiem. Paralēli nodrošināsim profesionālu atbalstu pedagogiem – supervīzijas, mērķētus mikrokursus un mentoringu –, un sakārtosim agrīno prasmju skrīningu, lai bērns palīdzību saņem savlaicīgi, nevis “tad, kad problēma jau ieilgusi”.

3. Skola kā demokrātijas un noturības pamats: skolēnu pašpārvaldes un jauniešu līdzdalības budžets

Skolēnu pašpārvalde bieži ir pirmais brīdis, kad jaunietis iemācās līderību, sadarbību un atbildību, bet šobrīd tās kvalitāte pārāk bieži ir “kā paveicas”. Nostiprināsim katrā skolā funkcionējošu pašpārvaldi ar garantētu budžeta pozīciju un pieaugušo atbalstu līdzdalībai – nevis kā pieskatīšanu, bet kā līdzdalības prasmju veicināšanu. Tas mazina atšķirības starp skolām un dod jaunietim reālu pieredzi, ka ideju var pārvērst darbībā.

4. Jēgpilni mājasdarbi un sabalansēta skolēnu slodze (+elastība/personalizētā?)

Mājasdarbi nedrīkst būt slēptā “otrā skola” ģimenēs. Ieviesīsim regulāru mājasdarbu slodzes monitoringu valstiskā līmenī, vienotas vadlīnijas jēgpilniem mājasdarbiem un skaidrus slodzes griestus pa vecumposmiem. Skolās attīstīsim atbalstu, tostarp pagarinātās dienas iespējas, lai bērniem uzdevumi pēc iespējas tiktu paveikti skolā ar konsultācijām. Noteiksim principu: brīvdienās un svētkos mājasdarbus neuzdod.

5. Pedagogu atalgojums 2030 un kvalitāte bērna labākajās interesēs

Bez konkurētspējīga atalgojuma un reālas profesionālās izaugsmes sistēmas skolā nav iespējams piesaistīt un noturēt labākos. Tāpēc noteiksim politisku mērķi un pakāpeniski celsim pedagogu zemāko likmi līdz 2100 eiro, lai profesijas dinamika vairs neatpaliktu no darba tirgus. Vienlaikus atjaunosim pedagogu kvalitātes pakāpju sistēmu kā praktisku motivācijas un atbalsta instrumentu skolā, mazinot birokrātiju un padarot pirmo soli jēgpilnu arī finansiāli un metodiski.

Princips No.1 vidējā alga = skolotāja algas minimums (likumā piesaiste vidējai algai beidzam debati)

Princips No.2 Ja Tu dari labāk, vairāk, arī tikai savā skolā - Tev ir jāsaņem vairāk

6. Riska grupu jauniešu atbalsts pieejamas un kvalitatīvas neformālās izglītības kontekstā

Iespējas ārpus skolas nedrīkst būt atkarīgas no pašvaldības rocības vai nejaušas projekta veiksmes. Ieviesīsim neformālās izglītības kompetenču atzīšanas sistēmu, lai prasmēm būtu reāla vērtība turpmākajās mācībās un darba tirgū. Profesionalizēsim jaunatnes darbinieku lomu, sakārtojot standartu, apmācības un atalgojuma ietvaru. Valsts līmenī veidosim vienotas vasaras programmas un attīstīsim brīvā laika infrastruktūru kā prevencijas instrumentu, lai atbalsts jaunietim būtu pieejams laicīgi, nevis tikai krīzē.

7. Talantu atbalsta programma studijām ārvalstīs

Latvijai ir vajadzīgs instruments, kas ļauj izcilākajiem jauniešiem iegūt pasaules līmeņa izglītību tajās specializācijās, kur Latvijā nav analogu, un atvest šīs kompetences atpakaļ ekonomikā, zinātnē un drošībā. Atjaunosim un modernizēsim ārvalstu studiju finansēšanu kā mērķētu programmu: studiju maksa un uzturēšanās ar valsts garantētu aizdevumu, bet izcilības gadījumā – ar stipendijas komponenti. Īpaši svarīgi, lai programma mazinātu nevienlīdzību un nebūtu pieejama tikai tiem, kam ir privāti resursi.

8. Brīvprātīgā darba nozīmes celšana un pilsoniskās līdzdalības veicināšana

Pilsoniskā līdzdalība nav “brīvā laika ekstra” – tā ir demokrātijas noturības pamats. Pacelsim brīvprātīgā darba prestižu, nosakot to kā vienu no vērtējamiem kritērijiem pretendentiem uz valsts un pašvaldību darba vietām. Ieviesīsim minimālu brīvprātīgā darba stundu apjomu pamata un vidējās izglītības absolvēšanai, lai ikviens jaunietis reāli piedzīvo līdzdalību, nevis tikai par to lasa. Vidusskolā stiprināsim sabiedrības zinātņu satura pieejamību, lai jaunietim ir valoda, ar kuru saprast politiku, institūcijas un savas iespējas ietekmēt.

9. Jaunieša ceļa karte Latvijai

Mobilitātes iespēju celšana ir svarīgs stūrakmens, lai veicinātu un nodrošinātu pieejamas izaugsmes iespējas jauniešiem. Vienota sabiedriskā transporta pakalpojumu mēnešbiļete valsts mērogā ar 50% atlaidi jauniešiem līdz 25 gadiem, bezmaksas maznodrošinātiem jauniešiem un jauniešiem ar invaliditāti. Stiprinot ilgtspējīgu mobilitāti visā Latvijā, un mazinot sociālo plaisu starp pilsētu un reģionu jauniešiem. Ieguldot investīcijās pieejamā un zaļā mobilitātē jauniešiem.

10. Spēcīga pasaules līmeņa pētniecība Latvijā

Spēcīga zinātne ir pamats kvalitatīvai augstākajai izglītībai, inovācijām un ekonomiskajam izrāvienam. Palielināsim finansējumu zinātnei un augstākajai izglītībai, sasniedzot OECD un ES vidējo līmeni. Reformēsim zinātnes vērtēšanu, lai tā atalgotu kvalitāti, starptautisku izcilību, sadarbību un ietekmi uz sabiedrību, nevis tikai publikāciju skaitu.

11. Skaidra akadēmiskā karjera jaunajiem pētniekiem

Jaunajiem pētniekiem vajadzīgs paredzams ceļš no doktorantūras līdz patstāvīgai pētniecībai. Ieviesīsim nacionālo pēcdoktorantūras programmu, stiprināsim atlīdzības principus un nodrošināsim prasmju attīstību pētniecībā, pedagoģijā, projektu vadībā un starptautiskā sadarbībā. Akadēmiskajai karjerai jābalstās skaidros nosacījumos, nevis īslaicīgos projektos vai veiksmē.

12. Studenta iztikas stipendija pilna laika studijām (Studiju atmaksa stratēģiskajās jomās studijām Latvijā)

Pirmā augstākā izglītība nedrīkst būt privilēģija tiem, kuru ģimene var nosegt dzīvesvietu, transportu un ikdienas izmaksas. Ieviesīsim izvēles iztikas stipendiju pilna laika studējošajiem, ko absolvents pēc studijām pakāpeniski atmaksā caur sociālajām iemaksām. Prioritārajās nozarēs, piemēram, pedagoģijā un veselības aprūpē, atmaksu varēs pilnībā vai daļēji dzēst.

13. Fleksibla izglītība nākotnes izaicinājumiem

Reformēsim augstākās izglītības standartus, lai studijas kļūtu elastīgākas un mazāk atkarīgas no novecojušiem profesionālajiem standartiem. Studentiem jābūt iespējai veidot savu studiju ceļu, kombinējot kursus, moduļus un prasmes atbilstoši darba tirgus vajadzībām un jaunām specializācijas nišām. Šādi iegūtām kompetencēm jābūt skaidri atzītām diplomā, darba tirgū un tālākās studijās.

14. Obligātā vidējā izglītība katram jaunietim / Vidējā izglītībā visiem TEV TEV TEV

In process normālā valodā.
Īsumā: mums ir jāizdara drosmīga izvēle un Latvijā jāpiedāvā vidusskola/profesionālā vidusskola/arodskola/tehnikums katram jaunietim (praksē obligātā jebkura veida vidējā izglītība). Līdz šim valsts politika ir cietusi neveiksmi - ir sasniegts jauns antirekords 30 tūkstoši jauniešu, kas ir ārpus studijām un darba. Šī ir progresīvā atbilde - motivēt jauniešus atrast savu profesionālo ceļu pieaugot un sistēma atbalstīt tos, kurus nevienlīdzība skārusi vistiešāk.

15. Ģimeņu atbalsta centri un skaidra vecāku līdzatbildība

Izveidosim ģimeņu atbalsta centrus katrā reģionā, kuros vecāki var savlaicīgi saņemt psihologa, sociālā pedagoga, speciālā pedagoga un citu speciālistu palīdzību - gan ikdienas jautājumos, gan krīzes situācijās. Savukārt mobilām speciālistu komandām krīzes gadījumā ir jāsniedz atbalsts klātienē, nevis uz papīra.

Vienlaicīgi arī stiprināsim vecāku līdzatbildību: savlaicīga saziņa ar skolu, informēšana par bērna veselības vai atbalsta vajadzībām, iesaiste problēmu risināšanā un atbildība par sistemātiskiem neattaisnotiem kavējumiem. Mērķis ir bērna labākās intereses - mazāk vainošanas, savlaicīga palīdzība bērnam, ģimenei un skolai.

16. Sāc dzīvi Latvijā: pieejams pirmais mājoklis jauniešiem

Pirmais bērns sākas ar jautājumu - vai jaunajai ģimenei ir droša vieta, kur sākt dzīvi? Jauniešiem līdz 30 gadiem pieejams pirmais mājoklis ir izšķirošs iemesls palikt Latvijā, veidot ģimeni un neatlikt pirmo bērnu uz labākiem laikiem.

Izveidosim programmu un padarīsim pirmos mājokļus pieejamus: valsts un pašvaldības palīdz ar zemes, infrastruktūras un vajadzību plānošanu, privātie uzņēmēji būvē, savukārt ALTUM nodrošina izdevīgus finansēšanas nosacījumus ne tikai jaunietim - arī uzņēmējam. Jauniešiem tas nozīmē pieejamu īres vai izpirkuma iespēju arī tad, ja ienākumi nav pietiekami dārgākajiem mājokļiem.

Tas nav atbalsts dārgiem dzīvokļiem tiem, kuri jau kvalificējas kredītam. Tā ir iespēja sākt patstāvīgu dzīvi Latvijā - ar mājām, studijām, darbu un ģimeni šeit.

Šeit iespējama vēl kopmītņu dimensija visā valstī. Studenti ļoti aktuāla, kopumā katastrofāls stāvoklis, nevienam nav risinājuma. Potenciāli simtiem miljoni eiro infrastruktūrā, visticamāk tikai kā prioritāte jaunā ES fondu plānošanā ar rezultātu ~2030 agrākais.

Rīcības, kas ir izstrādē vai parādījušās kā potenciāli nozīmīgas:

• Identificēta mentālā veselība kā atsevišķa TOP tēma - BŪS

• Veselības saturs izglītībā (t.sk. fiziskā/seksuāli reproduktīvā) - PROCESĀ

• Progresīva profesionālā STEAM izglītībā mūsdienu darba tirgum - PROCESĀ

• Mākslīgais intelekts - BŪS

• Sports 1) bērnu/jauniešu 2) prof. ziedojumu politika - BŪS

• Cieņpilna un droša skola: vardarbības novēršanas nākamie soļi

• Mākslīgais intelekts izglītībā: mācību kvalitātei, skolotāju atbalstam un godīgumam vērtēšanā PROCESĀ

• Zinātnisko publikāciju sistēmas reforma: modernizācija, ietekme un godīga novērtēšana

• Zinātņu starpnozaru integrācija: pāreja no kastītēm uz sadarbību un kopīgām inovācijām Latvijas konkurētspējai

• Pieaugušo izglītības sistēma: vienota pieeja darba prasmju atjaunošanai un karjeras maiņai

• Izraušanās no lasītprasmes bedres

• Skolēna pašvadīta kultūras un sabiedrisko pasākumu pieredze

• Reģionu jauniešu atbalsta sistēma: vienlīdzīgas iespējas ārpus lielajām pilsētām

• Centralizēto eksāmenu koncepta maiņa: mazāk mehānikas, vairāk jēgpilnas vērtēšanas

• Iekļaujoša skola praksē un pedagogs nav viens: atteikšanās no kodu sistēmas, atbalsta un medicīnas personāls

7. Iekļaujoša sabiedrība, kur ikviens jūtas droši

Iekļaujoša sabiedrība, kur ikviens jūtas droši, ir demokrātiskas, saliedētas un noturīgas Latvijas pamats. Šādā Latvijā neviens netiek atstāts novārtā un cilvēktiesības ir pamatvērtība, nevis privilēģija. Šādas Latvijas sabiedrību raksturo līdzdalība un līdzatbildība; tajā īpašu uzmanību pievērš visievainojamāko cilvēku aizsardzībai.

Iekļaujošā un saliedētā sabiedrībā personīgā brīvība un piederība Latvijai nav pretrunā, bet gan stiprina viena otru, kamēr izslēgšana, stigmatizācija un nevienlīdzība grauj uzticēšanos valstij un apdraud mūsu visu drošību. Mūsu cilvēku dažādības spēks ir Latvijas joprojām neizmantotais potenciāls, kuram nevaram piekļūt, kamēr neiecietība, diskriminācijaa un vardarbība ir plaši izplatīta.

1. Piederība Latvijai kā diskriminācijas izskaušanas rezultāts

Piederību Latvijai nevar uzspiest – tā rodas no taisnīgas attieksmes un vienlīdzīgām iespējām.

Lai panāktu pārmaiņas, mēs:

• Skaidri noteiksim diskriminācijas kritērijus visos normatīvajos aktos, kur regulēta diskriminācija

• Stiprināsim tiesībsarga kapacitāti, pilnvaras un atbildību diskriminācijas izskaušanā

• Veicināsim dažādības, iekļaušanas un piederības prakses uzņēmumos un darba vidē

2. Efektīva aizsardzība pret naida runu un naida noziegumiem

Naida runa un naida noziegumi nav tikai vārdi vai atsevišķi incidenti – tie grauj sabiedrības drošību, savstarpējo uzticību un demokrātiju kopumā. Pašreiz juridiskā atbildība par šiem pārkāpumiem nav efektīva, tādējādi radot pārkāpējos nesodāmības sajūtu un vairojot neiecietību Latvijas sabiedrībā.

Tādēļ:

• Pilnveidosim naida runas tiesisko regulējumu

• Nodrošināsim regulāras mācības tiesībsargājošo iestāžu kompetences celšanai

• Izveidosim naida runas un naida noziegumu izplatības monitoringa sistēmu ieviesto politiku efektivitātes analīzei

3. Tiesu neatkarība – demokrātijas un brīvības pēdējā aizsardzības līnija

Autokratizācijas un neiecietības draudu pieauguma apstākļos tiesām būs arvien lielāka nozīme, jo tās ir pēdējā barjera demokrātijas aizsardzībā. Ceļš uz patiesi iekļaujošu demokrātiju nav iespējams bez tiesām, kurām jāpārliecinās par ikvienam dotā cilvēktiesību solījuma izpildi.

Arī brīdī, kad valsts politika kļūdās, tiesām jāspēj aizsargāt visu cilvēku tiesības. Tādēļ mēs:

• Stiprināsim tiesu neatkarību tiesnešu atlases un iecelšanas procesā (tsk. ņemot vērā tiesu varas un starptautisko institūciju aicinājumus)

• Nodrošināsim tiesu varas institucionālu un finansiālu neatkarību no izpildvaras budžeta veidošanā un tiesu atbalsta funkciju veikšanā

• Samazināsim politiskās ietekmes riskus visos līmeņos

4. Vardarbības prevence un atbalsts cietušajiem

Vardarbības novēršanai Latvijā nepieciešama koordinēta valsts politika, kas vienlaikus stiprina prevenci, vardarbīgas uzvedības mazināšanas intervences, integrētu atbalsta sistēmu cietušajiem un efektīvu krimināltiesisko regulējumu.

Pašlaik prevences pieeja bieži aprobežojas ar vispārējas agresijas vai mobinga novēršanu, starpinstitucionālā sadarbība reģionos ir nevienmērīga, bet specializēto pakalpojumu pieejamība un finansējums nav pietiekami. Tādēļ nepieciešama vienota starpnozaru pieeja, kas balstīta pierādījumos un nodrošina gan savlaicīgu palīdzību cietušajiem, gan ilgtermiņa vardarbības risku mazināšanu.

Lai situāciju uzlabotu, mēs:

• Attīstīsim agrīnās prevences programmas visos izglītības līmeņos

• Nodrošināsim ciešāku sadarbību starp institūcijām – gan NVO, gan tiesībsargājošām iestādēm, gan medicīnas un sociālajiem darbiniekiem

• Paplašināsim pieejamos atbalsta pakalpojumus cietušajiem

• Attīstīsim programmas vardarbīgas uzvedības mazināšanai, strādājot ar vardarbības veicējiem

5. Droša un legāla pieeja abortiem

Lai nodrošinātu, ka labējie populisti nevar vienkārši apdraudēt tādas pamattiesības kā reproduktīvā autonomija, rosināsim reproduktīvās autonomijas nostiprināšanu konstitucionālā līmenī līdzīgi kā tas ir Francijā un Luksemburgā. Tā rezultātā valstij būs ne tikai jāgarantē tiesības, bet arī aktīvi jārīkojas, lai nodrošinātu reālu un praktisku iespēju šīs tiesības izmantot.

Lai gan aborts Latvijā formāli ir legāls, pašreizējais tiesiskais regulējums satur novecojušus, stigmatizējošus un medicīniski nepamatotus šķēršļus, kas ierobežo personu reālo autonomiju pār savu ķermeni. Turklāt aborti, jo īpaši medicīniskie aborti agrīnajās grūtniecības stadijās, ir finansiāli nepieejami. Aborta izmaksas īpaši jauniešiem, studentiem un cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem var būt šķērslis piekļuvei drošam abortam.

Tādēļ:

• Veicināsim abortu finansiālo pieejamību, lai cilvēki, kas vēlas veikt abortu, neriskētu ar savu veselību un dzīvību

6. Viena dzimuma pāru veidoto ģimeņu aizsardzība

Šo ģimeņu aizsardzība pašreiz ir nepilnīga. Partnerības tiesiskais regulējums viena dzimuma pāriem paredz daudz mazāku tiesību apjomu nekā pieejams dažādu dzimumu pāriem, slēdzot laulību. Turklāt Latvija pašreiz nenodrošina šajās ģimenēs augošo bērnu un viņu vecāku savstarpējo attiecību juridisku atzīšanu.

Tādēļ:

• Nodrošināsim laulību vienlīdzību

• Pilnveidosim partnerības tiesisko regulējumu

• Nodrošināsim juridisku atzīšanu vecāku un bērnu attiecībām

7. Pieejami un cieņpilni publiskie pakalpojumi transcilvēkiem un interseksuāliem cilvēkiem

Valsts pienākums ir cienīt cilvēka identitāti, nevis to apšaubīt un apspiest.

• Lai novērstu diskrimināciju un novērstu nepamatotas medicīniskas iejaukšanās gadījumus, ieviesīsim caurskatāmu un cilvēka identitāti respektējošu juridisko aizsardzību, vadoties pēc Vācijas un Nīderlandes piemēra.

• Palielināsim pieeju mūsdienīgam psiholoģiskam un medicīniskam atbalstam transcilvēkiem un interseksuāliem cilvēkiem, jo īpaši bērnībā un pusaudžu vecumā

• Aizsargāsim interseksuālus jaundzimušos un bērnus no medicīniski nepamatotām ķirurģiskām vai hormonālām iejaukšanām, ja tās nav neatliekami nepieciešamas veselības vai dzīvības glābšanai

8. Sabiedrības saliedētība caur klātbūtni un kopīgu pieredzi

Latvijā pastāv strukturāla sociālā nošķirtība starp dažādām sabiedrības grupām, balstoties uz etnisko piederību, sociālekonomisko statusu, dzīvesvietu un citām pazīmēm. Šīs sašķeltības pārvarēšanai nepieciešami kompleksi risinājumi, kas pārsniedz tradicionālo integrācijas instrumentu robežas.

• Latviešu valoda ir sabiedrības saliedētības pamats, tāpēc padarīsim pieejamākus valsts apmaksātus latviešu valodas kursus.

• Atzīstot, ka īpaši efektīvi sabiedrības saliedēšanas mehānismi ir regulāras jauktu kopienu aktivitātes, atbalstīsim programmas kopīgiem sporta, kultūras pasākumiem, apkaimju iniciatīvām, kā arī latviešu un bijušo mazākumtautību skolu partnerībām.

9. Romu piederība Latvijai caur izglītības sistēmu

Nevienlīdzība izglītībā nozīmē nevienlīdzību visā dzīvē. Romu kopienā pastāvošo kultūras iezīmju dēļ nereti tiek kavēta bērnu adaptācija un latviešu valodas apguve pirmsskolas izglītības iestādēs, kas var kļūt par škērsli tālākajā izglītības procesā.

Šo procesu rezultātā romu skolēni biežāk pārtrauc mācības, neiegūst obligāto izglītību un neturpina vispārējās izglītības ieguvi. Lai to mainītu, koncentrēsimies uz romu skolēnu atbalsta pasākumiem un iesaisti izglītībā:

• Mērķēti obligāti pedagogu profesionālās pilnveides moduļi par iekļaujošu izglītību, kultūras daudzveidību

• Cilvēcīgs klātbūtnes atbalsts romu tautības skolēniem caur mentoriem (augstskolu studenti, kopienas līderi) un pedagogu palīgiem

10. Cilvēcīga valsts attieksme pret nepavadītiem nepilngadīgajiem migrantiem

Iestāsimies par visievainojamākajiem bēgļiem - nepavadītiem bērniem

• Izskaudīsim bērnu aizturēšanu aizturēto ārzemnieku centros

• Uzlabosim šo bērnu interešu juridisko pārstāvniecību, lai viņi varētu piekļūt valsts garantētajiem pakalpojumiem

• Nodrošināsim šiem bērniem pieeju ārpusģimenes aprūpei un izglītībai

11. Privātums un drošība internetā

Digitālajai videi jāstiprina brīvība, nevis valsts vai privāto kompāniju kontrole pār cilvēkiem

• Nodrošināsim lielo platformu algoritmu caurspīdīgumu, tostarp iestājoties par risinājumu Latvijai esot prezidējošajai valstij ES Padomē

• Stiprināsim digitālo produktu un pakalpojumu lietotāju kontroli pār saviem datiem

• Iestāsimies pret nesamērīgu masveida uzraudzību, piemēram, “ChatControl” un Smart-ID verifikāciju, lai piekļūtu noteiktām mājaslapām

• Attīstīsim efektīvus risinājumus cīņai pret dziļviltojumiem

• Veidosim pārdomātu mākslīgā intelekta politiku

• Nodrošināsim bērnu drošību tiešsaistē, balstoties viņu pašu un vecāku izglītībā, platformu atbildībā un vecāku pienākumu stiprināšanā

6. Aizsargāta un droša valsts, kur ikviens zina savu lomu

Galvenie aizsardzības politikas mērķi:

❖ Latvija ir aktīvs un solidārs reģionālās un starptautiskās drošības politikas līdzveidotājs, kas iestājas par tiesībās balstītu starptautisko kārtību.

❖ Latvija kā NATO austrumu flanga gudrās aizsardzības paraugs – valsts, kas apsteidz draudus, ne tikai uz tiem reaģē.

❖ Spēcīga un konkurētspējīga Latvijas aizsardzības industrija.

❖ Augsti VAD kvalitātes standarti, neatkāpjoties no kvantitatīvajiem mērķiem.

Konkrētu risinājumu apraksts (nav prioritāra secība):

1. Latvijas aizsardzības industrijas izaugsmes parki

Izveidot īpašu aizsardzības industrijas industriālo parku programmu, lai mērķtiecīgi attīstītu militārās un duālā pielietojuma ražošanas jaudas. Programma paredz:

1) attīstīt specializētas aizsardzības industrijas zonas jau esošajos pašvaldību industriālajos parkos,

2) veidot nacionālas nozīmes aizsardzības industrijas parku uz valsts vai Aizsardzības ministrijas valdījumā esošas zemes.

Šī pieeja nozīmē izveidot gatavu attīstības vidi: sakārtotu infrastruktūru, paātrinātas būvniecības un saskaņošanas procedūras, ātrāku ietekmes uz vidi novērtējumu, valsts un pašvaldības iepriekš veiktus sagatavošanās darbus, kā arī koordinētu un ātrāku piekļuvi investīciju un inovāciju atbalstam.

Priekšlikums vienlaikus stiprinās Latvijas spēju piesaistīt ārvalstu investorus, veidot kopuzņēmumus ar Ukrainas uzņēmumiem un sekmēt tehnoloģiju pārnesi no Ukrainas uz Latviju.

2. Digitālo rezervistu modelis diasporai

Izveidot Digitālās rezerves (DDR) modeli - jaunu attālināta dienesta formu Latvijas aizsardzības sistēmā, kas ļauj integrēt diasporas tehnoloģisko un analītisko kapacitāti valsts drošības struktūrās.

Modelis paredz juridiski definētu digitālā dienesta statusu, kurā diasporas IT speciālisti, datu zinātnieki, kiberdrošības eksperti, informācijas analītiķi un citu tehnoloģisko nozaru profesionāļi var piedalīties Latvijas aizsardzībā attālināti, veicot uzdevumus kiberapdraudējumu novēršanā, dezinformācijas analīzē, OSINT datu apstrādē un kritiskās infrastruktūras digitālajā aizsardzībā.

Programma radītu vienotu platformu, kas ļauj Latvijai mobilizēt globālo intelektuālo resursu krīzes situācijās, kad informācijas telpas un kibertelpas drošība kļūst par centrālo valsts aizsardzības elementu.

Šāda pieeja stiprina Latvijas visaptverošās valsts aizsardzības modeli, paplašinot rezervistu sistēmu digitālajā telpā un piesaistot Latvijas diasporu kā aktīvu drošības partneri.

3. Valsts aizsardzības partnerības nodokļu stimulu programma

Ieviest sistēmisku “Valsts aizsardzības partnerības” modeli, kas motivē uzņēmumus kļūt par aktīvu Latvijas aizsardzības komponenti. Programma paredz mērķtiecīgas nodokļu bāzes korekcijas (UIN izdevumu atskaitīšanas koeficients 2.0), reputācijas instrumentus un konkurences priekšrocības publiskajos iepirkumos uzņēmumiem, kuru darbinieki aktīvi piedalās Zemessardzē.

Modelis risina vienu no galvenajiem rezervistu sistēmas ierobežojumiem - darba devēju ekonomisko risku, kas rodas darbinieku prombūtnes laikā militāro mācību vai mobilizācijas gadījumā. Pārvēršot zemessargu no potenciāla “organizatoriska traucējuma” par uzņēmuma konkurences priekšrocību, valsts veido jaunu partnerības līmeni starp aizsardzības sistēmu un privāto sektoru.

Programma vienlaikus stiprina Latvijas visaptverošās valsts aizsardzības pieeju, kur ekonomika un uzņēmējdarbība ir integrēta valsts drošības infrastruktūrā.

4. Energoefektīvi un ilgtspējīgi risinājumi militarajai infrastruktūrai

Ieviest mērķtiecīgu energoefektivitātes un ilgtspējas programmu militārajā infrastruktūrā, lai samazinātu ilgtermiņa uzturēšanas izmaksas un palielinātu bruņoto spēku noturību krīzes situācijās. Programma paredz pakāpenisku jauno objektu projektēšanu atbilstoši augstiem energoefektivitātes standartiem un atjaunojamo energoresursu integrāciju (saules, vēja, hibrīdrisinājumi).

Pieejai jāspēj nodrošināt kritisko funkciju darbību arī ārkārtas situācijās, vienlaikus samazinot atkarību no ārējiem energoresursiem un veicinot ilgtspējīgu resursu pārvaldību.

5. Izglītības stimulu modelis brīvprātīgajam dienestam VAD

Ieviest izglītības stimulu modeli, kas motivē jauniešus brīvprātīgi pieteikties valsts aizsardzības dienestam (VAD). Programma paredz:

1) piešķirt kredītpunktus augstskolu studiju C daļā par dienesta izpildi,

2) izveidot kuponu sistēmu bezmaksas augstākās izglītības ieguvei, attiecinot to gan uz valsts, gan privātajām augstskolām.

Šī pieeja samazina izmaksas, ar kurām jaunieši saskaras, beidzot vidusskolu, un palielina VAD karavīru konkurētspēju. Tiek veidota elastīga sistēma, kas ļauj savienot militāro pieredzi un akadēmisko attīstību.

6. Elastīgāki medicīnas kritēriji dalībai VAD

Pielāgot medicīniskos kritērijus valsts aizsardzības dienestam (VAD), lai paplašinātu potenciālo dienestam piemēroto personu loku un nodrošinātu nepieciešamo speciālistu pieplūdumu NBS. Priekšlikums paredz pārskatīt esošās veselības prasības, diferencējot tās atbilstoši dienesta veidiem un amatu specifikai.

Šī pieeja nozīmē pāreju no vienota atlases standarta uz mērķētu un funkcionālu piemērotības novērtējumu, kas ļauj efektīvāk izmantot Latvijas ierobežotos cilvēkresursus. Vienlaikus tiek saglabātas augstas prasības kaujas spējām kritiskajās vienībās.

Priekšlikums stiprina visaptverošas valsts aizsardzības principu, kurā dažādas prasmes un kompetences tiek integrētas kopējā aizsardzības sistēmā.

5. Valsts pārvalde, kas sasniedz mērķus

Segmenta preambula:

Latvijā ir politiskās atbildības deficīts. Likumdevējs un izpildvara apstiprina mērķus, bet neviens neuzņemas atbildību par to sasniegšanu. Politika nosauc virzienus un pieņem lēmumus, bet neatbild par to iznākumu. Savukārt valsts pārvalde tiek noslogota ar pienākumu uzturēt sistēmu darbībā, bieži nezinot, kāds tieši rezultāts no tās tiek gaidīts.

Mēs piedāvājam pakāpenisku pāreju no deklaratīvas uz sniegumā balstītu politiku, sākot ar skaidriem un izmērāmiem politiskajiem mērķiem, sistemātisku progresa ziņojumu un aktivitāšu prioritizēšanu. Progresīvie iestājas par politiku, kurā valsts pārvaldei ir dots skaidrs un izmērāms pasūtījums, kas tai ļauj strādāt profesionāli, nodrošinot sabiedrībai redzamus rezultātus.

Sasniedzamie mērķrādītāji:

- iedzīvotāju uzticība valdībai/Saeimai - 28% (2024) -> 39% (2030)

- apmierinātība ar sabiedriskajiem pakalpojumiem; 63% (2024) -> 83% (2030)

- personāla mainības samazinājums valsts pārvaldē - 15% (2025) -> 10% (2030)

1. Skaidri valsts attīstības mērķi – nevis tukši solījumi

Valdība noteiks ne vairāk kā piecus stratēģiskus mērķus, kas ir skaidri formulēti valdības deklarācijā, caurvij visas nozares un par kuriem atbild Ministru kabinets kopumā un īpaši – Ministru prezidents.

Katram stratēģiskajam mērķim tiks noteikti uzdevumi ar skaidru termiņu, sasniedzamu rezultātu un nepārprotami nosauktu politiski atbildīgo ministru. Uzdevumi tiks noteikti katram darba gadam un to izpilde tiks izvērtēta atklātā un sabiedrībai pieejamā veidā.

2. Politiskā atbildība mērķu īstenošanā.

Mērķu īstenošana ir regulāri jāuzrauga un jāizvērtē, lai sekmētu jēgpilnu politisko atbildību. Valsts kanceleja kopā ar Ministru prezidenta biroju uzraudzīs mērķu sasniegšanu ikdienā. Saeima katrā sesijā vērtēs valdības rīcību stratēģisko mērķu kontekstā.

Izšķiroša loma politiskās atbildības izvērtēšanā ir medijiem un pilsoniskajai sabiedrībai. Nodrošināsim nepieciešamo caurskatāmību pieņemtajiem lēmumiem, lai ikviens var kritiski analizēt sasniegto un nesasniegto.

3. Saprotama un loģiska politiskā darba organizācija.

Ministru kabineta tematiskās komitejas tiks veidotas atbilstoši stratēģiskajiem mērķiem, nodrošinot starpresoru koordināciju un saskaņotu rīcību dažādos politiskajos līmeņos. Komiteju sēdes notiks ne retāk kā reizi mēnesī, lai nodrošinātu regulāru atskaiti par paveikto un vienotos par turpmākajām rīcībām.

4. Rotācijas princips vadošajiem valsts pārvaldes ierēdņiem.

Šī brīža sistēma atbalsta ilgstošu amatu ieņemšanu, iestāžu noslēgtību un pretestību pārmaiņām, ar neesošu individuālo atbildību par rezultātiem. Ieviesīsim sistemātisku, regulāru amatpersonu rotāciju, lai veicinātu sadarbību, stiprinātu profesionālo neatkarību un attīstītu pārvaldības kompetences.

Regulāra rotācija prioritāri attiecināma uz valsts sekretāriem un valsts sekretāru vietniekiem.

5. Fiksēti termiņi valsts sekretāriem.

Noteiksim fiksētus amata termiņus valsts sekretāriem, lai nodrošinātu skaidru atbildību par valdības mērķu īstenošanu, stiprinātu profesionālu neatkarību no politiskā cikla un novērstu ilgstošu varas koncentrāciju valsts pārvaldē.

Fiksēts termiņš ļautu skaidri definēt konkrētus uzdevumus konkrētam periodam un objektīvi izvērtēt sniegumu termiņa beigās.

6. Taisnīga atalgojuma sistēma valsts pārvaldē.

Esošā atlīdzības sistēma ir palielinājusi atalgojumu valsts pārvaldē, bet nevienlīdzība ir saglabājusies.

Izmaiņām atlīdzības sistēmā jāsasniedz sekojošie mērķi: pirmkārt, jāsamazina nevienlīdzība starp resoriem un iestādēm; otrkārt, jānodrošina līdzīgs atalgojums starp salīdzināmām amata pozīcijām, un, treškārt, jānodrošina caurskatāma un godīga mainīgā atalgojuma daļas sistēma.

7. Valsts administrācijas skola

Valsts administrācijas skolai jākļūst par galveno valsts pārvaldes profesionālās sagatavošanas un tālākizglītības institūciju, kas sistemātiski gatavo un attīsta ierēdņus atbilstoši valsts pārvaldes reālajām vajadzībām, valdības prioritātēm un mūsdienīgas pārvaldības standartiem.

Apmācībām jānotiek atbilstoši aktuālām kompetenču vajadzību analīzēm un tās ir jāplāno mērķtiecīgi. Īstenotās apmācību programmas jāpamato ar konsekventiem ilgtermiņa izvērtējumiem, apliecinot pozitīvo ietekmi uz valsts pārvaldes attīstību.

Nākotnē Valsts administrācijas skolai jānodrošina bāzes zināšanas ikvienam darbiniekam, kurš uzsāk karjeru valsts civildienestā.

8. Vienota un sabiedrībai pieejama datu sistēma, kas veicina kvalitatīvu lēmumu pieņemšanu.

Pašlaik valsts pārvaldē dati tiek vākti un uzturēti katrā resorā atsevišķi, bieži izmantojot atšķirīgus standartus, definīcijas un formātus. Tas apgrūtina datu savietojamību, salīdzināmību un atkārtotu izmantošanu gan politikas plānošanā, gan starpnozaru sadarbībā.

Atbalstīsim vienotu datu pārvaldības platformu ar skaidriem datu kvalitātes standartiem, kopīgiem metadatiem un savietojamību starp resoriem.

9. Sniegumā balstīts budžets

Valsts izdevumi tiks pamatoti ar skaidru funkciju noteikšanu un izmērāmiem mērķrādītājiem, lai nodrošinātu izdevumu pieaugumu kontroli.

Izdevumu kontrolei jābūt sistemātiskai, nevis balstītai patvaļīgi noteiktās summās. Valsts kancelejai kopā ar Finanšu ministriju četru gadu laikā jāievieš sniegumā balstīta budžeta veidošana (performance-based budgeting), kas novērš neskaidrus un nepamatotus izdevumus un funkciju dublēšanos.

Finanšu ministrijai jānodrošina caurskatāmi budžeta dokumenti, kas ļauj ikvienam iegūt informāciju par plānotajiem izdevumiem nepieciešamajā detalizācijas pakāpē.

10. Iekšējās un ārējās birokrātijas kontrole.

Birokrātijas slogs jākontrolē, vērtējot administratīvo procedūru skaitu, lēmumu izpildes laiku un iesaistīto institūciju skaitu lēmuma pieņemšanā. Nodrošināsim regulāru publisku pārskatu par sasniegto progresu.

11. Valsts kapitālsabiedrību pārvaldība

Atbalstām centralizētu kapitālsabiedrību pārvaldības modeli, kas paredz vienu institūciju, kura tur kapitāla daļas.

6. Aizsargāta un droša valsts, kur ikviens zina savu lomu [papildinātā redakcija 20.03.26.]

Galvenie aizsardzības politikas mērķi:

❖ Latvija ir aktīvs un solidārs reģionālās un starptautiskās drošības politikas līdzveidotājs, kas iestājas par tiesībās balstītu starptautisko kārtību.

❖ Latvija kā NATO austrumu flanga gudrās aizsardzības paraugs – valsts, kas apsteidz draudus, ne tikai uz tiem reaģē.

❖ Spēcīga un konkurētspējīga Latvijas aizsardzības industrija.

❖ Augsti VAD kvalitātes standarti, neatkāpjoties no kvantitatīvajiem mērķiem.

Konkrētu risinājumu apraksts (nav prioritāra secība):

1. Latvijas aizsardzības industrijas izaugsmes parki

Izveidot īpašu aizsardzības industrijas industriālo parku programmu, lai mērķtiecīgi attīstītu militārās un duālā pielietojuma ražošanas jaudas. Programma paredz:

1) attīstīt specializētas aizsardzības industrijas zonas jau esošajos pašvaldību industriālajos parkos,

2) veidot nacionālas nozīmes aizsardzības industrijas parku uz valsts vai Aizsardzības ministrijas valdījumā esošas zemes.

Šī pieeja nozīmē izveidot gatavu attīstības vidi: sakārtotu infrastruktūru, paātrinātas būvniecības un saskaņošanas procedūras, ātrāku ietekmes uz vidi novērtējumu, valsts un pašvaldības iepriekš veiktus sagatavošanās darbus, kā arī koordinētu un ātrāku piekļuvi investīciju un inovāciju atbalstam.

Priekšlikums vienlaikus stiprinās Latvijas spēju piesaistīt ārvalstu investorus, veidot kopuzņēmumus ar Ukrainas uzņēmumiem un sekmēt tehnoloģiju pārnesi no Ukrainas uz Latviju.

2. Digitālo rezervistu modelis diasporai

Izveidot Digitālās rezerves (DDR) modeli - jaunu attālināta dienesta formu Latvijas aizsardzības sistēmā, kas ļauj integrēt diasporas tehnoloģisko un analītisko kapacitāti valsts drošības struktūrās.

Modelis paredz juridiski definētu digitālā dienesta statusu, kurā diasporas IT speciālisti, datu zinātnieki, kiberdrošības eksperti, informācijas analītiķi un citu tehnoloģisko nozaru profesionāļi var piedalīties Latvijas aizsardzībā attālināti, veicot uzdevumus kiberapdraudējumu novēršanā, dezinformācijas analīzē, OSINT datu apstrādē un kritiskās infrastruktūras digitālajā aizsardzībā.

Programma radītu vienotu platformu, kas ļauj Latvijai mobilizēt globālo intelektuālo resursu krīzes situācijās, kad informācijas telpas un kibertelpas drošība kļūst par centrālo valsts aizsardzības elementu.

Šāda pieeja stiprina Latvijas visaptverošās valsts aizsardzības modeli, paplašinot rezervistu sistēmu digitālajā telpā un piesaistot Latvijas diasporu kā aktīvu drošības partneri.

3. Valsts aizsardzības partnerības nodokļu stimulu programma

Ieviest sistēmisku “Valsts aizsardzības partnerības” modeli, kas motivē uzņēmumus kļūt par aktīvu Latvijas aizsardzības komponenti. Programma paredz mērķtiecīgas nodokļu bāzes korekcijas (UIN izdevumu atskaitīšanas koeficients 2.0), reputācijas instrumentus un konkurences priekšrocības publiskajos iepirkumos uzņēmumiem, kuru darbinieki aktīvi piedalās Zemessardzē.

Modelis risina vienu no galvenajiem rezervistu sistēmas ierobežojumiem - darba devēju ekonomisko risku, kas rodas darbinieku prombūtnes laikā militāro mācību vai mobilizācijas gadījumā. Pārvēršot zemessargu no potenciāla “organizatoriska traucējuma” par uzņēmuma konkurences priekšrocību, valsts veido jaunu partnerības līmeni starp aizsardzības sistēmu un privāto sektoru.

Programma vienlaikus stiprina Latvijas visaptverošās valsts aizsardzības pieeju, kur ekonomika un uzņēmējdarbība ir integrēta valsts drošības infrastruktūrā.

4. Energoefektīvi un ilgtspējīgi risinājumi militarajai infrastruktūrai

Ieviest mērķtiecīgu energoefektivitātes un ilgtspējas programmu militārajā infrastruktūrā, lai samazinātu ilgtermiņa uzturēšanas izmaksas un palielinātu bruņoto spēku noturību krīzes situācijās. Programma paredz pakāpenisku jauno objektu projektēšanu atbilstoši augstiem energoefektivitātes standartiem un atjaunojamo energoresursu integrāciju (saules, vēja, hibrīdrisinājumi).

Pieejai jāspēj nodrošināt kritisko funkciju darbību arī ārkārtas situācijās, vienlaikus samazinot atkarību no ārējiem energoresursiem un veicinot ilgtspējīgu resursu pārvaldību.

5. Izglītības stimulu modelis brīvprātīgajam dienestam VAD

Ieviest izglītības stimulu modeli, kas motivē jauniešus brīvprātīgi pieteikties valsts aizsardzības dienestam (VAD). Programma paredz:

1) piešķirt kredītpunktus augstskolu studiju C daļā par dienesta izpildi,

2) izveidot kuponu sistēmu bezmaksas augstākās izglītības ieguvei, attiecinot to gan uz valsts, gan privātajām augstskolām.

Šī pieeja samazina izmaksas, ar kurām jaunieši saskaras, beidzot vidusskolu, un palielina VAD karavīru konkurētspēju. Tiek veidota elastīga sistēma, kas ļauj savienot militāro pieredzi un akadēmisko attīstību.

6. Elastīgāki medicīnas kritēriji dalībai VAD

Pielāgot medicīniskos kritērijus valsts aizsardzības dienestam (VAD), lai paplašinātu potenciālo dienestam piemēroto personu loku un nodrošinātu nepieciešamo speciālistu pieplūdumu NBS. Priekšlikums paredz pārskatīt esošās veselības prasības, diferencējot tās atbilstoši dienesta veidiem un amatu specifikai.

Šī pieeja nozīmē pāreju no vienota atlases standarta uz mērķētu un funkcionālu piemērotības novērtējumu, kas ļauj efektīvāk izmantot Latvijas ierobežotos cilvēkresursus. Vienlaikus tiek saglabātas augstas prasības kaujas spējām kritiskajās vienībās.

Priekšlikums stiprina visaptverošas valsts aizsardzības principu, kurā dažādas prasmes un kompetences tiek integrētas kopējā aizsardzības sistēmā.

1. Sociālās drošības tīkls un dzīves dārdzības mazināšana

Dosim cilvēkiem drošības sajūtu un iespēju sevi īstenot

Segmenta preambula:

Redzam sociālo atbalstu kā sistēmisku rīcību kopumu, kuri ir vērsti uz cilvēku pilnvērtīgu iesaisti sabiedrībā. Papildus finansiālā atbalsta palielināšanai liela nozīme ir sociālajiem pakalpojumiem un iekļaujošas vides veidošanai.

Pietiekams un prognozējams finansiālais atbalsts ir sociālās drošības pamats. Tas palīdz cilvēkiem pārvarēt dzīves riskus – bezdarbu, slimību, invaliditāti, vecumu vai bērnu audzināšanas izmaksas. Šobrīd daudzu pabalstu apjoms nav adekvāts dzīves dārdzībai un to paaugstināšana nenotiek sistemātiski.

Līdztekus finansiālajam atbalstam būtiska loma ir kvalitatīviem un pieejamiem sociālajiem pakalpojumiem. Tie ietver aprūpi cilvēkiem ar invaliditāti un senioriem, sociālo darbu ar ģimenēm, krīzes atbalstu, rehabilitāciju un citus pakalpojumus, kas palīdz cilvēkiem saglabāt patstāvību un dzīves kvalitāti. Sociālie pakalpojumi Latvijā dažādās pašvaldībās nav vienlīdzīgi pieejami un sociālie darbinieki, kas šos pakalpojumus nodrošina, nav pietiekami atbalstīti.

Svarīga sociālās politikas daļa ir arī iekļaujošas vides veidošana, kurā ikvienam ir iespēja piedalīties sabiedrības dzīvē, tajā skaitā tikt nodarbinātam. Redzam, ka gan cilvēku ar invaliditāti, gan jauno vecāku, gan citu sabiedrības grupu gadījumā ir iespējams uzlabot gan iespējamo darbinieku iespējas iesaistīties darba tirgū, gan arī darba devēju un izglītības iestāžu atvērtību.

Sasniedzamie mērķrādītāji:

- Džini koeficients;

- nabadzības riska līmenis;

- sociālo pakalpojumu saņēmēju rindas garums;

1. Pieejams un stabils sociālais atbalsts

Latvijā pastāv definēts minimālo sociālo pakalpojumu grozs, kas nosaka pakalpojumu minimumu, ko pašvaldībām jānodrošina visiem iedzīvotājiem. Šobrīd sociālo pakalpojumu klāsts, kvalitāte un pieejamība joprojām atšķiras. Fiksēti pabalsti neaug reizē ar dzīves dārdzības pieaugumu.

1.1 Noteiksim konkrētākas prasības tiem pakalpojumiem, kas ir iekļauti sociālo pakalpojumu minimālajā grozā, lai tie būtu reāli pieejami visās pašvaldībās un visā valstī būtu vienota izpratne par to, kādā līmenī katrs pakalpojums jānodrošina un kādi salīdzināmie rādītāji ir jāizmanto.

1.2 Pakāpenski piesaistīsim pabalstus un cita veida finansiālo atbalstu vidējai algai, lai tie automātiski palielinātos reizē ar citu izmaksu pieaugumu.

2. Sociālajā jomā nodarbinātie kā nozares mugurkauls

Sociālajā jomā nodarbinātie - sociālie darbinieki, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas speciālisti, atbalsta personāls - daudzās pašvaldībās saņem nesamērīgi zemu atalgojumu. Arī klientu skaits uz vienu darbinieku daudzos gadījumos ir par augstu. Tas samazina sniegto pakalpojumu kvalitāti un palielina darbinieku izdegšanas riskus.

2.1 Ieviesīsim motivējošu un skaidru atalgojuma un atbalsta sistēmu sociālajā jomā nodarbinātajiem. Sociālo darbinieku algai ir jāatbilst vismaz 1,3 vidējām mēnešalgām valstī.

3. Pensiju sistēma, kas rada drošību

Pensiju sistēmā reizē ir jārisina gan pagātnes, gan nākotnes problēmas. Šī brīža pensijas bieži nav pietiekamas, lai nodrošinātu cieņpilnas un drošas vecumdienas. Noteiktām iedzīvotāju grupām pagājušajās desmitgadēs ne vienmēr bija iespējams gūt ieņēmumus tādā veidā, lai par tiem veiktu sociālās iemaksas. Ja tas netiks risināts, daudzi cilvēki, kas ir atbildīgi strādājuši, saņems nesamērīgi zemas pensijas,

3.1 Paaugstināsim pensijas, straujāk ieviešot piemaksu par apdrošināšanas stāžu un atzīstot dažādās nodarbinātību formu ietvarā paveikto.

3.2 Veidosim taisnīgāku iemaksu sistēmu jaunajiem vecākiem, kā arī veicināsim to, lai visi strādājošie - tostarp pašnodarbinātie un nestandarta nodarbinātībā esošie - ir pilnvērtīgi sociāli apdrošināti.

4. Pieejams mājoklis

Mājokļa pieejamība ir viena no stabilas un drošas dzīves pamatiem. Šobrīd Latvijā daudzi nevar atļauties savu pirmo mājokli. Ir teritorijas, kur mājokļu trūkst. Māju renovācija un energoefektivitātes paaugstināšana nenotiek pietiekami strauji.

4.1 Nodrošināsim pieejamus un kvalitatīvus mājokļus, veidojot valsts un pašvaldību pārvaldītu īres mājokļu fondu cilvēkiem ar zemiem un vidējiem ienākumiem.

4.2 Īstenosim programmas jaunu mājokļu būvniecībai un esošo ēku renovācijai ar uzsvaru uz reģionālo attīstību un energoefektivitāti.

4.3 Strādāsim pie tā, lai kredīti mājokļa iegādei būtu reāli pieejami visā Latvijā.

4.4 Atbalstīsim jauniešus ar pirmo iemaksu ne tikai mājokļa iegādei, bet arī īrei.

5. Atbalsts jaunajām ģimenēm

Atdalām demogrāfijas jautājumu, kas ir plašāks jautājums, un ietver arī darba tirgus, veselības, imigrācijas un citus jautājumus, no atbalsta jaunajām ģimenēm. Iestājamies par to, lai katrā ģimenē augtu tik daudz bērnu, cik pati ģimene vēlas. Redzam kontracepciju, izglītību par seksuāli reproduktīvo veselību un pieejamu veselības aprūpi kā pamatu labai ģimenes politikai. Mūsu politiku vērtēsim ne pēc tā, cik bērnu piedzimst sievietei reproduktīvajā vecumā, bet pēc tā, cik laimīgas, veselas un aizsargātas ir mūsu ģimenes.

5.1 Pārskatīsim finansiālo atbalstu Bērnu kopšanas atvaļinājuma laikā, lai novērstu motivāciju ņemt fiktīvu bērna kopšanas atvaļinājumu ģimenēs, kurās viena vecāka ienākumi ir ievērojami lielāki. Tāpat nodrošināsim to, lai vecāki bērna kopšanas atvaļinājuma laikā saņemtu atbilstošas sociālās iemaksas.

5.2 Vienkāršosim pieteikšanās procesu finansiālajam atbalstam pēc bērna piedzimšanas.

5.3 Nodrošināsim pilnvērtīgu un modernu pirmsdzedību un pēcdzemdību aprūpi visai ģimenei, pievēršot uzmanību psiholoģiskajai veselībai un vizītēm mājās.

5.4 Palielināsim ģimenes valsts pabalstu, lai atbalstītu ģimenes ar zemākiem ienākumiem.

5.5 Veidosim mērķētus pakalpojumus viena vecāka ģimenēm un citām ģimenēm, kam ir nepieciešams papildus atbalsts.

5.6 Palielināsim atbalstu cilvēkiem, kas saskaras ar neauglību, tajā skaitā veicinot psiholoģisko atbalstu.

5.7 Veicināsim līdzvertīgu bērna aprūpes pienākumu sadali starp abiem vecākiem visos vecumposmos.

6. Atbalsts cilvēkiem ar invaliditāti un viņu ģimenēm

Cilvēkiem ar invaliditāti un viņu ģimenēm ir jādod iespēja justies droši un pilnvērtīgi iesaistīties sabiedrībā.

6.1 Palielināsim minimālās pensijas un invaliditātes pabalsta apjomu līdz pusei no minimālās algas, primāri cilvēkiem ar invalidāti kopš bērnības un cilvēkiem ar īsu darba stāžu.

6.2 Personām, kam ir nestrādājošs ģimenes loceklis ar I, II grupas invaliditāti, piemērosim IIN atvieglojumu līdzīgi kā to šobrīd var saņemt bērniem.

6.3 Palielināsim asistentu atalgojumu un vienkāršosim ar asistentu pienākumu veikšanu saistīto birokrātiju.

6.4 Atbalstīsim jauniešus ar invalididātu visos izglītibas posmos. Veiksim vispārēju augstākās izglītības iestāžu piekļūstamības un pieejamības auditu.

6.5 Stingrāk kontrolēsim vides piekļūstamību un atbalstīsim vides piekļūstamības uzlabošanas projektus.

6.6 Atvieglosim uzņēmēju iespējas un motivāciju noalgot cilvēkus ar invaliditāti.

7. Atkarību mazināšana

Atkarības iznīcina cilvēkus un ģimenes, kā arī rada slogu veselības aprūpes un sociālajai sistēmai.

7.1 Novirzīsim papildus finansējumu pogrammām atkarīgajiem un viņu tuviniekiem, kā arī stiprināsim uz jauniešiem vērstās prevencijas un rehabilitācijas programmas.

7.2 Stringri ierobežosim spēļu zāles, tajā skaitā kontrolējam arī tiešsaitē esošās azartspēles

7.3 meklēsim alternatīvus finansējuma avotus nozarēm, kas ir atkarīgas no azartspēļu finansējuma.

8. Droša bērnība visiem

Visi bērni ir pelnījuši drošu bērnību un labu dzīves sākumu.

8.1 Stiprināsim vardabības un diskriminācijas prevencijas programmas skolās un ģimenēs.

8.2 Paplašināsim atbalsta centrus vardarbībā cietušiem bērniem un uzlabosim starpinstitūciju sadarbību.

8.3 Nodrošināsim vecumam atbilstošu seksuāli reproduktīvo izglītību un izglītosim pedagogus un citus, kas strādā ar bērniem un jauniešiem par seksuālo vardarbību un sarkanajiem karogiem.

8.4 Nodrošināsim pedagogu palīgus, speciālistu pieejamību un pielāgotu mācību vidi, lai katrs bērns – neatkarīgi no veselības stāvokļa vai attīstības īpatnībām – varētu pilnvērtīgi mācīties un attīstīties.

8.5 Pārskatīsim bāriņtiesām piešķirtās funkcijas un veidosim sistēmu, kur tās nodrošinātas caurspīdīgi un vienoti visā Latvijā.

8.6. Strādāsim pie tā, lai vīzīja “Latvija bez bērnu namiem” kļūtu par realitāti, īpaši rūpējoties par bērniem ar īpašām vajadzībām, kā arī palielinot atbalstu audžuģimenēm un specializētajām audžuģimenēm.

Ekonomikas programma

1. Ekonomikas attīstība un enerģētika

   1. Noteiksim skaidru jaudu ģenerācijas portfeļa struktūru, tai skaitā bāzes jaudu. Atbalstām dziļāku NordPool integrāciju.

   2. Investīcijas prioritāri virzīsim pārvades un sadales projektiem, lai sekmētu atbilstošu infrastruktūru saražōtās enerģijas efektīvai izmantošanai.

   3. Noteiksim atjaunīgās enerģijas tehnoloģijas, militāro industriju un kokrūpniecību kā prioritāros sektorus zaļās enerģijas izmantošanai.

   4. Šo sektoru attīstībai piedāvāsim ilgtermiņa elektroenerģijas līgumus un attīstīsim industriālos parkus ar garantētu pieslēgumu un izbūvētu infrastruktūru.

   5. Lai pāatrinātu mājokļu energoefektivitātes mērķu sasniegšanu, mainīsim finanšu instrumentu struktūru. Izmantojot sociālā klimata fonda līdzekļus, palielināsim pieejamo grantu daļu, lai palīdzētu tieši mazaizsargātām mājsaimniecībām.

   6. Profesionalizēsim mājokļu renovācijas projektu vadību, nodrošinot speciālistus, kas mērķtiecīgi organizē un sadarbojas ar māju biedrībām projektu īstenošanā.

   7. Atbalstīsim energoneatkarību transporta sektorā, organizējot autotransportu pēc pieprasījuma attālākos Latvijas reģionos un piešķirot finansējumu sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem mazemisiju vai bezemisiju transporta līdzekļa iegādei.

   8. Ieguldīsim līdzekļus uzlādes infrastruktūras izbūvē, lai ikviens iedzīvotājs Latvijā var ērti pārvietoties ar mazemisiju vai bezemisiju transporta līdzekli.

   9. Atbalstām pilnīgu importa/eksporta pārtraukšanu ar Krieviju un Baltkrieviju.

2. Valsts atbalsta programmas attīstībai

2.1 Valsts atbalsta programmas (granti, aizdevumi, atlaides) jāveido mērķtiecīgi, atbalstot uzņēmumus, kuri spēj uzrādīt:

a.augstu pievienoto vērtību uz vienu darbinieku;

b.būtisku eksporta intensitāte apgrozījumā;

c.nozīmīgus ieguldījumus pētniecībā un attīstībā.

2.2 Vienlaikus, uzņēmumiem, kas saņem nozīmīgu finansiālu atbalstu no valsts puses ir jāsekmē energoneatkarības mērķu sasniegšana, uzlabojot energoefektivitāti, veicinot elektrifikāciju vai mazinot emisijas citos veidos.

2.3 Ieviesīsim īpašu atbalsta programmu jaunuzņēmumiem – grantu vai atvieglotā aizdevuma tipa instrumentu agrīnas stadijas tehnoloģiju komandām.

2.4 Ieviesīsim jaunas atbalsta programmas, piemēram, ALTUM aizdevumus bez mantiskas ķīlas, atmaksājamus piecu gadu laikā no uzņēmuma peļņas saskaņā ar revenue-based financing principiem.

2.5Ieviesīsim fast-track atļaujas — prioritārajās nozarēs strādājošajiem perspektīvajiem uzņēmumiem būs prioritāte atļauju un saskaņojumu saņemšanā, nosakot, ka visas nepieciešamās atļaujas tie varēs saņemt 30 dienu laikā

2.6 Perspektīvajiem uzņēmumiem LIAA sniegs mērķētu un individuālu atbalstu eksporta paplašināšanai: pārstāvniecību atvēršanai, nepieciešamo atļauju un sertifikātu saņemšanai, mārketingam.

2.7Atjaunosim LIAA inovāciju vaučeru programmu, to būtiski reformējot. Piešķirsim mazāk, bet lielākus vaučerus vērienīgākiem un izaicinošākiem projektiem, sedzot 70% no projekta izmaksām ar 30% uzņēmuma līdzfinansējumu, tādējādi izslēdzot, ka nauda tiek “apgūta” bez komerciāla pamatojuma.

3. Nodarbinātības politika ekonomikā

3.1 Pāriesim no minimālās sociālo iemaksu bāzes uz proporcionālām iemaksām sociālajā budžetā, lai sekmētu kopējo nodarbinātības līmeni un mazinātu ēnu ekonomiku.

3.2 Noteiksim valsts līdziemaksas noteiktām sociālā un nabadzības riska grupām, lai nodrošinātu ekonomisko drošību ilgtermiņā.

3.3 Atbalstīsim izmaiņas darbinieku tiesību regulējumā konsultācijās ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību.

3.4 Lai sekmētu nodarbinātības līmeni, noteiksim, ka, ja abas puses vienojas, darba līgums var tikt noslēgts angļu valodā, bet jebkādas nepieciešamības gadījumā darba devējam ir pienākums nodrošināt noslēgtā darba līguma tulkojumu valsts valodā.

3.5 Noteiktās publiskā sektora iestādēs, ieviesīsim pilotprojektu saīsinātai un elastīgākai darba nedēļai, izvērtējot labbūtības un produktivitātes rādītājus. Atbalstīsim līdzīgas iniciatīvas arī privātajā sektorā.

3.6 Noteiksim trīs dienu attaisnotu prombūtni darbiniekiem, kas pamet vardarbīgas attiecības.

4. Birokrātijas samazināšana

4.1 Sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu, pielāgosim pārbaužu intensitāti iepriekšējai uzņēmumu likumpaklausībai – jo labāk uzņēmums pilda likumu, jo mazāk pārbaužu un ātrāka pakalpojumu saņemšana.

4.2 LIAA darbības efektivitātes vērtēšanā iekļausim atbalstīto uzņēmumu sasniegtos rezultātus. Pārskatīsim atskaitīšanos LIAA projektos, kur vien iespējams, izslēdzot bublēšanos, vienkāršojot vai likvidējot nevajadzīgos procesus, tādējādi samazinot birokrātiju.

5. Atbalsts ģimenes lauku saimniecībām

5.1 Pārdefinēsim lauksaimniecības subsīdiju mērķi —nevis maksimizēt lielo tirgus spēlētāju peļņu, bet veicināt Latvijas lauku apdzīvotību, ilgspējīgu saimniekošanu un inovācijas lauksaimniecības jomā.

5.2 Pieeju ES un valsts subsīdijām stingri saistīsim ar noteiktiem sasniedzamajiem rezultātiem: augsnes kvalitātes uzlabošanās, CO2 piesaiste, ražība uz kvadrātmetru, kā arī minerālmēslojuma, pesticīdu un insekticīdu izmantošanas ierobežojumiem.

6. Pieejams transports un mobilitāte

6.1 Mobilitātes plānošanā konsekventi ievērosim mobilitātes piramīdu, prioritizējot gājējus un velobraucējus, attīstot drošu un kvalitatīvu infrastruktūru, kā arī ieviešot 15 minūšu pilsētas principus ne tikai galvaspilsētā, bet arī reģionu centros.

6.2 Satiksmes drošībai noteiksim kā galveno prioritāti, pilnībā ieviešot “Vision Zero” principus, ar mērķi novērst bojāgājušos un smagi ievainotos uz ceļiem gan apdzīvotās vietās, gan ārpus tām.

6.3 Uzlabosim sabiedriskā transporta pieejamību cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, ieviešot universālā dizaina principus visā sabiedriskā transporta infrastruktūrā.

6.4 Vilcienu grafikus saskaņosim ar reģionālo autobusu satiksmi, veloinfrastruktūru pie stacijām un Park & Ride iespējām.

7. Stratēģiskais atbalsts Latgalei

7.1 Izmantosim EastInvest fondu, lai atbalstītu Latgales pašvaldību investīcijas sabiedriskā transporta infrastruktūrā.

7.2 Izveidosim Eiropas fondu Latgales biroju, kurā atalgojumu saistīsim ar īstenotajiem projektiem, lai veicinātu Eiropas fondu līdzekļu izmantošanu Latgales attīstībai. Par vienu no tā uzdevumiem noteiksim publiskas standartizētu projektu pieteikumu datubāzes izveidošanu tipiskākajiem Latgales projektiem: lauku tūrisma attīstība, pārtikas pārstrādes iekārtu iegāde, ēku energoefektivitātes uzlabošana, gājēju un veloinfrastruktūras attīstība.

7.3 Noteiksim kā vienu no LIAA pamatuzdevumiem identificēt un sniegt personalizētu atbalstu augošiem uzņēmumiem Latgalē jaunu eksporta tirgu apgūšanā, jaunu preču un pakalpojumu izstrādē, mārketingā un produktivitātes celšanā.

7.4 Mobilitātes atbalstu Latgalē attiecināsim ne tikai uz bezdarbniekiem, kas uzsāk darba attiecības, bet uz visiem darbiniekiem, kuru ienākumi gadā nepārsniedz 12 tūkstošus eiro.

Ekonomikas programma

1. Ekonomikas attīstība un enerģētika

   1. Noteiksim skaidru jaudu ģenerācijas portfeļa struktūru, tai skaitā bāzes jaudu. Atbalstām dziļāku NordPool integrāciju.

   2. Investīcijas prioritāri virzīsim pārvades un sadales projektiem, lai sekmētu atbilstošu infrastruktūru saražōtās enerģijas efektīvai izmantošanai.

   3. Noteiksim atjaunīgās enerģijas tehnoloģijas, militāro industriju un kokrūpniecību kā prioritāros sektorus zaļās enerģijas izmantošanai.

   4. Šo sektoru attīstībai piedāvāsim ilgtermiņa elektroenerģijas līgumus un attīstīsim industriālos parkus ar garantētu pieslēgumu un izbūvētu infrastruktūru.

   5. Lai pāatrinātu mājokļu energoefektivitātes mērķu sasniegšanu, mainīsim finanšu instrumentu struktūru. Izmantojot sociālā klimata fonda līdzekļus, palielināsim pieejamo grantu daļu, lai palīdzētu tieši mazaizsargātām mājsaimniecībām.

   6. Profesionalizēsim mājokļu renovācijas projektu vadību, nodrošinot speciālistus, kas mērķtiecīgi organizē un sadarbojas ar māju biedrībām projektu īstenošanā.

   7. Atbalstīsim energoneatkarību transporta sektorā, organizējot autotransportu pēc pieprasījuma attālākos Latvijas reģionos un piešķirot finansējumu sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem mazemisiju vai bezemisiju transporta līdzekļa iegādei.

   8. Ieguldīsim līdzekļus uzlādes infrastruktūras izbūvē, lai ikviens iedzīvotājs Latvijā var ērti pārvietoties ar mazemisiju vai bezemisiju transporta līdzekli.

   9. Atbalstām pilnīgu importa/eksporta pārtraukšanu ar Krieviju un Baltkrieviju.

2. Valsts atbalsta programmas attīstībai

2.1 Valsts atbalsta programmas (granti, aizdevumi, atlaides) jāveido mērķtiecīgi, atbalstot uzņēmumus, kuri spēj uzrādīt:

a.augstu pievienoto vērtību uz vienu darbinieku;

b.būtisku eksporta intensitāte apgrozījumā;

c.nozīmīgus ieguldījumus pētniecībā un attīstībā.

2.2 Vienlaikus, uzņēmumiem, kas saņem nozīmīgu finansiālu atbalstu no valsts puses ir jāsekmē energoneatkarības mērķu sasniegšana, uzlabojot energoefektivitāti, veicinot elektrifikāciju vai mazinot emisijas citos veidos.

2.3 Ieviesīsim īpašu atbalsta programmu jaunuzņēmumiem – grantu vai atvieglotā aizdevuma tipa instrumentu agrīnas stadijas tehnoloģiju komandām.

2.4 Ieviesīsim jaunas atbalsta programmas, piemēram, ALTUM aizdevumus bez mantiskas ķīlas, atmaksājamus piecu gadu laikā no uzņēmuma peļņas saskaņā ar revenue-based financing principiem.

2.5Ieviesīsim fast-track atļaujas — prioritārajās nozarēs strādājošajiem perspektīvajiem uzņēmumiem būs prioritāte atļauju un saskaņojumu saņemšanā, nosakot, ka visas nepieciešamās atļaujas tie varēs saņemt 30 dienu laikā

2.6 Perspektīvajiem uzņēmumiem LIAA sniegs mērķētu un individuālu atbalstu eksporta paplašināšanai: pārstāvniecību atvēršanai, nepieciešamo atļauju un sertifikātu saņemšanai, mārketingam.

2.7Atjaunosim LIAA inovāciju vaučeru programmu, to būtiski reformējot. Piešķirsim mazāk, bet lielākus vaučerus vērienīgākiem un izaicinošākiem projektiem, sedzot 70% no projekta izmaksām ar 30% uzņēmuma līdzfinansējumu, tādējādi izslēdzot, ka nauda tiek “apgūta” bez komerciāla pamatojuma.

3. Nodarbinātības politika ekonomikā

3.1 Pāriesim no minimālās sociālo iemaksu bāzes uz proporcionālām iemaksām sociālajā budžetā, lai sekmētu kopējo nodarbinātības līmeni un mazinātu ēnu ekonomiku.

3.2 Noteiksim valsts līdziemaksas noteiktām sociālā un nabadzības riska grupām, lai nodrošinātu ekonomisko drošību ilgtermiņā.

3.3 Atbalstīsim izmaiņas darbinieku tiesību regulējumā konsultācijās ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību.

3.4 Lai sekmētu nodarbinātības līmeni, noteiksim, ka, ja abas puses vienojas, darba līgums var tikt noslēgts angļu valodā, bet jebkādas nepieciešamības gadījumā darba devējam ir pienākums nodrošināt noslēgtā darba līguma tulkojumu valsts valodā.

3.5 Noteiktās publiskā sektora iestādēs, ieviesīsim pilotprojektu saīsinātai un elastīgākai darba nedēļai, izvērtējot labbūtības un produktivitātes rādītājus. Atbalstīsim līdzīgas iniciatīvas arī privātajā sektorā.

3.6 Noteiksim trīs dienu attaisnotu prombūtni darbiniekiem, kas pamet vardarbīgas attiecības.

4. Birokrātijas samazināšana

4.1 Sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu, pielāgosim pārbaužu intensitāti iepriekšējai uzņēmumu likumpaklausībai – jo labāk uzņēmums pilda likumu, jo mazāk pārbaužu un ātrāka pakalpojumu saņemšana.

4.2 LIAA darbības efektivitātes vērtēšanā iekļausim atbalstīto uzņēmumu sasniegtos rezultātus. Pārskatīsim atskaitīšanos LIAA projektos, kur vien iespējams, izslēdzot bublēšanos, vienkāršojot vai likvidējot nevajadzīgos procesus, tādējādi samazinot birokrātiju.

5. Atbalsts ģimenes lauku saimniecībām

5.1 Pārdefinēsim lauksaimniecības subsīdiju mērķi —nevis maksimizēt lielo tirgus spēlētāju peļņu, bet veicināt Latvijas lauku apdzīvotību, ilgspējīgu saimniekošanu un inovācijas lauksaimniecības jomā.

5.2 Pieeju ES un valsts subsīdijām stingri saistīsim ar noteiktiem sasniedzamajiem rezultātiem: augsnes kvalitātes uzlabošanās, CO2 piesaiste, ražība uz kvadrātmetru, kā arī minerālmēslojuma, pesticīdu un insekticīdu izmantošanas ierobežojumiem.

6. Pieejams transports un mobilitāte

6.1 Mobilitātes plānošanā konsekventi ievērosim mobilitātes piramīdu, prioritizējot gājējus un velobraucējus, attīstot drošu un kvalitatīvu infrastruktūru, kā arī ieviešot 15 minūšu pilsētas principus ne tikai galvaspilsētā, bet arī reģionu centros.

6.2 Satiksmes drošībai noteiksim kā galveno prioritāti, pilnībā ieviešot “Vision Zero” principus, ar mērķi novērst bojāgājušos un smagi ievainotos uz ceļiem gan apdzīvotās vietās, gan ārpus tām.

6.3 Uzlabosim sabiedriskā transporta pieejamību cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, ieviešot universālā dizaina principus visā sabiedriskā transporta infrastruktūrā.

6.4 Vilcienu grafikus saskaņosim ar reģionālo autobusu satiksmi, veloinfrastruktūru pie stacijām un Park & Ride iespējām.

7. Stratēģiskais atbalsts Latgalei

7.1 Izmantosim EastInvest fondu, lai atbalstītu Latgales pašvaldību investīcijas sabiedriskā transporta infrastruktūrā.

7.2 Izveidosim Eiropas fondu Latgales biroju, kurā atalgojumu saistīsim ar īstenotajiem projektiem, lai veicinātu Eiropas fondu līdzekļu izmantošanu Latgales attīstībai. Par vienu no tā uzdevumiem noteiksim publiskas standartizētu projektu pieteikumu datubāzes izveidošanu tipiskākajiem Latgales projektiem: lauku tūrisma attīstība, pārtikas pārstrādes iekārtu iegāde, ēku energoefektivitātes uzlabošana, gājēju un veloinfrastruktūras attīstība.

7.3 Noteiksim kā vienu no LIAA pamatuzdevumiem identificēt un sniegt personalizētu atbalstu augošiem uzņēmumiem Latgalē jaunu eksporta tirgu apgūšanā, jaunu preču un pakalpojumu izstrādē, mārketingā un produktivitātes celšanā.

7.4 Mobilitātes atbalstu Latgalē attiecināsim ne tikai uz bezdarbniekiem, kas uzsāk darba attiecības, bet uz visiem darbiniekiem, kuru ienākumi gadā nepārsniedz 12 tūkstošus eiro.

1. Zaļa enerģija, aizsargāta vide, noturīgs klimats

Zaļa enerģija · Aizsargāta daba · Noturīgs klimāts · Sociāli taisnīga pāreja

Segmenta preambula

Zaļā politika nav tikai vides aizsardzība - tā ir ekonomikas, sabiedrības un valsts nākotnes nodrošināšana. Klimāta krīze, dabas degrādācija un resursu izšķiešana rada tiešus draudus arī Latvijas drošībai un labklājībai. Progresīvie iestājas par pāreju uz ekonomiku, kas respektē planētas robežas un cilvēka tiesības uz veselīgu vidi gan pilsētās, gan laukos.

Latvijai jābūt klimatneitrālai un klimatnoturīgai valstij, ar pieejamu atjaunīgo enerģiju, bez enerģētiskās nabadzības, noturīgai pret klimata pārmaiņu sekām, ar niecīgu fosilo resursu pēdu.

Sasniedzamie mērķrādītāji:

• DRN objekti un likmes atbilst vismaz tām aprēķināmām izmaksām, ko šo piesārņojošo vielu emisijas rada valstij (piemēram, 80–90 EUR/t nozarēm, kas rada CO₂ emisijas, atbilstoši ES ETS tirgus cenai)

• DRN ieņēmumu novirzīšana vides un dabas aizsardzībai: 100% no DRN ieņēmumiem - vides mērķu sasniegšanai, klimatneitralitātes un klimatnoturības sasniegšanai, kompensācijām par saimnieciskās darbības ierobežojumiem, investīcijām notekūdeņu attīrīšanai un ūdens kvalitātes mērķu sasniegšanai.

• Lauksaimniecības atbalsts: 100% tiešmaksājumu saistīti ar vides kritērijiem

• Bioloģiskās lauksaimniecības zemes platības: no 16% (2024. g.) līdz 25% no lauksaimniecības zemju platības līdz 2030. g.

• Dabas aizsardzība: stingri aizsargātas dabas teritorijas vismaz 10% no Latvijas teritorijas, dabai draudzīgi apsaimniekota vismaz 30%. Stingri aizsargāta meža platība 17% no kopējās meža platības, vismaz 35% apsaimniekoti dabai draudzīgi

• SEG emisijas: Latvija ir klimatneitrāla valsts, Latvijas meži uzkrāj CO₂

• Atjaunīgo energoresursu īpatsvars atbilstoši ES 2030. mērķiem

• Renovēto ēku īpatsvars % no kopējā daudzdzīvokļu fonda: ikgadējs pieaugums

Pasargāti

Eiropa saskaras ar drošības apdraudējumu no Krievijas un ar lieliem izaicinājumiem, kā klimata krīze, ekonomiskas grūtības un uzbrukumi cilvēktiesībām un demokrātijai. Laikā, kad mūs mēģina šķelt, atbilde ir saliedētībā, sadarbībā un solidaritātē. Vienota Eiropa mūs pasargās.

• Latvijai jāuzņemas līderība, lai Eiropa būtu vienota savā aizsardzībā gan fiziskajā, gan virtuālajā telpā un lai mums būtu tai nepieciešamās militārās, kiberdrošības un komandspējas. Nepieciešama ciešāka ES integrācija drošības jomā, piemēram, veicot kopīgus iepirkumus un ieguldījumus un veidojot starpvalstu vienības. ES drošības attīstība papildinās NATO.

• Šobrīd par mūsu visu drošību vislielāko upuri nes Ukraina. ES jāsniedz Ukrainai viss nepieciešamais politiskais, militārais un humānais atbalsts. ES jāiegulda klimatnoturīgas un atjaunīgā enerģijā balstītas Ukrainas atjaunošanā.

• Strauji jāvirzās uz Ukrainas uzņemšanu ES. Jau no šī brīža jānodrošina Ukrainas pakāpeniska integrācija, piemēram, plašāk iesaistot to ES programmās, dodot piekļuvi mūsu tirgiem un piešķirot novērotāju vietas EP.

• Lai novērstu ES kaimiņvalstu nokļūšanu Krievijas ietekmes sfērā, svarīgi atbalstīt arī Moldovu un Rietumbalkānu valstis ceļā uz iestāšanos ES. Jāatbalsta demokratizācija Baltkrievijā.

Klimata krīze vairs nav tikai zinātnieku prognozes – mēs to redzam arī plūdos Jēkabpilī, sausumā, krusā un pieaugošās lauksaimniecības kompensācijās neiegūtās ražas dēļ. No bezdarbības cieš ekonomika, infrastruktūra un pašu cilvēki. Eiropai šim izaicinājumam jāstājas pretī kopā, jāpasargā iedzīvotāji no energonabadzības un jāsasniedz klimatneitralitāte līdz 2040. gadam.

• Mazināsim fosilo kurināmo dedzināšanu, pārtraucot gāzes importu no Krievijas, izslēdzot dabasgāzi no zaļās taksonomijas, pārejot uz atjaunīgajiem energoresursiem, siltinot ēkas un veidojot energosavienojumus starp valstīm.

• Jau tagad jāaizsargā iedzīvotāji no klimata krīzes sekām. Iestāsimies par ES fondu klimata krīzes un dabas katastrofu seku mazināšanas pasākumiem, kā arī par civilās aizsardzības un glābšanas dienestu stiprināšanu.

Prokremliskās Ungārijas valdības centieni bloķēt atbalstu Ukrainai ir kārtējais pierādījums, ka Eiropas uzbūvē ir nepieciešamas izmaiņas. ES paplašinoties, tās rīcībspēja, vienai dalībvalstij iebilstot pret kopīgu rīcību, kļūs aizvien svarīgāka. Eiropai jābūt vienotai, efektīvai, demokrātiskai, caurspīdīgai un jādod vairāk brīvības Eiropas Parlamentam.

• Vienbalsības princips ES Padomē nestrādā un ir drauds mūsu vienotībai un drošībai. Atbalstīsim pāreju no vienprātības uz kvalificētu vairākumu.

• Lai cilvēki uzticētos ES lēmumiem, lēmumu pieņemšanai un partiju finansējuma avotiem jābūt caurspīdīgiem, striktāk jāsoda koruptīvi pārkāpumi un līdzekļu izsaimniekošana un jānovērš dažu nozaru spēcīgais lobijs kā norma.

• ES nepieciešama vienota nostāja patvēruma, migrācijas un robežu pārvaldības jautājumos, kas ir efektīva, droša un respektē cilvēktiesības. Jācīnās pret autoritāru režīmu centieniem izmantot migrantus kā ieroci.

Labklājīgi

Neskaitāmas Latvijas ģimenes ir devušās uz labklājīgākām Eiropas valstīm. Eiropa cieš no nevienlīdzības gan valstu iekšienē, gan starp tām. Šīs ekonomiskās atšķirības jāmazina. Lai ikviens no mums varētu dzīvot labklājībā, pirmkārt, nepieciešamas labas un adekvāti atalgotas darbavietas un, otrkārt, pašvaldības, valstis un ES, kas rūpējas par iedzīvotājiem, kad tas nepieciešams.

• Vēlamies ieviest vienotu formulu cieņpilnas minimālās algas un pensijas aprēķinam un celt koplīgumu un arodbiedrību lomu, tajā skaitā jauno nodarbinātības formu sociālajai aizsardzībai.

• Ieviesīsim vienotu ES bezdarba pabalstu. Tas nodrošinās atbalstu bezdarba situācijās visā ES, kā arī uzlabos ekonomisko stabilitāti un mazinās recesijas riskus.

• ES atbildība medicīnā jāpaplašina, nododot medikamentu licencēšanu un iepirkšanu centrālai institūcijai, īstenojot pieejamas mentālās veselības atbalsta iniciatīvas un aizsargājot reproduktīvās veselības tiesības.

Mēs visi gribam dzīvot dabai draudzīgi, taču klimata krīzes risinājumi saistās ar dārgāku transportu vai apkuri. Tam tā nav jābūt. Nepieciešama strauja, bet taisnīga virzība uz klimatneitralitāti, kas jādara uz piesārņojošo nozaru rēķina. Investīcijām zaļajā ekonomikā jābūt gudrām un jāceļ mūsu labklājība.

• Atbalstīsim fonda izveidi, kas arī Latvijā finansēs atjaunīgās enerģijas projektus, radot darbavietas, uzlabojot gaisa kvalitāti un veicinot energoneatkarību.

• ES jāfinansē darbinieku pārkvalifikācija no izsīkstošām uz perspektīvām nozarēm.

• Ilgtspēja nozīmē arī kvalitatīvākas preces. Vienoti standarti, kā nesen virzītā prasība ražot viedtālruņus ar nomaināmu bateriju, padara ikdienu ērtāku un mazina atkritumus. Nākotnē ražotajam jābūt atkārtoti izmantojamam, viegli pārstrādājamam vai salabojamam. Atkritumus nevis jādedzina, bet jānovērš.

Daba mums dod ēdienu, gaisu un ūdeni. Tomēr tā ir apdraudēta. Bišu izmiršana, piemēram, apdraud pārtikas ražošanu. Dabas aizsardzība nevar būt tikai individuāls uzdevums – par to jārūpējas arī Eiropas un nacionālajām institūcijām. Strādāsim, lai tiktu novērsta arī cietsirdība pret zvēriem un mājdzīvniekiem. Partijas Progresīvie pilnā programma 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām

• Līdz 2030. gadam jāaizsargā vismaz 30% no jūras un sauszemes teritorijām. 10% no tām jābūt stingri aizsargātām. Mežu ciršana nav rīks klimata mērķu sasniegšanai.

• ES jāaizliedz dzīvnieku audzēšana kažokādām un jāuzlabo visu nebrīvē turēto dzīvnieku dzīves apstākļi.

• Jāierobežo pesticīdu un minerālmēslu izmantošana, t. sk. jāaizliedz glifosāts, kas var izraisīt neiroloģiskās slimības, kā Parkinsona slimību

Kovid krīzes laikā pierādījās, ka ierobežojumi valstu budžetiem nav atbilstoši mainīgajai mūsdienu realitātei. Šie noteikumi veicina taupību laikā, kad visvairāk nepieciešamas investīcijas. Mūsu Eiropa ir nevis pātaga, bet jaunu iespēju avots, kas palīdz valstīm veikt zaļas un gudras investīcijas.

• Atbalstīsim ES budžeta palielināšanu. Tā labā ieviešami un paplašināmi ES nodokļi, kā finanšu transakciju nodoklis vai nodoklis nepārstrādātiem plastmasas atkritumiem. Jāizskauž izvairīšanās no nodokļiem daudznacionālo uzņēmumu vidē.

• ES ir iespējas piesaistīt līdzekļus investīcijām uz daudz izdevīgākiem nosacījumiem nekā dalībvalstīm katrai atsevišķi, tāpēc atbalstīsim eiroobligāciju izdošanu, kas jau tika izmantotas pandēmijas pārvarēšanai.

• ES dalībvalstīm jādod lielāka rīcības brīvība nacionālajā budžetā veikt ieguldījumus publisko pakalpojumu uzlabošanā un pārejā uz atjaunīgo enerģiju.

• Jāpaplašina Eiropas Centrālās bankas mērķu klāsts – tās monetārajai politikai ne vien jācenšas mazināt inflāciju, bet arī celt nodarbinātību un veicināt klimatneitralitāti.

Neatņemama ES iezīme ir brīva pārvietošanās. Lai ikviens no mums varētu to izmantot, jāstrādā pie integrētas, dabai draudzīgas, drošas un pieejamas sabiedriskā transporta sistēmas, kuras centrā ir dzelzceļš.

• Rail Baltica īstenošanai jābūt nacionālai prioritātei, tāpēc arī Eiropā iestāsimies par Rīgu kā neatņemamu projekta daļu un nodrošināsim nepieciešamo finansējumu tā pabeigšanai.

• Jānodrošina ES atbalsts starpvalstu, reģionālā un vietējā mēroga mobilitātes veicināšanai, sevišķi dzelzceļa un veloinfrastruktūras attīstībai un piekļūstamībai cilvēkiem ar invaliditāti.

• Ieguldīsim ātrgaitas dzelzceļā un sabiedriskajā transportā, lai aizvietotu īsos avioreisus un mazinātu atkarību no privātā autotransporta. Iestāsimies pret jebkādām nodokļu atlaidēm privātajām lidmašīnām.

Reģionālās daudzveidības un kultūras saglabāšanai vajadzīgi ilgtspējīgi reģioni un mazpilsētas. Tajos jāceļ dzīves kvalitāte un jāveicina to attīstība. Bet Eiropas lielajām pilsētām kā Rīgai jādod iespēja būt pozitīvu pārmaiņu virzītājiem, kļūstot videi un cilvēkiem draudzīgākām.

• Lauksaimniecība jāpadara zaļāka, nodrošinot taisnīgu finansējumu, sevišķi mazajiem, vidējiem un bioloģiskajiem lauksaimniekiem. Importētajiem pārtikas produktiem jāpiemēro ES lauksaimniecības prasības. Partijas Progresīvie pilnā programma 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām

• Nevienlīdzība un reģionu iztukšošanās ir sāpīgas Latvijai un šķeļ Eiropu. Jāpaātrina Latvijas reģionu tuvošanās ES vidējam dzīves līmenim ne tikai ekonomikā un infrastruktūrā, bet arī publiskajos pakalpojumos, cilvēku dzīves kvalitātē un talantu piesaistē. ES līmenī iestāsimies par papildu atbalstu reģioniem, sevišķi pierobežai un piejūrai.

• Pilsētām, sevišķi Rīgai, nacionāla līmeņa ES finansējuma administrēšana bieži ir lieks birokrātisks slogs vai pat šķērslis. Atbalstīsim iespēju pašvaldībām tieši pieteikties noteiktam ES finansējumam.

Piederīgi

Mediju un mākslinieciskā brīvība ir Eiropas pamatos. Iestāsimies par Eiropas kultūras un mediju telpas stiprināšanu un pieejamību, kopjot nacionālo mantojumu, veicinot jaunradi un sekmējot radošus risinājumus kopīgajiem izaicinājumiem. Kultūrai jāstiprina sabiedrības saliedētība un noturība pret radikalizāciju.

• Ar nodokļu un autortiesību regulējumu un finansējumu atbalstīsim vietējā un Eiropas kultūras un mediju satura ražošanu un izplatīšanu, kā arī cieņpilnu atlīdzību un sociālās garantijas kultūras darbiniekiem. Jāiegulda Eiropas valodu, t. sk. mazo valodu, stiprināšanā.

• Iestāsimies par kultūras piedāvājuma pieejamību kā dzīves kvalitātes elementu visās ES programmās, īpaši bērniem, jauniešiem un maznodrošinātajiem iedzīvotājiem.

Laikā, kad ASV un Ķīna konkurē par līderību jaunajās tehnoloģijās, Eiropai svarīgi nostiprināt savas pozīcijas zinātnē, inovācijās un augsto tehnoloģiju ražošanā, sevišķi sfērās, kas būs svarīgas nākotnes zaļajā ekonomikā. Jābūt gan ieguldījumiem, kas veicina arī Latvijas izaugsmi, gan nepieciešamajam regulējumam, kas sniedz drošību un aizsargā privātumu.

• Lielāki ieguldījumi pētniecībā un inovācijās nesīs ieguvumus klimatam, ekonomikai, eiropeiskajai piederībai un noturībai pret nākotnes izaicinājumiem.

• Atbalstīsim jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstību, atvieglojot piekļuvi kapitālam un citiem resursiem.

• Digitālajās platformās jāaizsargā mūsu privātums un drošība no dezinformācijas, diskriminācijas un krāpniecības. ES jāpārliecinās, ka mākslīgā intelekta rīki uzlabo veselības pakalpojumus, vides aizsardzību, izglītības iespējas un Eiropas konkurētspēju.

Eiropa ir vieta, kur mums visiem līdzdarboties un netikt šķirotiem pēc dzimuma, izcelsmes, seksuālās orientācijas, materiālā stāvokļa, invaliditātes un vecuma vai citām pazīmēm. Pārāk bieži šīs līdztiesības vērtības ir tikai vārdi. Mūsu uzdevums ir tās iedzīvināt.

• Iestāsimies par laulību vienlīdzību visā ES. Valstīm jāatzīst arī ģimenes, kas reģistrētas citā dalībvalstī. Jāstiprina ES prasības atalgojuma atšķirību novēršanai pēc dzimuma. Jāpieņem visām dalībvalstīm saistošs regulējums novērst vardarbību ģimenē un dzimumā balstītu vardarbību. ES amatpersonu vidū jānodrošina dzimumu līdzvērtīga pārstāvība.

• Jānodrošina personu ar invaliditāti iekļaušana darba tirgū, grupu mājokļu izveide, atbalsts ģimenēm un neatkarīgas dzīves nodrošināšanai. Līdzdalīgu Eiropu, kas spēj iet līdzi pārmaiņām un tās apsteigt, nevar sasniegt bez izglītotiem, veseliem, aktīviem jauniešiem un viņu redzējuma.

• Jāpalielina Erasmus+ finansējums, lai arī mazāk nodrošinātiem jauniešiem un jauniešiem no reģioniem ir pieejama starptautiska izglītība. Neapmaksātas prakses jāaizliedz visā ES.

• ES iegūtiem izglītības diplomiem jātiek automātiski atzītiem citās dalībvalstīs. • Iestāsimies par balsstiesībām Eiropas vēlēšanās no 16 gadu vecuma un tiesībām kandidēt tajās no 18 gadu vecuma.

1. Progresīvie atbalsta Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas 2024. gada 18. septembra ANO balsojumu, pieprasot Izraēlai pārtraukt Palestīnas okupāciju divpadsmit mēnešu laikā. Diemžēl gada laikā kopš šī balsojuma vardarbība pret palestīniešiem turpinās un eskalējas. Izraēlas parlamenta nesenie lēmumi anektēt Rietumkrastu un piemērot nāvessodu palestīniešu ieslodzītajiem ir klajā pretrunā ar Izraēlas starptautiskajām saistībām.

2. Ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes un Amnesty International un Izraēlas cilvēktiesību organizācijas B'Tselem novērojumus, kā arī Eiropas Zaļās partijas pozīciju, Progresīvie stingri nosoda Izraēlas okupētajās teritorijās veiktos cilvēktiesību pārkāpumus. Saskaņā ar Konvenciju par genocīda nepieļaujamību jebkāds atbalsts genocīda īstenošanai – tā fakta noliegums, attaisnošana vai sadarbība ar tā īstenotājiem – ir traktējams kā līdzdalība šajā smagajā noziegumā pret cilvēci. Pastāvot genocīda pazīmēm, valstīm ir pienākums rīkoties, lai to apturētu. Starptautiskās organizācijas ilgstoši vērš uzmanību uz aparteīdu, genocīdu un sistemātisko nevienlīdzīgo attieksmi pret palestīniešiem no Izraēlas valdības puses, piemēram, cilvēktiesību pārkāpumiem, nepamatotiem arestiem un vardarbību pret ieslodzītajiem, pārvietošanās ierobežojumiem, īpašumu konfiskāciju un sistemātisku diskrimināciju izglītībā un nodarbinātībā.

3. Progresīvie nosoda nesamērīgo Izraēlas militāro kampaņu Gazā, nevainīgu civiliedzīvotāju – galvenokārt sieviešu un bērnu – masveida nogalināšanu, gandrīz divu miljonu cilvēku piespiedu pārvietošanu, civilās infrastruktūras sistemātisku iznīcināšanu un bada izmantošanu kā kara metodi, kas palestīniešus ir novedusi katastrofas priekšā. Progresīvie uzskata, ka nav pieļaujama palestīniešu civiliedzīvotāju kolektīvā sodīšana pēc 2023. gada 7. oktobra “Hamās” veiktā teroristiskā uzbrukuma Izraēlai.

4. Progresīvie atkārtoti nosoda brutālos teroraktus, ko 2023. gada 7. oktobrī īstenoja teroristiskais grupējums “Hamās”, un kuru rezultātā tika nogalināti 1195 Izraēlas iedzīvotāji un nolaupītas 251 persona. Progresīvie nosoda arī necilvēcīgos apstākļus, kuros ķīlnieki tika turēti, kā arī viņiem nodarīto fizisko un psiholoģisko vardarbību.

5. Progresīvie ieskatā Latvijas valsts drošības interesēs ir starptautiskajos likumos un tautu pašnoteikšanās tiesībās balstīts Izraēlas un palestīniešu konflikta risinājums.

6. Progresīvie atbalsta pilnīgu militāro darbību un vardarbības pārtraukšanu, un nekavējošu Palestīnas valstiskuma atzīšanu kā izšķirošu soli vēsturiskā konflikta atrisināšanai un tiesiskuma atjaunošanai palestīniešu teritorijās.

7. Progresīvie atbalsta līdz šim Izraēlai noteiktās Eiropas Savienības sankcijas, kā arī aicina Latviju iestāties par turpmāku ekonomisku un diplomātisku iedarbīgu sankciju noteikšanu pret Izraēlas amatpersonām un uzņēmumiem, kas ir atbildīgas par kara noziegumiem un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem Gazā un Rietumkrastā, kā arī aicina izbeigt Eiropas Savienības–Izraēlas asociācijas nolīgumu. Progresīvie nav pieņemama Latvijas amatpersonu tikšanās ar Izraēlas amatpersonām, kas ir pakļautas sankcijām vai pret kurām ir izvirzītas apsūdzības.

8. Progresīvie aicina sniegt atbalstu palestīniešiem humānās katastrofas novēršanai, palestīniešu sabiedrības demokratizācijai un konstitucionālās kārtības nodibināšanai. Progresīvie uzsver nepieciešamību pēc “Hamās” atbruņošanās, kas ir būtisks priekšnoteikums reālai Palestīnas valstiskuma īstenošanai.